Sājūdens
Baktiskais ūdens (retāk iesāļais ūdens) ir sālsūdens un saldūdens sajaukums. Tas ir sāļāks par saldūdeni, bet ne tik sāļš kā jūras ūdens. Tas var rasties, sajaucoties jūras ūdenim ar saldūdeni, piemēram, grīvās, vai arī tas var rasties sāļajos fosilajos ūdens slāņos.
Dažas cilvēku darbības var radīt iesāļus ūdeņus, galvenokārt daži inženiertehniskie projekti, piemēram, dambju būvniecība un piekrastes purvu appludināšana, lai radītu iesāļus baseinus saldūdens garnelēm.
Tehniski sālsūdens saturs ir no 0,5 līdz 30 gramiem sāls litrā - biežāk to izsaka kā 0,5 līdz 30 daļas uz tūkstoti (ppt vai ‰). Tādējādi sāļais ūdens aptver dažādus sāļuma režīmus un netiek uzskatīts par precīzi definētu stāvokli. Daudziem iesāļajiem virszemes ūdeņiem ir raksturīgi, ka to sāļums var ievērojami mainīties telpā un/vai laikā.
Etimoloģija
Termins "iesāļais ūdens" cēlies no lejasvācu valodas vārda "Brack", kas ir neliels ezeriņš, kas izveidojas, kad vētras plūdmaiņa pārrauj dambjus un applūdina zemi aiz dambjiem.
Sāļā ūdens biotopi
Estuāri
Vissvarīgākie iesāļūdens biotopi ir estuāri, kur upe saplūst ar jūru, sajaucot sālsūdeni un saldūdeni. Temzas upe, kas plūst cauri Londonai, ir viena no pazīstamākajām upju grīvēm.
Manguroves
Vēl viens svarīgs sālsūdens biotops ir mangrovju purvs jeb mangals.
Sāļās jūras un ezeri
Dažas jūras un ezeri ir iesāļi. Baltijas jūra ir iesāļa jūra, kas robežojas ar Ziemeļjūru.
Kaspijas jūra ir pasaulē lielākais ezers, un tajā ir iesāļš ūdens, kura sāļums ir aptuveni par trešdaļu mazāks nekā parastā jūras ūdens. Kaspijas jūra ir slavena ar savu savdabīgo dzīvnieku faunu, tostarp ar vienu no nedaudzajiem nemoriskajiem roņiem (Kaspijas roni) un lielajiem storesiem, no kuriem iegūst ikrus.
Sāļūdens zivs: Monodactylus argenteus
Nozīmīgas iesāļās ūdenstilpes
Sāļās jūras
- Baltijas jūra (pasaulē lielākais iesāļūdens baseins).
- Melnā jūra
- Kaspijas jūra (pasaulē lielākais ezers)
Sālūdens ezeri
- Lake Charles in Lake Charles, Luiziāna, Amerikas Savienotās Valstis
- Čilikas ezers, Odiša, Indija
- Pangong Tso (ezers) Ladakā, Džammu un Kašmirā, Indijā
- Vanas ezers, Turcija
Piekrastes lagūnas, purvi un deltas
- Burgasas ezeri netālu no Bulgārijas Melnās jūras piekrastes
- Kaliveli ezers, netālu no Pondičeri, Indija
- Kerala Backwaters, lagūnu un ezeru sērija Keralā
- Lagosas lagūna Lagosā, Nigērijā
- Pontčartreina ezers, uz ziemeļiem no Ņūorleānas, Luiziānā, ASV
- Pulicata ezers, uz ziemeļiem no Čennajas, Indija
- Kutčas rags uz Indijas un Pakistānas robežas
- Ronas deltas daļas, Francija: apgabals, kas pazīstams kā Camargue
Estuāri
- Amazones upe iepludina Atlantijas okeānā tik daudz saldūdens, ka tas samazina jūras sāļumu simtiem jūdžu garumā.
- Česapīkas līcis, Merilendā, ASV
- Flotes lagūna, Dorseta, Anglija
- Hemptonroads, Virdžīnija, ASV
- Hudzonas upes lejtecē, Ņujorkā un Ņūdžersijā, ASV
- Lingding Yang, Guangdong, Ķīnas Tautas Republika
- Port Royal Sound daļa no Boforta apgabala, Dienvidkarolīna, ASV [1]
- Sen Lorensa un Saguenejas upes, attiecīgi daļa lejpus Kvebekas un Saguenejas upes.
- Temzas grīva Anglijas dienvidaustrumu daļā
Saistītās lapas
- Sāļums
- Atsāļošana
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir sāļais ūdens?
A: Brekšs ūdens ir sālsūdens un saldūdens maisījums.
J: Vai iesāļais ūdens ir sāļāks par saldūdeni?
A: Jā, iesāļais ūdens ir sāļāks par saldūdeni, bet ne tik sāļš kā jūras ūdens.
J: Kā rodas sāļais ūdens?
A: Sāļais ūdens var rasties, sajaucoties jūras ūdenim ar saldūdeni estuārijās, vai arī sālītajos fosilajos ūdens slāņos.
J: Vai cilvēka darbības rezultātā var veidoties iesāļš ūdens?
Jā, daži inženiertehniskie projekti, piemēram, dambju būvniecība un piekrastes purvu appludināšana, lai radītu iesāļus baseinus saldūdens garnelēm, var radīt iesāļus ūdeņus.
J: Kāda ir sāls koncentrācija iesāļajā ūdenī?
A: Tehniski sālsūdens saturs ir no 0,5 līdz 30 gramiem sāls litrā - biežāk to izsaka kā 0,5 līdz 30 daļu uz tūkstoš (ppt vai ‰).
J: Vai iesāļais ūdens ir precīzi definēts stāvoklis?
A: Nē, iesāļais ūdens aptver dažādus sāļuma režīmus, un to neuzskata par precīzi definētu stāvokli.
J: Vai sāļo virszemes ūdeņu sāļums var mainīties?
Jā, daudziem iesāļajiem virszemes ūdeņiem ir raksturīgi, ka to sāļums var ievērojami mainīties telpā un/vai laikā.
