Rajas (skrimšļzivis): sugas, uzbūve, dzeloņi un izplatība
Rajas (skrimšļzivis): sugas, uzbūve, indīgie dzeloņi un izplatība — padziļināta, ilustrēta un praktiska informācija par tropu, mērenajiem un saldūdens pārstāvjiem
Rēpas ir liela raju dzimtas zivju apakšdzimtas suga. Tās ir skrimšļainas zivis, kas radniecīgas haizivīm. Tās parasti tiek iekļautas kārtā Myliobatiformes un apakškārtā Myliobatoidei, un šajā grupā ietilpst daudzas dažādas dzimtas — kopumā aptuveni deviņas lielākas grupas ar daudzām sugām.
Uzbūve un anatomija
Rēpu ķermenis ir saplacināts un izstiepts šķīvja vai spārnu veidā — plaukšķeniskie pleciru krūšu spuras ir saplūdušas ar galvu, veidojot plašu disku. Acis atrodas diska augšpusē, bet mute, žaunas un deguns — apakšpusē, kas ļauj ēst dzīvi uz okeāna dibena. Daudzām sugām ir spēcīgas, plakanas zobi vai žņaugļi, kas paredzēti gliemežu, vēžu un citu cietmantiņu laupījuma saspiešanai.
Rajām ir attīstītas jūtīgas struktūras — ampullas (Lorenca amortizatori) augšējā plānā, kas spēlē nozīmīgu lomu elektrorecepcijā, ļaujot atrast paslēptus upurus. Līnijas sajūta (lateral line) palīdz noteikt ūdens plūsmas un kustināšanu apkārt.
Dzeloņi (stingers) un inde
Lielākajai daļai raju uz astes ir viens vai vairāki dzeloņstiepļu dzēlieni, kas tiek izmantoti tikai pašaizsardzībai. Dzeloņa garums var sasniegt aptuveni 35 cm, un tā apakšdaļā ir divas rievas ar indes dziedzeriem. Dzeloni klāj plāns ādas slānis — apvalks, kurā atrodas inde. Dažiem šīs apakšdzimtas pārstāvjiem, piemēram, mantas rajai un dzegužrajai, nav dzeloņu un viņi biežāk barojas ar planktonu vai maziem zivju barības objektiem.
Rajas dzēlieni var izraisīt stipras sāpes, ievainojumus un retāk — nopietnākas sistēmiskas reakcijas. Pirmā palīdzība parasti ietver brūces apstrādi un sāpju mazināšanai karstās (neļoti karstas) ūdens vanniņas izmantošanu, jo karstums veicina indes denaturāciju; tomēr jāmeklē medicīniska palīdzība, īpaši apstākļos, ja iedarbība ir dziļa vai ja ir infekcijas risks.
Uzturs un uzvedība
Daudzas rēpu sugas ir dibena barotāji (benthic) — tās meklē un grauž gliemenes, vēžveidīgos, tārpus un mazas zivis, izmantojot spēcīgas mutes un zobiņu rindas laupījuma sakapāšanai un izjaukšanai. Citas sugas, piemēram, mantas un daži raju pārstāvji, ir pelaģiskas un filtrē ūdeni, barojoties ar planktonu.
Uzvedība atšķiras — daudzas rēpas ir vienas, bet dažas veido grupas vai barus, it īpaši migrāciju un barošanās laikā.
Reprodukcija
Rēpas parasti ir ovovivipāras vai vivipāras — olas attīstās iekšķīgi un mazuļi dzimst dzīvi vai attīstīti pēc daļējā mātes barošanas. Grūsnības periods atšķiras atkarībā no sugas un var ilgt vairākus mēnešus. Tā kā reprodukcijas ātrums ir zems (dažas sugas dzemdē tikai dažus mazuļus vienā reizē), populācijas atjaunošanās pēc zvejas spiediena ir lēna.
Izplatība
Stingrejas ir izplatītas tropu un subtropu piekrastes jūras ūdeņos visā pasaulē. Dažas sugas ir sastopamas arī siltajos mērenā klimata okeānos un pat atklātajos okeānos. Ir arī sugas, kas dzīvo saldūdenī — piemēram, Dienvidamerikas upju rajām (Potamotrygonidae), kuras pilnībā pielāgojušās dzīvei saldūdens ekosistēmās. Lielākā daļa raju dzīvo ūdens dibenā vai tā tuvumā, bet dažas ir pelaģiskas un lielas pelēkvērtībā ceļo atklātajos ūdeņos.
Cilvēks un aizsardzība
Rēpas bieži nonāk zivju resursos — gan kā mērķzvejas objekts, gan nejaušā piekļavā (bycatch). To lēnā reprodukcijas spēja un pieprasījums pēc gaļas, ērkšķiem vai žaunu plāksnēm dažās reģionos ir novedusi pie populāciju samazināšanās. Turklāt piesārņojums, dzīvotņu iznīcināšana un okeānu temperatūras izmaiņas apdraud daudzus rajveidīgo sugu ekosistēmas.
Daudzas sugas ir iekļautas starptautiskajos apdraudējuma sarakstos (piem., IUCN) un tiek aizsargātas ar zvejas ierobežojumiem, jūras rezervātiem un citām saglabāšanas programmām. Ekotūrisms — piemēram, manta un ray watching — var dot ekonomisku stimulu attiecīgajām kopienām, vienlaikus veicinot sugu aizsardzību, ja tas tiek organizēts ilgtspējīgi.
Rēpu (raju) bioloģija un ekoloģija ir daudzveidīga, un, lai gan daudzas sugas ir labi pielāgojušās savām nišām, cilvēka darbību ietekme liek lielākai uzmanībai pievērsties to aizsardzībai un ilgtspējīgai apsaimniekošanai.
Zilais plankumainais stars
Dzīvesveids
Barošanās laikā jūrasgrunduļi nosēžas uz grunts, bieži vien redzamas ir tikai acis un aste. Koraļļu rifi ir iecienītas barošanās vietas, un paisuma un bēguma laikā tie parasti ir kopīgi ar haizivīm.
Saplacinātie roņu ķermeņi ļauj tiem paslēpties. Rāpuļi uzbīda smiltis un paslēpjas zem tām. Tā kā acis atrodas ķermeņa augšdaļā, bet mute - apakšdaļā, rajas nevar saskatīt savu upuri. Tās izmanto smaržu un elektroreceptorus, kas ir līdzīgi haizivīm.
Stingraji galvenokārt barojas ar gliemjiem, vēžveidīgajiem un dažkārt ar mazām zivīm. Dažu roņu mutē ir divas spēcīgas čaulas plātnītes, bet citām sugām ir tikai sūcošas mutes daļas.
Reprodukcija
Stingrejas ir ovoviviparoas, kas dzemdē dzīvus mazuļus "metienos" pa pieciem līdz trīspadsmit. Mātīte tur embrijus dzemdē bez placentas. Tā vietā embriji uzsūc barības vielas no dzeltenuma maisiņa, un pēc tam, kad tas ir izsmelts, māte nodrošina dzemdes "pienu".
Londonas akvārijā Sea Life London Aquarium 2 jūras zilaļģu mātītes ir dzemdējušas 7 zilaļģu mazuļus, lai gan mātītes jau 2 gadus nav bijušas blakus tēviņiem. "Ir zināms, ka rajas glabā spermu un nedzemdē, kamēr nenolemj, ka ir īstais laiks."
Tāpat kā visām zivīm, arī jūrasgrunduļiem uz žaunām vai ķermeņa dažkārt uzkrājas parazīti (piemēram, plankumainie kāpuri vai kāpuri). Tīrākās zivis palīdz raju dzimtas zivīm, apēdot tos parazītus, kurus tās var uzņemt.
Ģimenes
Raju grupā ir astoņas dzimtas. Tās ir:
- Hexatrygonidae (sešspuru raja),
- Plesiobatidae (dziļūdens raja),
- Urolophidae (dzeloņzirgi),
- Urotrygonidae (apaļie stari),
- Dasyatidae (pātagveidīgās rajas),
- Potamotrygonidae (upes rajas),
- Gymnuridae (tauriņraji) un
- Myliobatidae (ērglveidīgie rajas).
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir dzeloņragi?
A: Rāpuļi ir skrimšļveidīgo zivju apakškārta, kas radniecīga haizivīm, ar vienu vai vairākiem dzeloņstiepliem dzelžiem uz astes, ko izmanto tikai pašaizsardzībai.
J: Kādai apakšdzimtai pieder rajas?
A: Rāpuļi pieder pie Myliobatoidei apakššķiras Myliobatiformes, kas sastāv no deviņām dzimtām.
J: Kāds ir raju astes mērķis?
A: Raju astes mērķis ir pašaizsardzība, jo tai ir viens vai vairāki dzeloņstiepleņi, kas var sasniegt līdz 35 cm, un tās apakšdaļā ir divas rievas ar indes dziedzeriem.
J: Kas ir dzeloņa dzeloņa apvalks?
A: Raju dzeloņa apvalks ir plāns ādas slānis, kas satur indi.
J: Vai visiem roņiem ir dzēlieni uz astes?
A: Nē, ne visiem raju dzimtas zivīm ir dzēlieni uz astes, piemēram, mantas rajai un dzegužraju dzimtas zivīm.
J: Kur parasti sastopamas rajas?
A: Rāpuļi ir sastopami tropu un subtropu piekrastes jūras ūdeņos visā pasaulē, dažas sugas dzīvo arī mērenā un siltā okeāna piekrastē, bet dažas - saldūdenī.
J: Kur dzīvo vairums jūrasgrunduļu?
A: Lielākā daļa raju dzīvo ūdens dibenā vai tuvu tam, bet dažas ir pelaģiskas.
Meklēt