Euplocefāls (tas nozīmē "labi bruņota galva") bija liels bruņots dinozaurs, kura garums bija aptuveni 6 m (20 pēdas); tas svēra aptuveni 2 tonnas. Tā plašajai galvai bija ragains, bezzobains knābis, mazi, kaulaini vaigu zobi, kaulaini ragi un nelielas smadzenes. Tā laikabiedri bija lielie gaļēdāji tiranozauri un deinonihi.
Vairāk nekā 40 īpatņu fosilijas ir atrastas Albertā, Kanādā un Montanā, ASV, tādējādi Euoplocephalus ir vislabāk zināmais ankilozaurids. To skaitā ir 15 galvaskausi, zobi un daži gandrīz pabeigti skeleti, kas atrasti ar joprojām piestiprinātām bruņām. Atsevišķas bruņu plāksnītes ir visbiežāk atrastais to elements.
Izskats un attīstība
Euplocefāls bija zemā auguma, plaši būvēts dinozaurs ar blīvu ķermeņa bruņu pārklājumu — kaulainiem plāksnītēm (osteodermiem), izaugumiem un spicu aizsargstruktūru visā muguras daļā. Galva bija plata un zema, ar izliekta knābja priekšdaļu bez zobiņa, kam sekoja rindas ar maziem vaigu zobiem, kas paredzēti augstvērtīgas augu barības sasmalcināšanai. Galvaskausa sānos un virspusē atradās ragi un izaugumi, kas papildināja aizsardzību pret plēsējiem.
Bruņas un astes klubs
Viens no vispazīstamākajiem euoplocefāla elementiem ir astes klubs — kupla, sacietējusi kaulaina masa astes galā, kas veidojās no saplūdušiem osteodermiem un astes skriemeļiem. Šo klubu, iespējams, izmantoja aizsardzībai pret plēsējiem, kā arī iespējamiem iekšsugu konfliktiem. Bruņu plāksnītes bija izvietotas rindās un dažādu formu, no plakaniem plāksnēm līdz izteiktiem nagiem un spicēm.
Barošanās un uzvedība
Euplocefāls bija auglišs zālēdājs, kas barojās galvenokārt ar zemu augošiem augiem — krūmiem, papardēm un citām zemzemes veģetācijām. Tā bezzobainais knābis grieza augus, bet vaigu zobi sasmalcināja to košļāšanai. Tā plašā un zema ķermeņa uzbūve liecina par lēnu, stabilu kustību dzīvi uz sauszemes.
Fosilijas un atradumi
Kā minēts, atrastās fosilijas galvenokārt nāk no Ziemeļamerikas vēlā kreidas slāņiem — īpaši no Kanādas un ASV ziemeļrietumiem. Daudzi skeleti ir saglabājušies ar bruņām, kas ļāva zinātniekiem atjaunot ārējo izskatu un bruņu izvietojumu. Detaļas par galvaskausu morfoloģiju ir ļāvušas noteikt sugas raksturīgās īpašības un salīdzināt ar citiem ankilozauriem.
Taksonomija un paleoekoloģija
Euoplocephalus pieder pie Ankylosauridae dzimtas — cieši bruņoto, plaudējošu dinozauru grupas. Tipiska laika josla bija vēlā kreida, aptuveni pirms 76–67 miljoniem gadu. Dzīvošanas vide bija zālāju un mežu mozaīka ar upju deltām un plūdu laukiem, kur šie zālēdāji saskārās ar lieliem plēsējiem kā tiranozauri.
Atklāšana un pētīšanas nozīme
Euoplocefāls ir viens no labāk dokumentētajiem ankilozauriem tieši lielā atrasto fosiliju skaita dēļ. Tas palīdz paleontologiem izprast ankilozauru bruņu daudzveidību, aizsardzības stratēģijas un ekoloģiskās lomas vēlā kreidā. Turpmākie atradumi un pārskatītas taksonomijas pētījumi turpina precizēt, kuri atradumi tieši pieder pie Euoplocephalus sugas un kuri — pie radniecīgiem ģintīm.
