Vāveres
Vāveres ir liela mazu un vidēji lielu grauzēju dzimta. Tajā ietilpst koku vāveres, kas aprakstītas šajā lapā.
Pārējās vāveres ir: zemes vāveres, vāveres vāveres, vāveres vāveres, vāveres vāveres, kas lido, un prēriju suņi.
Vāveru dzimtene ir Amerikā, Eirāzijā un Āfrikā, un tās ir introducētas arī Austrālijā. Senākās zināmās vāveres ir no eocēna laikmeta, un no dzīvo grauzēju dzimtas tās ir visciešāk saistītas ar kalnu bebru un kurmju dzimtas grauzējiem.
Lielākā daļa vāveru ir visēdāji - tās ēd visu, ko atrod. Daudzas vāveru sugas dzīvo kokos, tāpēc tās bieži atrod riekstus. Tās ēd arī sēklas, ogas un čiekurus. Dažreiz tās ēd putnu olas un kukaiņus. Lielākā daļa koku vāveru rudenī uzkrāj barību, lai ēstu ziemā. Zemes vāveres pārtiku neuzkrāj. Tās pārziemo, kas nozīmē, ka ziemu tās pavada dziļā miegā.
Vāverēm ir daudz plēsēju jeb ienaidnieku. Vāveres ēd lapsas, vilki, kojoti, lāči, jenoti, lūši, pumas, ērgļi, vanagi un pūces.
Sarkanā vāvere
Vairākām vāveru sugām ir melaniskās fāzes. Lielajā ASV un Kanādas daļā pilsētās visbiežāk sastopamā suga ir pelēkās austrumu vāveres melanistiskā forma.
Koku vāveres
Visbiežāk sastopamie Eiropas vāveres ir sarkanas vai brūnas krāsas, bet Amerikas vāveres ir pelēkas vai melnas. Pelēkās vāveres ir ievestas no Amerikas Eiropā (galvenokārt Lielbritānijā).
Pelēkās vāveres pārnēsā vīrusu, pret kuru tās ir imūnas, bet kas ir nāvējošs sarkanajām vāverēm. Tās ir pārņēmušas lielāko daļu sarkano vāveru teritorijas lapu koku mežos. Tas ir ievērojami samazinājis sarkano vāveru populāciju. Sarkanās vāveres joprojām dominē Lielbritānijas ziemeļu daļas priežu mežos, bet dienvidu apgabalos tās tagad ir retums.
Pelēkās vāveres tiek uzskatītas par kaitēkļiem. Ir aizliegts izlaist savvaļā, un noķertās vāveres ir humāni jānogalina.
Dzīves cikls
Ziemā vāveres vairojas februārī un martā, bet vasarā - jūnijā un jūlijā. Mātītes var būt grūsnas līdz pat divām reizēm gadā. Parasti pēc aptuveni trīsdesmit deviņu dienu grūsnības (grūtniecības) dzimst četri līdz seši mazuļi. Par mazuļiem, kas piedzimst pilnīgi bezpalīdzīgi, rūpējas tikai māte. Pirmajās dzīves nedēļās jaunie vāverēni ir kurli un akli.
Lielākā daļa vāveru iet bojā pirmajā dzīves gadā. Pieaugušas vāveres savvaļā var nodzīvot piecus līdz desmit gadus. Dažas var nodzīvot 10 līdz 20 gadus nebrīvē.
Saistītās lapas
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir vāveres?
A: Vāveres ir liela mazo un vidēji lielo grauzēju dzimta, kurā ietilpst koku vāveres, zemes vāveres, vāverēni, vāverītes, murkšķi (arī zemesvaboles), lidojošās vāveres un prēriju suņi.
J: Kur dzīvo vāveres?
A: Vāveru dzimtene ir Amerika, Eirāzija un Āfrika, un tās ir ievestas Austrālijā.
J: Ar ko vāveres pārtiek?
A: Lielākā daļa vāveru ir visēdāji; tās ēd visu, ko atrod, piemēram, sēklas, ogas, priežu čiekurus, putnu olas un kukaiņus.
J: Kā vāveres gatavojas ziemai?
A: Koku vāveres rudenī uzkrāj barību, lai ziemā varētu to apēst. Zemes vāveres ziemas guļas, nevis uzglabā barību.
J: Kas vai kas medī vāveres?
A: Vāveru plēsēji ir lapsas, vilki, kojoti, lāči, jenoti, lūši, lūši, pumas, lapsas, kaķi, suņi, suņi, āpši, odi un plēsīgie putni.
