Razor shell
Par žiletes gliemenēm dēvētās žiletes ir divvāku gliemenes, kuru forma atgādina vecmodīgu griezējmehānismu. Tās izmanto savas čaulas, lai iestrādātos smiltīs un paslēptos zem ūdens virsmas.
Ensis, kas pieder Pharidae dzimtai, ir sastopams smilšainās pludmalēs Ziemeļeiropā un Kanādas austrumos, piemēram, Prinča Edvarda salā. Ensis arcuatus dod priekšroku rupjākām smiltīm nekā tā radinieki E. ensis un E. siliqua.
Ir arī vēl viena gliemežvāku dzimta - Solenidae. Daži uzskata, ka Solen un Ensis ir tuvi radinieki, bet daži - ka tie ir līdzīgi konverģentas evolūcijas dēļ. Iespējams, ka šo jautājumu nākotnē noskaidros sekvenču analīze.
Solen marginatus
Apraksts
Zināms, ka bārkšķa čaulas garums sasniedz 23 cm (9,1 collas). Muguras mala ir taisna, bet vēdera mala ir izliekta. To var viegli sajaukt ar nedaudz īsāko, 15 cm (5,9 collas) garāko un izliektāko E. ensis (kam gan priekšējā, gan aizmugurējā daļa ir izliekta paralēli).
Razor čaulām ir trausls apvalks ar vaļējiem galiem. No ārpuses čaulas apvalks ir gluds, bālgans, ar vertikālām un horizontālām sarkanīgi brūnām vai violeti brūnām zīmēm, ko atdala diagonāla līnija. Periostracum ir olīvzaļš. Iekšējā virsma ir balta ar violetu nokrāsu, un kāja ir krēmīgi balta ar brūnām līnijām.
Iedziļināšana
Bārkšķu gliemežvāki dzīvo zem smiltīm, izmantojot savu spēcīgo kāju, lai izraktos drošā dziļumā. Rakšanai ir seši posmi, kas atkārtojas. Rakšanas cikls ietver muskuļoto kāju (kas aizņem lielu ķermeņa daļu) un vārstu un viena gala atvēršanu un aizvēršanu.
Pēdas tiek hidrauliski piepūstas un iespiestas smiltīs, lai nostiprinātu dzīvnieku. Pēc tam pēda tiek izspiesta no pēdas, un čaulā ir jānolaižas uz leju. Bārkšķaino čaulu smiltīs izsmidzina arī ūdeni, aizvācot vaļējas smiltis no tās ceļa. Pēdas rada 2 kg/cm spiedienu2 .
Par čaulas klātbūtni zem smiltīm liecina atslēgas cauruma formas caurums smiltīs, ko veido tās sifoni, barojoties ar planktonu suspensijas laikā.
Reprodukcija
Bārkšķu gliemežvāku dzimumattīstība ir ļoti sinhrona: olšūnas un spermatozoīdi izdalās vienlaicīgi. Ziemā un pavasarī notiek secīgi nārsti, kurus pārtrauc periodi, kad izdalās vairāk olu un spermas.
