Gliemenes
Divvāku gliemenes ir liela gliemju klase, ko dēvē arī par pelecipodiem.
Tiem ir cieta kaļķakmens čaumala, kas sastāv no divām daļām jeb "vārstuļiem". Mīkstās daļas ir čaulas iekšpusē. Čaulas parasti ir divpusēji simetriskas.
Ir vairāk nekā 30 000 gliemeņu sugu, tostarp fosilās sugas. Ir aptuveni 9200 dzīvu sugu 1260 ģintīs un 106 dzimtu sugās. Visas tās dzīvo ūdenī, lielākā daļa no tām jūrā vai sāļos ūdeņos. Dažas dzīvo saldūdenī. Visas ir filtrēdāji: evolūcijas gaitā tās zaudējušas radulas. Dažas no tām ir plēsējas, ēdot daudz lielāku barību nekā sīkas mikroaļģes, ko ēd citas gliemenes.
Vispazīstamākie gliemju piemēri ir gliemenes, gliemenes, ķemmītes un austeres.
Daudzas venerīdās gliemenes ar redzamiem sifoniem
Tukša milzu gliemenes (Tridacna gigas) čaumala
Pasaulē lielākais gliemezis (187 cm), Sphenoceramus steenstrupi fosilija no Grenlandes, kas atrodas Ģeoloģijas muzejā Kopenhāgenā.
Shell
Divām gliemenēm ir divas čaulas jeb vārstuļi, kas savienoti ar eņģi ar eņģes zobiem. Tās ir izgatavotas no kaļķakmens minerāla - kalcīta vai aragonīta. Vārstuļus pārklāj periostracum, kas ir organiska ragaina viela. Tas veido pazīstamo krāsaino slāni uz čaulas.
Apvalkus parasti aizver spēcīgi adduktoru muskuļi. Ķemmīšgliemenes var izmantot muskuļus, lai aizvērtu vārstuļus un peldētu.
Pārtika
Gliemenes uzņem ūdeni, kurā peld planktons un citas peldošas vielas.
Dažiem (bet ne visiem) gliemjiem ir tāda apvalka daļa, ko sauc par sifonu (caurulīti). Sifoni, ja tādi ir, ir pa pāriem - viens iesūc, otrs izvada.
Divvāku gliemenē iekļūst viss, kas ir pietiekami mazs, lai ietilptu tās incidenciālā sifona caurumā. Kad peldošais materiāls nonāk iekšā, tas iesprūst gļotas gļotās gļotās, kas atrodas uz gliemenes žaunu virsmas. Barība nonāk mutē, kas atrodas otrā sifona pusē. Pārtika tiek sagremota gliemenes kuņģī un zarnās, un viss, kas netiek sagremots, kopā ar ūdeni izkļūst pa otru sifonu.
Sifoni ir gliemju pielāgojums. Tiem, kas dzīvo virs substrāta (sedimentiem), piemēram, ķemmīšgliemenēm un austerēm, tie nav vajadzīgi.
Barošanas veidi
Pastāv četri barošanās veidi, kurus nosaka pēc žaunu uzbūves:
- Protobranches izmanto ctenidijas tikai elpošanai, bet lūpiskās plaukstas - barošanai.
- Septibrāļiem pāri mantijas dobumam ir starpsiena, kas iesūknē barību.
- Filibranhi un lamelīniji barību notver ar gļotādu pārklājumu uz ctenīdijām; filibranhi un lamelīniji atšķiras pēc ctenīdiju savienojuma veida.
Pārvietošanās
Rakšana
Kā grupa divvāku gliemenes ir pielāgotas iekļūšanai un horizontālai kustībai pa mīkstu augsni, piemēram, dubļiem un smiltīm. Bieži sastopami piemēri ir gliemežvāki, kas var ļoti ātri ierakties smiltīs, lai izvairītos no ienaidniekiem, un gliemežvāki.
Peldēšana
Ķemmīšgliemenes un gliemenes var peldēt, lai izvairītos no plēsēja, saspiežot vārstuļus kopā un radot ūdens strūklu. Lai izvairītos no briesmām, gliemenes var izmantot kāju. Tomēr šie paņēmieni dzīvnieku ātri iztukšo. Gliemežvāku gliemežvāku sifoni var atdalīties, lai vēlāk atkal ataugtu.
Aizsardzības izdalījumi
Pīļu gliemežvāki var izdalīt indīgu sekrēciju, ja tiek apdraudēti, un šīs pašas dzimtas vēdekļgliemežvākiem ir unikāls skābi ražojošs orgāns.
Salīdzinājums ar brahiopodiem
Divvāku gliemenes virspusēji ir līdzīgas brahiopodiem, taču čaulas uzbūve abām grupām ir pilnīgi atšķirīga. Brahiopodiem abi vārstuļi atrodas uz ķermeņa muguras un vēdera virsmas, bet gliemenēm tie ir kreisajā un labajā pusē.
Divvāku gliemenes parādījās vēlu Kambrijas sprādziena laikā un paleozoja periodā sāka palielināties, bet mezozoja periodā sāka dominēt pār brahiopodiem. Tāpēc tika uzskatīts, ka gliemenes ir labāk pielāgojušās dzīvei ūdenī nekā brahiokopdi, un tas izraisīja brahiokopdu izkonkurēšanu un atstāšanu mazsvarīgās nišās.
Tomēr pēc perma un triasa izmiršanas perioda gliemenes piedzīvoja milzīgu adaptīvo radiāciju, bet brahiopodi tika izpostīti, zaudējot 95 % no savas daudzveidības.
"Domājamā brahiopodu nomaiņa ar gliemenēm nav pakāpeniska un secīga. Tā ir viena notikuma rezultāts: perma izmiršana (kas skāra brahiopodus ļoti spēcīgi, bet gliemenes - salīdzinoši maz)."
Rezultātā gliemenes pārņēma vēlamos piekrastes biotopus. Brahiopodi tagad dzīvo dziļākos ūdeņos, kur barības ir mazāk.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir gliemenes?
A: Divvāku gliemenes ir gliemju klase, ko dēvē arī par pelecipodiem un kam ir ciets kaļķakmens apvalks, kas sastāv no divām daļām jeb "vārstuļiem".
Q: Kāda ir gliemeņu čaulas uzbūve?
A: Divvāku gliemenes čaulu veido divas cietas un kaļķainas daļas jeb "vārstuļi".
J: Cik ir gliemeņu sugu?
A: Ir vairāk nekā 30 000 gliemeņu sugu, ieskaitot fosilās sugas.
J: Kur dzīvo gliemenes?
A: Visas gliemenes dzīvo ūdenī, vairums no tām dzīvo jūrā vai sāļos ūdeņos. Dažas dzīvo saldūdenī.
J: Ar ko barojas gliemenes?
A: Visas gliemenes barojas ar filtriem, t. i., tās ēd sīkas mikroaļģes. Tomēr dažas ir gaļēdājas un ēd daudz lielāku barību.
J: Kādi ir daži gliemeņu piemēri?
A: Labi zināmi gliemju piemēri ir gliemenes, gliemenes, ķemmītes un austeres.
Jautājums: Cik ir dzīvu gliemeņu sugu?
A: Ir aptuveni 9200 dzīvu gliemeņu sugu 1260 ģintīs un 106 dzimtās.
