Divvāku gliemenes (Bivalvia) — sugas, īpašības un izplatība
Uzzini par divvāku gliemenēm: sugas, īpašības, izplatība, dzīvesveids un ekoloģiskā nozīme — detalizētas īsziņas, fotogrāfijas un karšu pārskati.
Divvāku gliemenes ir liela gliemju klase, ko dēvē arī par pelecipodiem. Tās raksturo čaula, kas sastāv no divām salīdzināmām daļām — vārstiem vai "vārstuļiem".
Uzbūve un anatomija
Tām ir cieta kaļķakmens čaumala, parasti ar trim galvenajām slāņu kārtām: ārējo orgānisku periostraku, prizmatisko slāni un, daudzās sugās, iekšējo nacreous (perlamutra) slāni. Vārstus savieno eņģe un elastīga saite — ligament, kas ļauj čaulai atvērties. Bieži ir divi galvenie aduktora muskuļi (anteriorais un posteriorais), kas slēdz čaulu; dažām sugām (piem., dažas gliemenes) atrodama tikai viena muskulatūra (monomiāra būve).
Mīksto ķermeņa daļu iekšpusē atrodas manta, gļotāda, kas izdala čaulu, un gļotu lāpstiņas jeb krēlijas — ktēnīdijas (zivju žaunu analogs), kuras daudzas sugas izmanto gan elpošanai, gan barības filtrēšanai. Dažu sugu piekariņi — byssus — tiek izmantoti piekļaušanai pie substrāta, savukārt citi ir cementēti vai dzīvo augsnē; ķemmītes var spējīgi "peldēt", saraujot vārstus ar spēcīgu aduktora muskuļa kontrakciju.
Barošanās un ekoloģija
Lielākā daļa divvāku gliemeņu ir filtrēdāji: tie plūdošos organiskos daļiņas un planktonu no ūdens noņem, izmantojot savas ktēnīdijas un radot ūdens plūsmu caur manti. Evolūcijā daudziem ir samazinātas vai pilnīgi atrofētas radulas funkcijas. Tomēr dažu kelompok (piem., septibranchs un dažas Anomalodesmata grupas) piemēri ir specializēti plēsēji, kas medī mazus bezmugurkaulniekus, izmantojot modificētas barošanās struktūras.
Divvāki aizņem plašu nišu spektru: daži ir piekļauti cietiem substrātiem (piem., gliemenes un austeres), citi ierakstās smiltīs vai dūņās (daudzas gliemenes), vēl citi dzīvo saldūdenī (piem., upju gliemenes) vai dziļjūrā. Tie veido svarīgas biotopu kopienas — austeru rifi, piemēram, kalpo par mājvietu daudziem organismiem un regulē ūdens kvalitāti.
Daudzveidība un izplatība
Ir vairāk nekā 30 000 gliemeņu sugu, tostarp daudzas fosilās formas. Mūsdienās dzīvo aptuveni 9 200 sugu, kas sadalītas ~1 260 ģintīs un ~106 dzimtu. Visas sugas ir ūdensdzīvnieki: lielākā daļa sastopamas jūrā vai sāļos ūdeņos, bet daļa ir pielāgojušās saldūdens apstākļiem. Izplatība aptver visu no seklām piekrastēm līdz dziļjūras grāvjiem.
Vispazīstamākie attēli un saimes piemēri ir gliemenes, gliemenes, ķemmītes un austeres.
Reprodukcija un attīstība
Divvākiem ir dažādi reproduktīvie risinājumi: daudziem jūras sugām ir atsevišķas dzimumsistēmas ar ārēju apaugļošanu, kur gametas tiek izdalītas ūdenī; citas sugas īsteno iekšēju apaugļošanu vai olnīcu olšūnu inkubāciju mantā (brooding). Attīstības stadijas bieži ietver nabassaites iepriekšēju posmu (trohofora) un pēc tam veligera kāpuru — brīvi peldošu stadiju ar apvalku un kāju, kas nodrošina tālāku izplatību pa ūdens slāņiem. Dažas saldūdens gliemenes attīstās vairāk lokāli, izmantojot parazītiskas kāpuru stadijas uz zivīm (glochidium), kas uzlabo izplatību konkrētā ūdensceļā.
Fosilais ieraksts un evolūcija
Divvākiem ir bagāts fosilais ieraksts, kas sniedz vērtīgu informāciju par senām ekosistēmām. Fossilijas palīdz rekonstruēt evolūcijas ceļus, adaptācijas pret plēsējiem un klimata izmaiņu ietekmi uz jūras dzīvību. Daudzas ģints un dzimtas pazīstamas arī tikai no fosilijām.
Cilvēka nozīme
Divvāku gliemenes ir nozīmīgas gan ekonomiski, gan vides ziņā. Tās tiek audzētas kā pārtika (austeres, ķemmītes, gliemenes), daļas no tām ražo dārgakmeņus — pērles, un tām ir nozīme ekosistēmu pakalpojumu sniegšanā, piemēram, ūdens filtrēšanā un rifu veidošanā. Vienlaikus daži sugu pārnešanās veidi kļūst invazīvi (piem., zebras gliemene), radot ekoloģiskas un ekonomiskas problēmas.
Secinājums
Divvāku gliemenes ir ļoti daudzveidīga un ekoloģiski nozīmīga mollusku grupa ar dažādām dzīves stratēģijām un adaptācijām. Tās pilda svarīgas funkcijas gan jūrā, gan saldūdenī, un to izpēte sniedz svarīgas zināšanas par ūdens ekosistēmu veselību un evolūcijas procesiem.
Daudzas venerīdās gliemenes ar redzamiem sifoniem
Tukša milzu gliemenes (Tridacna gigas) čaumala
Pasaulē lielākais gliemezis (187 cm), Sphenoceramus steenstrupi fosilija no Grenlandes, kas atrodas Ģeoloģijas muzejā Kopenhāgenā.
Shell
Divām gliemenēm ir divas čaulas jeb vārstuļi, kas savienoti ar eņģi ar eņģes zobiem. Tās ir izgatavotas no kaļķakmens minerāla - kalcīta vai aragonīta. Vārstuļus pārklāj periostracum, kas ir organiska ragaina viela. Tas veido pazīstamo krāsaino slāni uz čaulas.
Apvalkus parasti aizver spēcīgi adduktoru muskuļi. Ķemmīšgliemenes var izmantot muskuļus, lai aizvērtu vārstuļus un peldētu.
Pārtika
Gliemenes uzņem ūdeni, kurā peld planktons un citas peldošas vielas.
Dažiem (bet ne visiem) gliemjiem ir tāda apvalka daļa, ko sauc par sifonu (caurulīti). Sifoni, ja tādi ir, ir pa pāriem - viens iesūc, otrs izvada.
Divvāku gliemenē iekļūst viss, kas ir pietiekami mazs, lai ietilptu tās incidenciālā sifona caurumā. Kad peldošais materiāls nonāk iekšā, tas iesprūst gļotas gļotās gļotās, kas atrodas uz gliemenes žaunu virsmas. Barība nonāk mutē, kas atrodas otrā sifona pusē. Pārtika tiek sagremota gliemenes kuņģī un zarnās, un viss, kas netiek sagremots, kopā ar ūdeni izkļūst pa otru sifonu.
Sifoni ir gliemju pielāgojums. Tiem, kas dzīvo virs substrāta (sedimentiem), piemēram, ķemmīšgliemenēm un austerēm, tie nav vajadzīgi.
Barošanas veidi
Pastāv četri barošanās veidi, kurus nosaka pēc žaunu uzbūves:
- Protobranches izmanto ctenidijas tikai elpošanai, bet lūpiskās plaukstas - barošanai.
- Septibrāļiem pāri mantijas dobumam ir starpsiena, kas iesūknē barību.
- Filibranhi un lamelīniji barību notver ar gļotādu pārklājumu uz ctenīdijām; filibranhi un lamelīniji atšķiras pēc ctenīdiju savienojuma veida.
Pārvietošanās
Rakšana
Kā grupa divvāku gliemenes ir pielāgotas iekļūšanai un horizontālai kustībai pa mīkstu augsni, piemēram, dubļiem un smiltīm. Bieži sastopami piemēri ir gliemežvāki, kas var ļoti ātri ierakties smiltīs, lai izvairītos no ienaidniekiem, un gliemežvāki.
Peldēšana
Ķemmīšgliemenes un gliemenes var peldēt, lai izvairītos no plēsēja, saspiežot vārstuļus kopā un radot ūdens strūklu. Lai izvairītos no briesmām, gliemenes var izmantot kāju. Tomēr šie paņēmieni dzīvnieku ātri iztukšo. Gliemežvāku gliemežvāku sifoni var atdalīties, lai vēlāk atkal ataugtu.
Aizsardzības izdalījumi
Pīļu gliemežvāki var izdalīt indīgu sekrēciju, ja tiek apdraudēti, un šīs pašas dzimtas vēdekļgliemežvākiem ir unikāls skābi ražojošs orgāns.
Salīdzinājums ar brahiopodiem
Divvāku gliemenes virspusēji ir līdzīgas brahiopodiem, taču čaulas uzbūve abām grupām ir pilnīgi atšķirīga. Brahiopodiem abi vārstuļi atrodas uz ķermeņa muguras un vēdera virsmas, bet gliemenēm tie ir kreisajā un labajā pusē.
Divvāku gliemenes parādījās vēlu Kambrijas sprādziena laikā un paleozoja periodā sāka palielināties, bet mezozoja periodā sāka dominēt pār brahiopodiem. Tāpēc tika uzskatīts, ka gliemenes ir labāk pielāgojušās dzīvei ūdenī nekā brahiokopdi, un tas izraisīja brahiokopdu izkonkurēšanu un atstāšanu mazsvarīgās nišās.
Tomēr pēc perma un triasa izmiršanas perioda gliemenes piedzīvoja milzīgu adaptīvo radiāciju, bet brahiopodi tika izpostīti, zaudējot 95 % no savas daudzveidības.
"Domājamā brahiopodu nomaiņa ar gliemenēm nav pakāpeniska un secīga. Tā ir viena notikuma rezultāts: perma izmiršana (kas skāra brahiopodus ļoti spēcīgi, bet gliemenes - salīdzinoši maz)."
Rezultātā gliemenes pārņēma vēlamos piekrastes biotopus. Brahiopodi tagad dzīvo dziļākos ūdeņos, kur barības ir mazāk.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir gliemenes?
A: Divvāku gliemenes ir gliemju klase, ko dēvē arī par pelecipodiem un kam ir ciets kaļķakmens apvalks, kas sastāv no divām daļām jeb "vārstuļiem".
Q: Kāda ir gliemeņu čaulas uzbūve?
A: Divvāku gliemenes čaulu veido divas cietas un kaļķainas daļas jeb "vārstuļi".
J: Cik ir gliemeņu sugu?
A: Ir vairāk nekā 30 000 gliemeņu sugu, ieskaitot fosilās sugas.
J: Kur dzīvo gliemenes?
A: Visas gliemenes dzīvo ūdenī, vairums no tām dzīvo jūrā vai sāļos ūdeņos. Dažas dzīvo saldūdenī.
J: Ar ko barojas gliemenes?
A: Visas gliemenes barojas ar filtriem, t. i., tās ēd sīkas mikroaļģes. Tomēr dažas ir gaļēdājas un ēd daudz lielāku barību.
J: Kādi ir daži gliemeņu piemēri?
A: Labi zināmi gliemju piemēri ir gliemenes, gliemenes, ķemmītes un austeres.
Jautājums: Cik ir dzīvu gliemeņu sugu?
A: Ir aptuveni 9200 dzīvu gliemeņu sugu 1260 ģintīs un 106 dzimtās.
Meklēt