Parastais jenots
Jenots (Procyon lotor, parastais jenots) ir zīdītājs. Jenoti ir ziņkārīgi, gudri un vientuļnieki. To dzimtene ir Ziemeļamerika. Tie ir izplatījušies Centrālamerikā un dzīvo dažādos biotopos. Tie ir aizbēguši uz dažām Eirāzijas daļām (sk. karti) un tagad dzīvo arī tur. Tie ir visēdāji. Jenoti ir Caniformia dzimtas dzīvnieki, un tie ir radniecīgi mustelidiem.
Jenotam ir īsas kājas, smails deguns, mazas ausis, pelēcīgi brūns kažoks un kupla aste.
Jenotsunim raksturīgākās pazīmes ir daudzfunkcionālās priekšējās ķepas, sejas "maska" un svītrainā aste. turklāt jenoti izceļas ar savu inteliģenci. Pētījumi liecina, ka viņi spēj atcerēties uzdevumu risinājumus līdz pat trim gadiem. jenoti parasti dzīvo naktī. Viņu barība ir aptuveni 40 % bezmugurkaulnieku, 33 % augu valsts pārtikas un 27 % mugurkaulnieku. Jenoti ir visēdāji. Viņi ēd peles, vāveres, trušus, putnus, zivis, vardes, bruņurupučus, ķirzakas, olas, kukaiņus, tārpus, augļus, ogas un riekstus. To plēsēji ir lapsas, vilki, kojoti, lāči, ērgļi, pūces, pumas, lūši un bobši.
Lielākā daļa jenotu dzīvo savvaļā. Atrašanās cilvēku tuvumā viņiem netraucē. Tie bieži ligzdo tukšās ēkās, garāžās, šķūņos un pat māju bēniņos. Ziemā jenoti neguļ ziemas miegā. Tiem, kas dzīvo tālāk uz ziemeļiem, kur ir aukstāks laiks, izaug biezs kažoks, lai tiem būtu silti, un tie ilgi guļ. Nebrīvē dzīvojošie jenoti var nodzīvot līdz pat 20 gadiem. Savvaļā tie parasti dzīvo tikai 1-3 gadus.
Divas citas jenotu sugas - krabjēdājs jenots (P. cancrivorus) un Kozumeles salas jenots (P. pygmaeus) - ir ļoti līdzīgas parastajam jenotam. Krabēdāji jenoti ir diezgan plaši izplatīti Dienvidamerikas austrumos.
Pēc aptuveni 65 dienu ilga grūsnības perioda (grūtniecības) pavasarī piedzimst divi līdz pieci mazuļi. Jaundzimušos jenotus sauc par "mazuļiem".
Jautājumi un atbildes
J: Kāds ir parastā jenota zinātniskais nosaukums?
A: Parastā jenota zinātniskais nosaukums ir Procyon lotor.
J: No kurienes ir cēlušies jenoti?
A: Jenoti ir cēlušies no Ziemeļamerikas.
J: Vai jenoti ir radniecīgi mustelidiem?
A: Jā, jenotsuņi ir radniecīgi mustelidiem un pieder Caniformia dzimtai.
J: Kādas fiziskās īpašības piemīt jenotiem?
A: Jenotsuņiem ir īsas kājas, smails deguns, mazas ausis, pelēcīgi brūns kažoks un kupla aste ar raksturīgām sejas maskām un svītrainām astēm.
J: Vai jenoti ir inteliģenti dzīvnieki?
A: Jā, pētījumi liecina, ka jenoti spēj atcerēties uzdevumu risinājumus līdz pat trim gadiem, kas liecina par viņu inteliģenci.
J: Kāda veida uzturs viņiem ir?
A: Jenoti ir visēdāji, un viņu uzturā ir aptuveni 40 % bezmugurkaulnieku, 33 % augu valsts barības un 27 % mugurkaulnieku, piemēram, peles, vāveres, truši, putni, zivis utt.
Jautājums: Cik ilgi var nodzīvot nebrīvē turēts jenotsuns?
A: Nebrīvē turēti jenoti var nodzīvot līdz pat 20 gadiem, bet savvaļā dzīvojošie jenoti parasti nodzīvo tikai 1-3 gadus.
