Senākais un dižciltīgākais dadžu ordenis ir bruņinieku ordenis, kas saistīts ar Skotiju. Sākotnējais ordeņa dibināšanas datums nav precīzi zināms — ordeņa tradīcijas un leģendas stiepjas tālākā pagātnē nekā 17. gadsimta atjaunošana. Džeimss VII (arī Anglijas karalis Džeimss II) oficiāli atjaunoja un noteica mūsdienu ordeņa statūtus 1687. gadā, un kopš tā laika ordeņa ceremonijas, simbolika un paražas ir attīstījušās, saglabājot gan senas tradīcijas, gan jaunāku laiku elementus.
Struktūra un locekļi
Ordenī ir suverēns (pašreiz Karaļa/karalienes statuss) un parasti sešpadsmit “ordinārie” bruņinieki un dāmas, kā arī daži "ekstra" bruņinieki (bieži britu karaļnama locekļi un ārvalstu suverēni vai izcili viesi). Suverēns izlemj, kurš var kļūt par ordeņa locekli; pēc tradīcijas šis ir monarha personisks izšķirošais lēmums, un tas nav pakļauts tādai pašai valdības ietekmei kā daudziem citiem ordeņiem. Parasti sešpadsmit ordinārie locekļi tiek izraudzīti no personām ar ciešām saitēm ar Skotiju — bieži tie ir dzimušie vai ilggadēji iedzīvotāji Skotijā — taču šī prasība vairāk ir tradīcija nekā formāla ierobežojuma formulējums, un "ekstra" bruņiniekiem un dāmām šādas saistības nav obligātas.
Simbolika un paražas
Ordeņa galvenie simboli ir dadzis, Skotijas nacionālais zieds, un svētais Andrejs, kas tur saltiru (X formas krustu). Ordeņa devīze ir Nemo me impune lacessit (latīņu valodā — "Neviens mani nesodīti neprovocē"); šo devīzi var redzēt uz Apvienotās Karalistes Karaliskā ģerboņa, ko izmanto Skotijā, kā arī uz dažām mārciņas monētām. Andrejs ir arī ordeņa patrons.
Ordeņa insigņijas parasti ietver krustu (saltiri) ar dadža motīvu, ordeņa zvaigzni, kakla ķēdi (koljē) un īpašu mantiju — pieņemšanas ceremonijās bruņinieki valkā zaļas mantijas ar ordeņa simboliku, un viņiem ir arī individuālas "stalli" plāksnītes (stall plates) savu vietu kapelā atzīmēšanai.
Kapela, ceremonijas un priekšrocības
Ordeņa saistītā kapela ir St Giles' katedrāle Edinburgā (bieži saukta par ordeņa kapelu), kur redzamas daudz tās locekļu stallu plāksnītes un citi piemiņas elementi. Jaunus bruņiniekus tradicionāli uzņem instalācijas ceremonijā, kas ietver reliģisku daļu, ordeņa insigņiju pārlikšanu un vietas ieņemšanu kapelā. Ordeņa locekļiem ir augsta precedence (piemēram, Ostas ordenis Skotijā ir otrais pēc prioritātes starp Apvienotās Karalistes ordeniem, ja salīdzina ar Garter — The Most Noble Order of the Garter —, kas ir vecākais un pirmais pēc prioritātes Anglijā).
Attiecība ar citiem ordeņiem
Lielākā daļa britu bruņinieku ordeņu aptver visu Apvienoto Karalisti, bet trīs augstākā ranga ordeņi katrs attiecas galvenokārt uz vienu no valstīm: Garter uz Angliju, Ostas ordenis uz Skotiju, un — vēsturiskā — Īrijas ordenis The Most Illustrious Order of St Patrick, kas tika dibināts 1783. gadā. Tomēr pēc Īrijas Republikas neatkarības šo Īrijas ordeni vairs nepaplašina; pēdējais jauns bruņinieks St Patrick ordenī tika iecelts 1927. gadā, un pēdējais no tiem nomira 1974. gadā, padarot ordeni faktiski neaktīvu.
Ordena nozīme mūsdienās
Skotijas dadžu ordenis joprojām tiek uzskatīts par izcilu apbalvojumu par ieguldījumu Skotijas sabiedriskajā, kultūras, intelektuālajā un militārajā dzīvē. Ieņemot vietu starp senākajiem bruņinieku ordeniem, tas saglabā rituālu bagātību un simbolisku saikni ar Skotijas identitāti. Lai gan konkrēti jauno locekļu vārdi un skaitlis laika gaitā mainās, ordeņa pamatiem — suverēna vadībai, dadža un svētā Andreja simbolikai, un devīzei Nemo me impune lacessit — ir svarīga vieta gan teorētiskajā protokolā, gan tautas izpratnē.
Piezīme: ordeņa specifika un prakse laika gaitā var mainīties atkarībā no monarha izvēles un konvencijām; dažas tradīcijas ir stingri saglabātas, citas pielāgotas mūsdienu vajadzībām.
.svg.png){kind=small}
