Karaliskais Viktorijas ordenis: vēsture, piešķiršanas kārtība un nozīme
Karaliskais Viktorijas ordenis ir Lielbritānijas ordeņa tipa apbalvojums, kas atšķiras ar to, ka to piešķir karaliene (vai tagad — monarhs) personīgi par īpašu kalpošanu monarhijai. To 1896. gada aprīlī izveidoja karaliene Viktorija kā apbalvojumu par personīgo kalpošanu karalienei; mūsdienās ordeņa iecelšana joprojām notiek pēc suverēna personiskas gribas, neņemot vērā parastos valdības ieteikumus. Tāpat kā Podaivas un Bakstes ordeņa gadījumā premjerministrs neierosina, kam piešķirt šo apbalvojumu — lēmums ir monarha privāta prerogatīva.
Vēsture un mērķis
Ordenis tika izveidots, lai godinātu tos, kuri personīgi kalpojuši karalienei vai monarhijai. Sākotnēji tas tika lietots, lai atzīmētu viesmīlību un palīdzību karaļnama vizīšu laikā, taču laika gaitā pielietojums paplašinājās, iekļaujot gan karaliskās ģimenes darbiniekus, gan diplomātus, gan ārvalstu amatpersonas un citus, kuri snieguši izcilu personisku pakalpojumu suverēnam.
Rangus un formas
Karaliskajam Viktorijas ordenim ir vairāki rangi, kas ļauj atzīt dažādas pakāpes kalpojumam. Galvenie šķirņu nosaukumi angļu valodā ir:
- Knight / Dame Grand Cross (GCVO) — augstākā pakāpe;
- Knight / Dame Commander (KCVO / DCVO);
- Commander (CVO);
- Lieutenant (LVO) — iepriekš pazīstams kā 4. šķira;
- Member (MVO) — zemākā pakāpe.
Pievienots ir arī Karaliskā Viktorijas medaļa (Royal Victorian Medal, RVM), kas tiek piešķirta par uzticīgu ilggadēju dienestu un pastāv atsevišķās pakāpēs (zelta, sudraba un bronzas apdare). Medaļa un ordeņa šķiras ļauj monarham atalgojumu pielāgot gan amatam, gan snieguma raksturam.
Piešķiršanas kārtība un ceremonijas
Apbalvojumu saņem vai nu privāti no monarha vai cita karaliskās ģimenes locekļa, vai arī oficiālā investitūrā. Investitūras notiek parasti karaliskajās rezidencēs (piemēram, Bākingemas pils vai Vindzoras pils), taču reizēm suverēns vai karaliskā delegācija var veikt pasākumu arī ārzemēs — piemēram, investitūras var notikt valsts vizīšu laikā apmeklētajā valstī. Kā minēts, pirms atgriešanās Apvienotajā Karalistē karaliene bieži vien valsts vizītes laikā veic investīcijas apmeklētajā valstī.
Lielbritānijas vēstnieks un citi, kas palīdzējuši vizītes laikā, tāpat kā ārvalstnieki, var saņemt balvu, un to bieži piešķir arī valdniece oficiālo ārvalstu vizīšu laikā. Pirmie ārzemnieki, kas saņēma ordeni, bija Alpes Maritimes prefekts un Nicas mērs karalienes Viktorijas vizītes laikā Francijas dienvidos 1896. gadā.
Kapela un dievkalpojumi
Ordeņa kapela ir Savojas karalienes kapela (Queen's Chapel of the Savoy), kas ir "īpašs karaļa īpašums" un, vēsturisku iemeslu dēļ, ir suverēna privātīpašumā kā Lankasteras hercoga īpašums. Savojas kapela nav liela, tāpēc tagad dievkalpojums apbalvotajiem reizi četros gados tiek rīkots Svētā Džordža kapelā Vindzoras pilī, kas ļauj uzņemt vairākus ordeņa locekļus un viesus.
Simbolika un nozīme
Ordeņa devīze ir Viktorija, kas atspoguļo ordeņa izcelsmi un saikni ar karalieni Viktoriju. Ordeņa insignija parasti ietver stilizētu Maltas krustu un centrālo medailonu ar norādēm uz ordeņa nosaukumu vai monarha iniciāļiem; tās vizuālā forma un rīkotāji simbolizē personiskās pateicības izteikšanu no suverēna puses.
Saņēmēji un nozīme publiskajā dzīvē
Apbalvojumu ir saņēmuši daudzi karaliskās ģimenes locekļi, kā arī daudzi citi saņēmēji, tostarp karalienes kalpotāji, kas daudzus gadus kalpojuši monarhijai. Ordenis īpaši tiek vērtēts par to, ka tas ir personisks monarha pateicības izteikums — tas atšķiras no valdības ieteiktiem apbalvojumiem un bieži tiek piešķirts par lojālu, diskretu un ilgstošu pakalpojumu.
Kopsavilkums
Karaliskais Viktorijas ordenis ir privāts, suverēna piešķirts apbalvojums ar senām tradīcijām, kas atzīmē personīgu kalpošanu karaliskajai ģimenei un monarham. Tā struktūra, kapela un investitūru prakse padara to par nozīmīgu sastāvdaļu britu ordeņu sistēmā, īpaši to cilvēku atzīšanā, kas darbojušies tiešā pakalpojumā karaliskajam namam.
GCVO zvaigznes izšūta versija
Rangi
Šādas rindas:
- Lielais bruņinieku vai dāmu krusts (GCVO)
- Bruņinieks vai dāma komandieris (KCVO) vai (DCVO, sievietēm).
- Komandieris (CVO)
- Leitnants (LVO)
- Loceklis (MVO)
Karaliskā Viktorijas medaļa
Karaliskā Viktorijas medaļa tika izveidota vienlaikus ar ordeni. Tā tiek piešķirta par personisku kalpošanu valdniekam vai karaliskajai ģimenei un kā karaliskās cieņas apliecinājums.
Lai gan medaļa ir radniecīga Viktorijas karaliskajam ordenim, tā atšķiras pēc izskata un valkāšanas veida. Šo medaļu piešķir civilpersonām un zemessargiem, bieži vien cilvēkiem, kas ilgstoši strādājuši karaļa labā.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Viktorijas karaliskais ordenis?
A: Karaliskais Viktorijas ordenis ir britu apbalvojums, ko karaliene piešķir cilvēkiem, kuri ir personīgi kalpojuši karalienei vai monarhijai.
J: Kas ierosina, kam piešķirt apbalvojumu?
A: Atšķirībā no Podaivas un Bakstes ordeņiem premjerministrs neierosina, kam piešķirt šo apbalvojumu.
J: Kad tas tika izveidots?
A: Apbalvojumu 1896. gada aprīlī piešķīra karaliene Viktorija kā apbalvojumu par personisku kalpošanu karalienei.
J: Kā apbalvojumus pasniedz mūsdienās?
Atbilde: Šodien apbalvojumu saņem vai nu privāti no karalienes vai cita karaliskās ģimenes locekļa, vai arī investitūrā. Bieži vien valsts vizītes laikā karaliene pirms atgriešanās Apvienotajā Karalistē apbalvo cilvēkus apmeklētajā valstī.
J: Kas bija daži no pirmajiem ārzemniekiem, kas saņēma šo ordeni?
A: Pirmie ārvalstnieki, kas saņēma ordeni, bija Alpu jūras reģiona prefekts un Nicas mērs karalienes Viktorijas vizītes laikā Francijas dienvidos 1896. gadā.
J: Kur atrodas šī ordeņa kapela?
A.: Ordeņa kapela atrodas Savojas karalienes kapelā, kas ir "īpašs karaļa īpašums", kurš vēsturisku iemeslu dēļ atrodas Lankasteras hercoga privātīpašumā.
J: Kur tagad notiek dievkalpojumi tiem, kam piešķirts šis apbalvojums? A:Ik pēc četriem gadiem dievkalpojums tagad notiek Svētā Džordža kapelā Vindzoras pilī, jo Savojas kapelas izmēri ir ierobežoti.
