Rēpas ir liela raju dzimtas zivju apakšdzimtas suga. Tās ir skrimšļainas zivis, kas radniecīgas haizivīm. Tās parasti tiek iekļautas kārtā Myliobatiformes un apakškārtā Myliobatoidei, un šajā grupā ietilpst daudzas dažādas dzimtas — kopumā aptuveni deviņas lielākas grupas ar daudzām sugām.
Uzbūve un anatomija
Rēpu ķermenis ir saplacināts un izstiepts šķīvja vai spārnu veidā — plaukšķeniskie pleciru krūšu spuras ir saplūdušas ar galvu, veidojot plašu disku. Acis atrodas diska augšpusē, bet mute, žaunas un deguns — apakšpusē, kas ļauj ēst dzīvi uz okeāna dibena. Daudzām sugām ir spēcīgas, plakanas zobi vai žņaugļi, kas paredzēti gliemežu, vēžu un citu cietmantiņu laupījuma saspiešanai.
Rajām ir attīstītas jūtīgas struktūras — ampullas (Lorenca amortizatori) augšējā plānā, kas spēlē nozīmīgu lomu elektrorecepcijā, ļaujot atrast paslēptus upurus. Līnijas sajūta (lateral line) palīdz noteikt ūdens plūsmas un kustināšanu apkārt.
Dzeloņi (stingers) un inde
Lielākajai daļai raju uz astes ir viens vai vairāki dzeloņstiepļu dzēlieni, kas tiek izmantoti tikai pašaizsardzībai. Dzeloņa garums var sasniegt aptuveni 35 cm, un tā apakšdaļā ir divas rievas ar indes dziedzeriem. Dzeloni klāj plāns ādas slānis — apvalks, kurā atrodas inde. Dažiem šīs apakšdzimtas pārstāvjiem, piemēram, mantas rajai un dzegužrajai, nav dzeloņu un viņi biežāk barojas ar planktonu vai maziem zivju barības objektiem.
Rajas dzēlieni var izraisīt stipras sāpes, ievainojumus un retāk — nopietnākas sistēmiskas reakcijas. Pirmā palīdzība parasti ietver brūces apstrādi un sāpju mazināšanai karstās (neļoti karstas) ūdens vanniņas izmantošanu, jo karstums veicina indes denaturāciju; tomēr jāmeklē medicīniska palīdzība, īpaši apstākļos, ja iedarbība ir dziļa vai ja ir infekcijas risks.
Uzturs un uzvedība
Daudzas rēpu sugas ir dibena barotāji (benthic) — tās meklē un grauž gliemenes, vēžveidīgos, tārpus un mazas zivis, izmantojot spēcīgas mutes un zobiņu rindas laupījuma sakapāšanai un izjaukšanai. Citas sugas, piemēram, mantas un daži raju pārstāvji, ir pelaģiskas un filtrē ūdeni, barojoties ar planktonu.
Uzvedība atšķiras — daudzas rēpas ir vienas, bet dažas veido grupas vai barus, it īpaši migrāciju un barošanās laikā.
Reprodukcija
Rēpas parasti ir ovovivipāras vai vivipāras — olas attīstās iekšķīgi un mazuļi dzimst dzīvi vai attīstīti pēc daļējā mātes barošanas. Grūsnības periods atšķiras atkarībā no sugas un var ilgt vairākus mēnešus. Tā kā reprodukcijas ātrums ir zems (dažas sugas dzemdē tikai dažus mazuļus vienā reizē), populācijas atjaunošanās pēc zvejas spiediena ir lēna.
Izplatība
Stingrejas ir izplatītas tropu un subtropu piekrastes jūras ūdeņos visā pasaulē. Dažas sugas ir sastopamas arī siltajos mērenā klimata okeānos un pat atklātajos okeānos. Ir arī sugas, kas dzīvo saldūdenī — piemēram, Dienvidamerikas upju rajām (Potamotrygonidae), kuras pilnībā pielāgojušās dzīvei saldūdens ekosistēmās. Lielākā daļa raju dzīvo ūdens dibenā vai tā tuvumā, bet dažas ir pelaģiskas un lielas pelēkvērtībā ceļo atklātajos ūdeņos.
Cilvēks un aizsardzība
Rēpas bieži nonāk zivju resursos — gan kā mērķzvejas objekts, gan nejaušā piekļavā (bycatch). To lēnā reprodukcijas spēja un pieprasījums pēc gaļas, ērkšķiem vai žaunu plāksnēm dažās reģionos ir novedusi pie populāciju samazināšanās. Turklāt piesārņojums, dzīvotņu iznīcināšana un okeānu temperatūras izmaiņas apdraud daudzus rajveidīgo sugu ekosistēmas.
Daudzas sugas ir iekļautas starptautiskajos apdraudējuma sarakstos (piem., IUCN) un tiek aizsargātas ar zvejas ierobežojumiem, jūras rezervātiem un citām saglabāšanas programmām. Ekotūrisms — piemēram, manta un ray watching — var dot ekonomisku stimulu attiecīgajām kopienām, vienlaikus veicinot sugu aizsardzību, ja tas tiek organizēts ilgtspējīgi.
Rēpu (raju) bioloģija un ekoloģija ir daudzveidīga, un, lai gan daudzas sugas ir labi pielāgojušās savām nišām, cilvēka darbību ietekme liek lielākai uzmanībai pievērsties to aizsardzībai un ilgtspējīgai apsaimniekošanai.
