Smilodons — zobenzobainie kaķi: sugas, izmēri un atradnes

Smilodons — zobenzobainie kaķi: uzzini par sugām, milzīgajiem izmēriem, 28 cm ilkņiem un slavenajām atradnēm kā Rančo La Brea. Fakti, izmēri, vēsture.

Smilodons bija zobenzobaino kaķu ģints. Tajā tiek atzītas trīs galvenās sugas. Smilodon gracilis (dažreiz minēta kā S. fragilis) bija vissenākā un vismazākā suga — apmēram pirms 2,5 līdz 0,5 miljoniem gadu. Šī suga bija salīdzināma pēc izmēra ar mūsdienu pumu vai lielu leopardu; tās svars, visticamāk, svārstījās aptuveni 50–100 kg.

Sugas un izmēri

Smilodon populator (apmēram 1 miljons līdz 10 000 gadu pirms mūsdienām) bija lielākā Smilodona suga, sastopama galvenokārt Dienvidamerikas austrumos. Tā bija ļoti masīva un īsti iezīmējās ar lielām augšžokļu ilkņām — tām varēja būt līdz pat ~28 cm garas, un no augšžokļa tās bieži izvirzījās lielā attālumā, daļēji līdz 17 cm. Pleca augstums varēja sasniegt ap 1,2 m, ķermeņa garums ap 2,1 m, un masas novērtējumi svārstās aptuveni no 220 līdz 400 kg, padarot to par vienu no smagākajiem zināmajiem kaķiem.

Smilodon fatalis (bieži minēts arī kā S. californicus; apmēram 1,6 miljoni līdz 10 000 gadu) ir labi pazīstams no Rančo La Brea darvas karjeriem Losandželosā. No šīm darvām — vielas, kas daļēji atgādina asfaltu — ir iegūts milzīgs daudzums fosiliju. La Brea kolekcijā ir aptuveni miljons vēlīnā pleistocēna zīdītāju kaulu, no kuriem ap 162 000 ir Smilodona elementi, kas, iespējams, pārstāv vairākus simtus vai ap 1200 īpatņu. Smilodon fatalis bija aptuveni lauvas mātītes izmērā, bet daudz robustāks — bieži minētais vidējais svars ir ap 160–280 kg (dažādos aprēķinos ap 200 kg), pleca augstums apmēram 1 m.

Anatomija un medību taktika

• Ilkņi: smailie, plati un izteikti augšžokļu ilkņi (saber teeth) bija Smilodona raksturīgākā iezīme. Tie bija garāki un plānāki par mūsdienu lielo kaķu zobiem, tāpēc jutīgi pret lūzumu un prasīja precīzu izmantošanu.
• Priekškājas un kakls: ļoti robustas, spēcīgas priekšējās ekstremitātes un ierobežoti kustīgs, masīvs kakla muskulatūras piestiprinājums — tas ļāva turēt un piespiest lielu laupījumu, kamēr ilkņi veica nāvējošo triecienu.
• Ķermeņa uzbūve: īss aste (salīdzinot ar mūsdienu lielajiem kaķiem), kompaktāks ķermenis un īsākas, bet spēcīgākas kājas, kas liecina par sprintera/šaubīgu atturēšanos no gariem, ātriem skrējieniem, vairāk par pēkšņu uzbrukumu un tuvattiecīgu spēku.

Medību stratēģija nav pilnīgi skaidra, taču dominējošais skaidrojums — smilodoni bija ambush jeb tuvās viltības plēsēji. Tie, iespējams, izmantoja segumu vai reljefu, lai tuvinātos laupījumam, pēc tam aizturēja to ar spēcīgām priekškājām un izmantoja ilkņus, lai izraisītu nāvējošas traumas kakla vai vēdera reģionā. Tā kā ilkņi bija salīdzinoši trausli, zobu izmantošana bija precīza un īslaicīga, nevis ilgstoša graušana.

Atradnes, fosilijas un La Brea nozīme

La Brea darvas karjeri ir viena no bagātīgākajām un vispazīstamākajām Smiladona atradnēm pasaulē — tie sniedz unikālu ieskatu sugas populācijā, dzīves apstākļos un savstarpējā mijiedarbībā ar citiem pleistocēna dzīvniekiem. Šādas atradnes ļauj zinātniekiem pētīt:

• kādā vecumā un kādā proporcijā gāja bojā indivīdi;
• traumas un atveseļošanās pazīmes (kas var liecināt par sociālu atbalstu vai dziedināšanos pēc ievainojumiem);
• pārtikas tīklu rekonstrukcijas — Smilodona laupījums varēja būt staltbrieži, bizoni, zirgveidīgie, lielie žirafveidīgie un pat lieli slinki (ground sloths) Dienvidamerikā).

Uztvere, sociālums un izmiršana

Par Smilodona sociālo uzvedību pastāv diskusijas. Daži pierādījumi, piemēram, bieža ievainojumu pārdzīvošana (healed fractures) un liels indivīdu skaits vienā vietā, liek domāt par iespējamu sociālu uzvedību vai vismaz īslaicīgu grupu dzīvi — tas būtu palīdzējis aprūpēt ievainotos. Tomēr alternatīvi skaidrojumi iesaka, ka kauli varētu uzkrāties darvas lamatās vairāk vai mazāk nejauši, vilktus ar plēsēju atliekām vai barības vietu koncentrēšanās dēļ.

Smilodonu izzušanas cēloņi bija multifaktoriāli. Iespējamie iemesli ietver klimatiskās pārmaiņas pleistocēna beigās, lielo zīdītāju (laupjamo) skaita samazināšanos, konkurenci ar cilvēkiem un citiem plēsējiem, kā arī cilvēku tiešu medības ietekmi. Visticamāk, kombinācija no šiem faktoriem — ātra vides pārkārtošanās un cilvēku iedarbība — noveda pie pakāpeniskas sugu izzušanas aptuveni pirms 10 000 gadiem.

Kopsavilkums

• Smilodons bija izteikts sabiedrotais pleistocēna kaķiem ar raksturīgām saber-ilkņu formām un ļoti robustu skeletu.
• Trīs galvenās sugas — S. gracilis, S. fatalis un S. populator — atšķīrās pēc izmēra, izplatības un adaptācijām.
• Fosilijas, it īpaši no La Brea darvas karjeriem, sniedz daudz informācijas par šiem plēsējiem, taču daudzas detaļas par viņu uzvedību un precīziem izzušanas cēloņiem joprojām tiek pētītas.

Fauna un flora Smilodona vidē

Pēdējā ledus laikmeta laikā La Brea apvidū varēja atrasties daudzas medījamo dzīvnieku sugas: mamuti, bizoni, zirgi, kamieļi, zemes slinki, ziloņzirgi, tapīri, brieži (aļņi un citi). Lielākā daļa no tām iznīka pirms 5 līdz 10 000 gadiem. Par galvenajiem iemesliem uzskatīja lielu klimata pārmaiņu un cilvēku medību radīto spiedienu.

Tolaik bija vairāk augu segas. Apkārtnē auga kadiķi, ozoli, lupstkoki, ciedri, sarkankoki, salveja, dadži un valrieksti. Smilodons izdzīvoja tik ilgi, kamēr tā upuriem bija veģetācija.

Smilodons fatalis parādīts mērogā, lai parādītu tā uzbūvi

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir Smilodon?

J: Cik bija Smilodonu sugu?

J: Kāda bija Smilodona priekštece?

J: Cik liels bija Smilodon populator?

J: Kādi bija Smilodon populator augšējie kājas ilkņi?

J: Ar ko ir pazīstams Smilodon fatalis?

J: Cik liels bija Smilodon fatalis?

Meklēt pēc burta