Dadžu ordenis
Senākais un dižciltīgākais dadžu ordenis ir bruņinieku ordenis, kas saistīts ar Skotiju. Sākotnējais ordeņa dibināšanas datums nav zināms. Džeimss VII (arī Anglijas karalis Džeimss II) izveidoja mūsdienu ordeni 1687. gadā. Ordenī ir valdnieks un sešpadsmit bruņinieki un dāmas, kā arī daži "ekstra" bruņinieki (britu un ārvalstu karaļnamu locekļi). Suverēns izlemj, kurš var kļūt par ordeņa locekli. Viņam vai viņai nesaka valdība, kā tas ir vairumā citu ordeņu. Sešpadsmit locekļiem ir jābūt dzimušiem Skotijā, bet "ekstra" bruņiniekiem un dāmām tas nav obligāti.
Ordeņa galvenie simboli ir dadzis, Skotijas nacionālais zieds, un svētais Andrejs, kas tur saltiru (X formas krustu). Ordeņa devīze ir Nemo me impune lacessit (latīņu valodā - "Neviens mani nesodīti neprovocē"); šī devīze ir arī uz Apvienotās Karalistes Karaliskā ģerboņa, ko izmanto Skotijā, un uz dažām mārciņas monētām. Andrejs ir arī ordeņa patrons.
Lielākā daļa britu bruņinieku ordeņu aptver visu Apvienoto Karalisti, bet trīs augstākā ranga ordeņi katrs aptver tikai vienu valsti. Ostas ordenis, kas attiecas uz Skotiju, ir otrais pēc prioritātes. Tā ekvivalents Anglijā, The Most Noble Order of the Garter, ir vecākais bruņniecības ordenis Apvienotajā Karalistē, kas datējams ar četrpadsmitā gadsimta vidu. 1783. gadā tika dibināts Īrijas ordenis The Most Illustrious Order of St Patrick, taču kopš Īrijas Republikas neatkarības iegūšanas šis ordenis vairs nedarbojas. Pēdējais jaunais bruņinieks tika iecelts 1927. gadā, un pēdējais vēl dzīvais Svētā Patrika bruņinieks nomira 1974. gadā.
Bakstes bruņinieku karogi, kas karājas St Giles High Kirk baznīcā
Vēsture
Pirmais ordeņa izveides datums nav zināms. Viens no nostāstiem vēsta, ka Skotijas karalis Ahajs cīnījies pret Austrumanglijas karali Etelstanu un debesīs ieraudzījis Svētā Andreja krustu. Pēc uzvaras kaujā Ahajs nodibināja Zobenzīlijas ordeni. Lai gan Ahajs un Ētelstans nekad nav karojuši, šis stāsts par ordeņa dibināšanu ir minēts 1687. gadā izdotajā karaļa orderī, ar kuru ordenis tika "atjaunots". Cits stāsts vēsta, ka ordeni dibinājis vai atjaunoja Roberts I Bannockburn kaujā.
1687. gadā karalis Džeimss II un VII izdeva patentu, ar kuru "atjauno un atjauno dadžu ordeņa pilnu godību, spožumu un krāšņumu". Bija atļauts iecelt tikai 12 bruņiniekus, un pirms 1688. gadā karalis tika gāzts no troņa, viņš iecēla astoņus. Viņa pēcteči Viljams un Marija vairs neieceltoja nevienu ordeņa kavalieri. Tomēr 1703. gadā Anna atkal atjaunoja Ērgļa ordeņa darbību.
Jēkabs VII iesvētīja mūsdienu ordeni
Sastāvs
Skotijas karaļi - vēlāk Lielbritānijas un Apvienotās Karalistes karaļi - ir bijuši ordeņa valdnieki.
Kad Jēkabs VII atdzīvināja ordeni, statūtos bija teikts, ka ordenis saglabās seno bruņinieku skaitu, kas iepriekšējā orderī bija aprakstīts kā "Suverēns un divpadsmit bruņinieki-bretīši, atsaucoties uz svētīto Pestītāju un viņa divpadsmit apustuļiem.
1827. gadā Džordžs IV palielināja ordeņa locekļu skaitu līdz sešpadsmit. Sievietes no ordeņa tika izslēgtas. Džordžs VI 1937. gadā savu sievu Elizabeti Bovēzi-Lijonu (Elizabeth Bowes-Lyon) iecēla par dāmu no Dadžu ordeņa, un 1987. gadā Elizabete II atļāva regulāri uzņemt sievietes gan Dadžu, gan Podaišu ordenī.
Laiku pa laikam ar īpašu atļauju ordenim pievienojās arī atsevišķas personas. Šos locekļus dēvē par "ekstra bruņiniekiem", un tie netiek ieskaitīti sešpadsmit locekļu limitā. Britu karaliskās ģimenes locekļi parasti tiek uzņemti ar īpašu atļauju; pirmais no viņiem bija princis Alberts. Norvēģijas karalis Olavs V bija pirmais ārzemnieks, kas tika uzņemts ordenī, un arī viņš tika uzņemts ar īpašu atļauju 1962. gadā.
Suverēnam vēsturiski ir bijušas tiesības izvēlēties ordeņa bruņiniekus. Sākot ar 18. gadsimtu, suverēns izvēlējās pēc valdības ieteikuma. Džordžs VI uzskatīja, ka Bruņinieku un Zobenzivju ordeņi tiek izmantoti tikai politiskai patronāžai, nevis apbalvošanai par patiesiem nopelniem. Tāpēc 1946. gadā ar premjerministra (Klementa Attlee) un opozīcijas līdera (Vinstona Čērčila) piekrišanu abi ordeņi tika atdoti atpakaļ valdnieka personīgajā dāvinājumā.
Dadžu ordeņa bruņinieki un dāmas var tikt uzņemti arī Podaivas ordenī.
Arī dāmu un dāmu ordeņa bruņiniekiem un dāmām var atņemt bruņinieka titulu. Taču tas ir noticis tikai vienu reizi - Džonam Erskinam, sestajam Māra grāfam, kuram atņēma gan bruņinieka titulu, gan grāfisti pēc piedalīšanās 1715. gada Jakobītu sacelšanās.
Ordenī ir pieci virsnieki:
- dekāns - Skotijas Baznīcas mācītājs.
- kanclers, kas glabā ordeņa zīmogu.
- Zaļā mietsarga palīga uzraugs
- sekretārs
- ieroču karalis
Saseksas hercogs princis Augusts Frederiks (Prince Augustus Frederick, Duke of Sussex) Dadžu ordeņa bruņinieka tērpā
Vienota
Ordeņa lielajos pasākumos, piemēram, ikgadējā dievkalpojumā jūnijā vai jūlijā, kā arī kronēšanas ceremonijās bruņinieki un dāmas valkā izsmalcinātus tērpus:
- Apmetnis ir zaļš tērps, ko valkā virs uzvalka vai militārās uniformas. Apmetnis ir apšūts ar baltu taftu; to sasien ar zaļām un zelta krāsas pušķiem. Uz kreisā pleca ir ordeņa zvaigzne.
- Cepure ir izgatavota no melna samta, un tai ir baltas spalvas ar melnām baložu vai gārņu spalvām pa vidu.
- Apkakle ir izgatavota no zelta, un uz tās ir attēlotas dadži un rudzu zariņi. To nēsā virs apmetņa.
- Svētā Andreja nozīmīti, ko sauc arī par nozīmīti-apdāvinātāju, nēsā piekārtu pie apkakles. To veido zeltā emaljēts Svētā Andreja attēls zaļā tērpā un violetā mētelī, kas tur baltu saltiri.
Tomēr, izņemot šos īpašos gadījumus, daudz vienkāršākas nozīmītes tiek lietotas ikreiz, kad ordeņa loceklis piedalās pasākumā, kurā tiek nēsāti apbalvojumi.
- Ordeņa zvaigzne ir sudraba Svētā Andreja salvija ar staru kūļiem starp ģerboņiem. Centrā ir attēlots zaļš aplis, uz kura zelta burtiem rakstīta ordeņa devīze; apļa vidū ir dadzis zelta laukā.
- Platā lente ir tumši zaļa josta, ko nēsā pāri ķermenim no kreisā pleca līdz labajam gurnam.
- Pie jostas labā gurna ir piestiprināta ordeņa nozīmīte. Uz emblēmas ir attēlots svētais Andrejs tādā pašā formā kā zvaigzne, ko ieskauj ordeņa devīze.
Senākā un dižciltīgākā dadžu ordeņa bruņinieka zīme
Ordeņa lente
Kapela
Kad 1687. gadā Džeimss VII atjaunoja ordeņa darbību, viņš vēlējās, lai Holirūdespils (Holyroodhouseabatijas baznīca kļūtu par dadžu ordeņa kapelu, iespējams, pārņemot ideju no Podaišu ordeņa (kura kapela atrodas Vindzoras pilī).
Džeimss VII tika gāzts 1688. gadā, un ordenim nebija kapelas līdz pat 1911. gadam, kad tā tika piebūvēta pie Svētā Džilza Kērka Edinburgā. Katru gadu jūnijā vai jūlijā valdnieks uzturas Holyroodhouse pilī; vizītes laikā notiek ordeņa dievkalpojums. Gadskārtējos dievkalpojumos tiek iecelti jauni bruņinieki vai dāmas.
Katram ordeņa loceklim, ieskaitot valdnieku, ir atvēlēta vieta kapelā. Viņu ģerbonis ir virs viņu sēdvietas.
Zobeni, stūrmaņi un bruņinieku ģerboņi virs viņu stendiem dadžu kapelā. Lēdijas Marionas Freizeres stūre un ģerbonis ir otrs no kreisās.
Dadžu bruņinieku stenda plāksnes
Pašreizējie locekļi un amatpersonas
- Suverēns: ElizabeteII
- Bruņinieku un dāmu kompanjons:
- The Earl of Elgin and Kincardine KT JP DL (1981)
- Airlijas grāfs KT GCVO PC JP (1985)
- Krofordas un Balkarresas grāfs KT GCVO PC DL (1996)
- Lord Macfarlane of Bearsden KT DL (1996)
- Lord Mackay of Clashfern KT PC QC (1997)
- Lord Wilson of Tillyorn KT GCMG (2000)
- Sir Eric Anderson KT (2002)
- Aikvudas lords Stīls KT KBE PC (2004)
- Lords Robertsons no Port Ellen KT GCMG PC (2004)
- Lord Cullen of Whitekirk KT PC QC (2007)
- The Lord Hope of Craighead KT PC QC (2009)
- Lord Patel KT (2009)
- Mājokļa grāfs KT CVO CBE (2014)
- Lord Smith of Kelvin KT CH (2014)
- Bukleiha un Kvīnsberijas hercogs KT KBE DL FSA FRSE (2017)
- Sir Ian Wood KT GBE (2018)
- Extra Knights and Ladies Companion:
- Edinburgas hercogs princis Filips KT KG OM GCVO GBE AK CC CMM QSO PC ADC(P) CD (1952)
- Princis Čārlzs, Rotsejas hercogs KT KG GCB OM AK CC QSO PC ADC(P) CD (1977)
- Anna, karaliskā princese KT KG GCVO QSO CD (2000)
- Princis Viljams, Stratērnas grāfs KT KG PC ADC(P) (2012)
- Amatpersonas:
- Kanclers: Kanceleja: Airlie grāfs KT GCVO PC JP
- Dekāns: godājamais profesors David Fergusson, OBE FBA FRSE
- sekretārs: Elizabeth Roads LVO
- Lionas bruņkungs: Džozefs Morrovs (Joseph Morrow, CBE QC DL) (Lord Lyon King of Arms)
- Zaļās zizles džentlmenis: Kontradmirālis Christopher Hope Layman CB DSO LVO Kontradmirālis Christopher Hope Layman CB DSO LVO
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Senais un dižciltīgākais dadžu ordenis?
A: Senākais un dižciltīgākais dadžu ordenis ir bruņinieku ordenis, kas saistīts ar Skotiju.
Q: Kad tas tika dibināts?
A: Sākotnējais dibināšanas datums nav zināms, bet 1687. gadā to atjaunoja Džeimss VII (arī Anglijas karalis Džeimss II).
J: Kas lemj par to, kurš kļūst par ordeņa locekli?
A.: Suverēns izlemj, kurš kļūs par biedru; viņiem nesaņem ieteikumus no valdības, kā to dara vairums citu ordeņu.
J: Vai locekļiem ir jābūt dzimušiem Skotijā?
A: Jā, visiem sešpadsmit locekļiem ir jābūt dzimušiem Skotijā, tomēr "ekstra" bruņiniekiem un dāmām šī prasība nav spēkā.
J: Kādas ir galvenās emblēmas, kas saistītas ar ordeni?
A: Galvenās emblēmas, kas saistītas ar ordeni, ir dadzis (Skotijas nacionālais zieds) un svētais Andrejs, kas tur saltiru (X formas krustu).
J: Kāds ir ordeņa devīze?
A: Ordeņa devīze ir Nemo me impune lacessit, kas tulkojumā no latīņu valodas nozīmē "Neviens mani nesodīti neprovocē". Šis pats devīze ir arī uz Skotijas karaliskā ģerboņa un dažām mārciņas monētām.
J: Kā šis ordenis atšķiras no citiem ordeņiem Lielbritānijā?
A: Šis ordenis attiecas tikai uz Skotiju, bet citi ordeņi attiecas uz visām Lielbritānijas daļām. Tas ir arī otrais pēc kārtas pēc kārtas pēc XIV gs. vidus, un tas ir otrais pēc kārtas pēc kārtas, kas datējama ar XIV gs. vidu. Kādreiz pastāvēja vēl viens Īrijas ordenis ar nosaukumu The Most Illustrious Order of St Patrick, bet kopš Īrijas neatkarības iegūšanas tas ir panīcis; kopš 1927. gada nav iecelts neviens jauns bruņinieks, un pēdējais dzīvākais bruņinieks nomira 1974. gadā.