Dzilnīši
Sikspārņi ir Sitta dzimtas sīko vārnveidīgo putnu ģints Sittidae dzimtas putni. Tie dzīvo Ziemeļu puslodē.
Tiem ir lielas galvas, īsas astes un spēcīgi knābji un pēdas. Savu teritoriju nātriņas reklamē ar skaļām, vienkāršām dziesmām. Lielākajai daļai sugu ir pelēka vai zilgana augšdaļa un melna acu josla.
Tās dzīvo mežos, bieži vien priežu skujkoku mežos, augstākos kalnu masīvos (kalnu mežos). Kā ierasts šādās vietās, viņu barība ir kukaiņi, rieksti un sēklas.
Kukaiņi ligzdām izmanto koku caurumus. Tas nozīmē, ka par šiem caurumiem tās konkurē ar vāverēm un dzeņiem. Patiesībā gan vāveres, gan lielais plankumainais dzeņtārpiņš nogalina dzilnas, ja vien var. Arī pūces un āboli nogalina šos mazos putnus, bet tas nav saistīts ar to ligzdu caurumiem. Aizsargājot savas ligzdas, dzeņveidīgie mazina ieejas, aizpildot to malas ar dubļiem vai koku sveķiem. Plēsēji nav īsti draudi, bet tikai viņu dzīves fakts. Dažās valstīs draud skujkoku mežu izzušana. Tās nevar dzīvot citādi kā tikai kokos.
Visi ķikuti uzglabā barību, īpaši sēklas. Tās paslēpj sēklas koku spraugās, zemē, zem maziem akmeņiem vai aiz mizas pārslām. Šie krājumi saglabājas līdz pat 30 dienām.
Jautājumi un atbildes
J: Kāda dzimta ir mušķērāju dzimta?
A.: Nātru dzeņi ir Sitta ģints sugas putni.
J: Kur dzīvo mušķērāji?
A: Sikspārņi dzīvo Ziemeļu puslodē, bieži vien priežu skuju mežos, kas atrodas augstākos kalnu masīvos (kalnu mežos).
J: Kā mušķērāji izziņo savu teritoriju?
A: Savu teritoriju nātriņi izziņo ar skaļām, vienkāršām dziesmām.
J: Kādu barību ēd mušķērāji?
A.: Parasti nātru dzeņi ēd kukaiņus, riekstus un sēklas.
J: Kāda veida ligzdas tās būvē?
A: Nātrenes būvē ligzdas, izmantojot koku caurumus.
J: Kādi dzīvnieki apdraud mušķērājus?
A: Vāveres, dzeņi, pūces un āboli var apdraudēt mušķērājus.
Jautājums: Cik ilgi muskatrieksti var atcerēties, kur viņi uzglabājuši barību, lai vēlāk to patērētu?
A; Nutālijas var atcerēties, kur tās uzglabājušās pārtiku, līdz 30 dienām.
