Vāveres (Sciuridae) — sugas, izplatība, dzīvesveids un barība

Uzzini par vāveru sugām, izplatību, dzīvesveidu un barību — koku, zemes un lidojošās vāveres, to paradumi, ziemas uzvedība un aizsardzība.

Vāveres ir liela mazu un vidēji lielu grauzēju dzimta. Tajā ietilpst koku vāveres, kas aprakstītas šajā lapā.

Pārējās vāveres ir: zemes vāveres, vāveres vāveres, vāveres vāveres, vāveres vāveres, kas lido, un prēriju suņi.

Vāveru dzimtene ir Amerikā, Eirāzijā un Āfrikā, un tās ir introducētas arī Austrālijā. Senākās zināmās vāveres ir no eocēna laikmeta, un no dzīvo grauzēju dzimtas tās ir visciešāk saistītas ar kalnu bebru un kurmju dzimtas grauzējiem.

Lielākā daļa vāveru ir visēdāji - tās ēd visu, ko atrod. Daudzas vāveru sugas dzīvo kokos, tāpēc tās bieži atrod riekstus. Tās ēd arī sēklas, ogas un čiekurus. Dažreiz tās ēd putnu olas un kukaiņus. Lielākā daļa koku vāveru rudenī uzkrāj barību, lai ēstu ziemā. Zemes vāveres pārtiku neuzkrāj. Tās pārziemo, kas nozīmē, ka ziemu tās pavada dziļā miegā.

Vāverēm ir daudz plēsēju jeb ienaidnieku. Vāveres ēd lapsas, vilki, kojoti, lāči, jenoti, lūši, pumas, ērgļi, vanagi un pūces.

Vispārīgs apraksts

Vāveru dzimta (Sciuridae) aptver plašu sugu klāstu — apmēram 200–300 sugas, kas atšķiras pēc lieluma, krāsas un uzvedības. Tās var būt mazas (daži simti gramus) līdz vidēji lielas (līdz vairākiem kilogramiem). Raksturīgs iezīme ir garš, biezi apmatojumu segts aste, kas palīdz līdzsvaroties koku zaros un siltumā.

Izskats un pielāgošanās

Koku vāveres parasti ir veiklas, ar spēcīgām priekšējām ķepām un asiem nagiem, kas ļauj rāpties pa kokiem. Krāsas variē no brūnas, pelēkas līdz sarkanīgai vai pat melnai atkarībā no sugas un sezonas. Glidojošās vāveres (sugas, kas lido) ir aprīkotas ar plēvi starp priekškājām un pakaļkājām, kas ļauj tām līdzināties lidojumam no koka uz koku.

Izplatība un dzīvotnes

Kā minēts, vāveres sastopamas visā pasaulē Ziemeļamerikā, Eirāzijā un Āfrikā, un vairākas sugas ir ievedušās citur, piemēram, Austrālijā. Tās dzīvo ļoti dažādās dzīvotnēs: mežos (gan jauktos, gan egļu vai priedes mežos), parkos, pilsētvidē, pļavās un prērijās. Zemes vāveres dzīvo alās un atklātās vietās; koku vāveres būvē ligzdas (dreifus) vai izmanto koku dobumus.

Barība un uzkrāšana

• Pamatēdiens: rieksti, sēklas, čiekuri, ogas, augļu daļas.
• Pagaidu papildbarība: kukaiņi, putnu oliņas, mazi rāpuļi un dažkārt arī sēnes vai ziedi.
• Uzkrāšana: daudzas koku vāveres praktizē scatter-hoarding — tās apraka sēklas un riekstus vairākās vietās, ko vēlāk atrod. Šī uzvedība palīdz arī sēklu izplatībai un mežu atjaunošanai. Zemes vāveres parasti uzkrāšanu neveic, bet daudzas no tām pārziemo.

Uzvedība un sociālā struktūra

Vāveres ir visai teritoriālas un var būt gan vienatnē dzīvojošas, gan nelielās grupās atkarībā no sugas. Koku vāveres ir dienas dzīvnieki, aktīvi rītos un vakaros. Zemes vāveres dažkārt dzīvo kolonijās ar sarežģītām alām un aizsardzības sistēmām pret plēsējiem. Komunikācijai tās izmanto skaņas (rēkšana, šņākšana), ķermeņa valodu un smaržzīmes.

Vairošanās un attīstība

Vairošanās sezona un grūtniecības ilgums atšķiras pēc sugas, taču parasti grūtniecība ilgst apmēram 3–6 nedēļas. Metienos var būt no 1 līdz vairākām mazuļu grupām, parasti 2–8 mazuļi. Jaunās vāveres dzimst kailas un aklas, tās uzturas mātes aizsardzībā vairākas nedēļas līdz pat mēnešiem, kamēr iemācās rāpot, lekt un atrast barību.

Plēsēji un drošība

Vāveres sastopas ar daudziem dabiskajiem plēsējiem. Jau esošo plēsēju sarakstu var papildināt ar sargiem, mājas kaķiem un dažiem lielākiem rāpuļiem vai putniem. Lai izvairītos no briesmām, tās izmanto ātru kustību, pazušanu koku vainagos, brīdinājuma saucienus un noslēptas barošanās vietas.

Loma ekosistēmā

Vāveres veicina mežu un augu kopienu veselību, jo, apraktas un neatgūtas sēklas palīdz jaunu koku izplatībai. Tās arī ir barības avots daudzām plēsēju sugām, tāpēc ir svarīga sastāvdaļa pārtikas tīklā.

Briesmas un aizsardzība

Galvenās draudu grupas ietver:

• habitat zaudēšanu un fragmentāciju (mežu izciršana, urbanizācija);
• ievestas sugas, kas var sacensties par resursiem (piemēram, sērijveida invazīvās vāveres dažviet aizstāj vietējās sugas);
• slimības (piem., vāveru pox vīrusi starp sugām);
• piesārņojums un klimata pārmaiņas, kas ietekmē barības pieejamību un ziemošanas grafikus.

Lai aizsargātu vāveres, tiek īstenotas dabas aizsardzības programmas, biotopu atjaunošana un monitorings, kā arī sabiedrības izglītošana par pareizu mijiedarbību ar savvaļas dzīvniekiem.

Vāveres un cilvēki

Cilvēki bieži novērtē vāveres par to rotaļīgumu un skaisto izskatu, tās ir populāras pilsētparku iemītnieces un reizēm arī mājdzīvnieku lomā. Tomēr dažas sugas var kaitēt dārzos, nocenšot putnu barotavas vai bojājot stādījumus. Atbildīga uzvedība — nebarot nepiemērotu ēdienu un neradīt piekļuvi potenciālajām slazdu vietām — palīdz saglabāt labas attiecības starp cilvēkiem un vāverēm.

Kopsavilkums

Vāveres (Sciuridae) ir daudzveidīga un ekoloģiski nozīmīga grauzēju grupa. Tās pielāgojušās dzīvot gan kokos, gan zemē, barojas galvenokārt ar sēklām un riekstiem, un tām ir vairākas izdzīvošanas stratēģijas pret plēsējiem. Lai gan daudzas sugas ir visai izplatītas, citas sastopamas apdraudētas, tāpēc to aizsardzība un dzīvotņu saglabāšana ir būtiska.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir vāveres?

J: Kur dzīvo vāveres?

J: Ar ko vāveres pārtiek?

J: Kā vāveres gatavojas ziemai?

J: Kas vai kas medī vāveres?

Meklēt pēc burta