Rēpas
Rēpas ir liela raju dzimtas zivju apakšdzimtas suga. Tās ir skrimšļainas zivis, kas radniecīgas haizivīm. Tās ir klasificētas Myliobatoidei kārtas Myliobatiformes apakškārtībā, un tās sastāv no deviņām dzimtām.
Lielākajai daļai raju uz astes ir viens vai vairāki dzeloņstiepļu dzēlieni, kas tiek izmantoti tikai pašaizsardzībai. Dzeloņa garums var sasniegt aptuveni 35 cm, un tā apakšdaļā ir divas rievas ar indes dziedzeriem. Dzeloni klāj plāns ādas slānis - apvalks, kurā atrodas inde. Dažiem šīs apakšdzimtas pārstāvjiem, piemēram, mantas rajai un dzegužrajai, nav dzeloņu.
Stingrejas ir izplatītas tropu un subtropu piekrastes jūras ūdeņos visā pasaulē. Dažas sugas ir sastopamas arī siltajos mērenā klimata okeānos un dažas - okeānā. Dažas dzīvo saldūdenī. Lielākā daļa raju dzīvo ūdens dibenā vai tā tuvumā, bet dažas ir pelaģiskas.
Zilais plankumainais stars
Dzīvesveids
Barošanās laikā jūrasgrunduļi nosēžas uz grunts, bieži vien redzamas ir tikai acis un aste. Koraļļu rifi ir iecienītas barošanās vietas, un paisuma un bēguma laikā tie parasti ir kopīgi ar haizivīm.
Saplacinātie roņu ķermeņi ļauj tiem paslēpties. Rāpuļi uzbīda smiltis un paslēpjas zem tām. Tā kā acis atrodas ķermeņa augšdaļā, bet mute - apakšdaļā, rajas nevar saskatīt savu upuri. Tās izmanto smaržu un elektroreceptorus, kas ir līdzīgi haizivīm.
Stingraji galvenokārt barojas ar gliemjiem, vēžveidīgajiem un dažkārt ar mazām zivīm. Dažu roņu mutē ir divas spēcīgas čaulas plātnītes, bet citām sugām ir tikai sūcošas mutes daļas.
Reprodukcija
Stingrejas ir ovoviviparoas, kas dzemdē dzīvus mazuļus "metienos" pa pieciem līdz trīspadsmit. Mātīte tur embrijus dzemdē bez placentas. Tā vietā embriji uzsūc barības vielas no dzeltenuma maisiņa, un pēc tam, kad tas ir izsmelts, māte nodrošina dzemdes "pienu".
Londonas akvārijā Sea Life London Aquarium 2 jūras zilaļģu mātītes ir dzemdējušas 7 zilaļģu mazuļus, lai gan mātītes jau 2 gadus nav bijušas blakus tēviņiem. "Ir zināms, ka rajas glabā spermu un nedzemdē, kamēr nenolemj, ka ir īstais laiks."
Tāpat kā visām zivīm, arī jūrasgrunduļiem uz žaunām vai ķermeņa dažkārt uzkrājas parazīti (piemēram, plankumainie kāpuri vai kāpuri). Tīrākās zivis palīdz raju dzimtas zivīm, apēdot tos parazītus, kurus tās var uzņemt.
Ģimenes
Raju grupā ir astoņas dzimtas. Tās ir:
- Hexatrygonidae (sešspuru raja),
- Plesiobatidae (dziļūdens raja),
- Urolophidae (dzeloņzirgi),
- Urotrygonidae (apaļie stari),
- Dasyatidae (pātagveidīgās rajas),
- Potamotrygonidae (upes rajas),
- Gymnuridae (tauriņraji) un
- Myliobatidae (ērglveidīgie rajas).
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir dzeloņragi?
A: Rāpuļi ir skrimšļveidīgo zivju apakškārta, kas radniecīga haizivīm, ar vienu vai vairākiem dzeloņstiepliem dzelžiem uz astes, ko izmanto tikai pašaizsardzībai.
J: Kādai apakšdzimtai pieder rajas?
A: Rāpuļi pieder pie Myliobatoidei apakššķiras Myliobatiformes, kas sastāv no deviņām dzimtām.
J: Kāds ir raju astes mērķis?
A: Raju astes mērķis ir pašaizsardzība, jo tai ir viens vai vairāki dzeloņstiepleņi, kas var sasniegt līdz 35 cm, un tās apakšdaļā ir divas rievas ar indes dziedzeriem.
J: Kas ir dzeloņa dzeloņa apvalks?
A: Raju dzeloņa apvalks ir plāns ādas slānis, kas satur indi.
J: Vai visiem roņiem ir dzēlieni uz astes?
A: Nē, ne visiem raju dzimtas zivīm ir dzēlieni uz astes, piemēram, mantas rajai un dzegužraju dzimtas zivīm.
J: Kur parasti sastopamas rajas?
A: Rāpuļi ir sastopami tropu un subtropu piekrastes jūras ūdeņos visā pasaulē, dažas sugas dzīvo arī mērenā un siltā okeāna piekrastē, bet dažas - saldūdenī.
J: Kur dzīvo vairums jūrasgrunduļu?
A: Lielākā daļa raju dzīvo ūdens dibenā vai tuvu tam, bet dažas ir pelaģiskas.
