Dadzis
Ērkšķi ir ziedošu augu grupa ar asiem dzelkšņiem ap ziediem, kas pieder Asteraceae dzimtai. Dzeloņi bieži ir pa visu augu - uz stublāja un lapu plakanajām daļām. Tas pasargā augu no zālēdājiem dzīvniekiem, neļaujot tiem apēst augu.
Ar terminu dadzis dažkārt apzīmē tieši Cynareae grupas (sinonīms: Cardueae) augus, īpaši Carduus, Cirsium un Onopordum ģintis. Tomēr dažkārt par dadžiem sauc arī augus ārpus šīs grupas, un tādā gadījumā dadži veidotu polifītisku grupu.
Dadzis ir Skotijas ziedu emblēma.
Piena dadzis ziedgalva
Taksonomija
Asteraceae ģints dzimtas, kuru vispārpieņemtajos nosaukumos bieži tiek lietots vārds dadzis, ir:
- Arctium - dadzis
- Carduus - Muskusa dadzis un citi
- Carlina - Carline Thistle
- Centaurea - Zvaigžņu dadzis
- Cicerbita - Sējas dadzis
- Cirsium - parastais dadzis, lauka dadzis un citi
- Cnicus - Svētā dadzis
- Cynara - Artišoki, Kadiķis
- Echinops - Globethistle
- Notobasis - Sīrijas dadzis
- Onopordum - kokvilnas dadzis, pazīstams arī kā skotu dadzis vai skotu dadzis
- Scolymus - Zelta dadzis vai austeru dadzis
- Silybum - Piena dadzis
- Sonchus - Sējas dadzis
Citu dzimtu augi, kas nav asteraceae dzimtas augi un ko dažkārt dēvē par dadžiem, ir šādi:
- Salsola - sāļtārpiņš, dzegužpirkstīte vai krievu dadzis (Chenopodiaceae dzimta)
Heraldika
Strēlītis ir Skotijas valsts ģerbonis kopš Aleksandra III (1249-1286) valdīšanas, un 1470. gadā Džeimss III to izmantoja uz sudraba monētām. Tas ir Skotijas augstākā bruņinieku ordeņa - dadžu ordeņa - simbols. Tas atrodams daudzos Skotijas simbolos un kā vairāku Skotijas futbola klubu nosaukums. Ar Skotijas kroni vainagots dadzis ir septiņu no astoņiem Skotijas policijas spēkiem simbols (izņēmums ir Ziemeļu policija). Ērkšķis ir arī Encyclopædia Britannica emblēma, kas radusies Edinburgā, Skotijā. Carnegie Mellon universitātes ģerbonī ir dadzis.
Izcelsme kā Skotijas simbols
Leģenda vēsta, ka naktī skotu armijas nometni mēģināja aplenkt iebrucēju norvēģu karaspēks. Šīs operācijas laikā kādam basam norvēģim gadījās uzkāpt uz dadža, kas izraisīja viņa sāpju kliedzienu, tādējādi brīdinot skotus par norvēģu iebrucēju klātbūtni. Daži avoti norāda, ka konkrētais gadījums bija Largsas kauja, kas iezīmēja Norvēģijas karaļa Hakona IV (Hakona Vecākā), kurš, kontrolējot Ziemeļu salas un Hebridu salas, vairākus gadus bija uzmācies Skotijas karalistes piekrastei, aizbraukšanas sākumu. Par to, kura dadžu suga ir minēta oriģinālajā leģendā, ir strīdi. Mūsdienās populārajā valodā par labu tiek uzskatīts kokvilnas dadzis Onopordum acanthium, iespējams, tā iespaidīgāka izskata dēļ, lai gan maz ticams, ka tas viduslaikos būtu bijis sastopams Skotijā; ticamāks kandidāts ir dzeloņdadzis Cirsium vulgare, kas Skotijā ir plaši sastopama vietējā suga. Ir minētas arī citas sugas, piemēram, pundurzāle Cirsium acaule, muskusa dadzis Carduus nutans un melanholiskā dadzis Cirsium heterophyllum.
Skotijas dadzis kā heraldikas emblēma.
Lietošana medicīnā
Moda Grīva (Maud Grieve) rakstīja, ka Plīnijs un viduslaiku rakstnieki uzskatīja, ka tā var atgriezt matus plikām galvām un ka agrīnajos jaunajos laikos to uzskatīja par līdzekli pret galvassāpēm, mēri, vēzi, čūlu, reiboņiem, reiboņiem un dzelti.
