Europasaurus — Ziemeļvācijas salas pundursauropods (Kimmeridžs, ~154 Ma)
Europasaurus — Ziemeļvācijas salu pundursauropods (Kimmeridžs, ~154 Ma): uzzini par šo unikālo pundursauropodu, fosilijām, izaugsmi un salu adaptācijām.
Europasaurus ir mazs, bazāls sauropods, ko plašāk interpretē kā maznodrošinātu macronariju / titanosauriformu grupas pārstāvi — tas attiecībā uz lielo, tipisko sauropodu milzīgajiem izmēriem bija krietni mazāks.
Laiks un atklājums
Šis četrrāpus četrkājainais zālēdājs dzīvoja augšējā jūrā (Kimmeridža vidusdaļā, apmēram pirms 154 miljoniem gadu). Fosilijas atrastas Ziemeļvācijā, Lejassaksijas baseina reģionā. Atradumi sniedz vienu no labākajiem pierādījumiem par to, ka sauropodi reiz adaptējās dzīvei salu apstākļos, attīstot tā saukto salu pundurisma fenomenu.
Anatomija un izmēri
Atrastas fosilijas pieder vairāk nekā 11 īpatņiem, kuru kopējais ķermeņa garums svārstās no aptuveni 1,7 līdz 6,2 m. Šīs izmēru atšķirības saistās ar dažādām augšanas stadijām — no mazuļiem līdz pilnībā pieaugušiem indivīdiem. Salīdzinot ar tipiskiem liela izmēra sauropodiem, Europasaura galva, kakls un ķermenis bija īsāki un kompaktāki, kas atbilst dzīvei ierobežotā resursu vidē.
Histoloģija un pundurisms
Mazu sauropodu kauli parasti pieder kā mazuļiem, taču šo sugu izpēte, izmantojot kaulu histoloģiju, ļāva noteikt, ka vismaz daži no atrastajiem exemplāriem bija mazs pieaugušais īpatnis — tātad īsta pundurisma piemērs. Histoloģiskās analīzes, tostarp kaula audu struktūra un izaugsmes gredzeni (LAGs), norāda uz samazinātu augšanas ātrumu un agrāku augšanas beigšanos salīdzinājumā ar kontinenta sauropodiem. Tas liecina, ka izmēru sarukums bija ģenētiski un/vai attīstības procesā nostiprināts, nevis tikai ekoloģisks īslaicīgs fenomens.
Paleoekoloģija
Šāda veida pundurisms visdrīzāk ir saistīts ar insulāru dzīvesveidu: ap Lejassaksijas baseinu pastāvējušas salas un arhipelāgs, kur resursu daudzums (pārtika, vieta) bija ierobežots, un predatori vai konkurence varēja izdarīt spiedienu uz sugu izmēru izvēli. Mazāks ķermeņa izmērs samazina nepieciešamību pēc barības, ļauj ātrāk sasniegt reproduktīvo vecumu un var būt adaptīvs risinājums salīdzinoši ierobežotā, izolētā vidē.
Svētlā nozīme un salīdzinājumi
Europasaurs atklājums ir nozīmīgs, jo tas demonstrē, ka sauropodu izmēri nav bijuši nekustīgi — tie varēja samazināties, reaģējot uz vides spiedienu. Līdzīgu gadījumu agrāk fiksēja Transilvānijā, kur vietējais aristokrāts Francs Nopca savā īpašumā atrada fosilijas, kas vēlāk tika aprakstītas kā Magyarosaurus. Tāpat kā Europasaurs, arī Magyarosaurus tiek interpretēts kā salu pundursauropods, un abas grupas sniedz spēcīgus pierādījumus par insulārajiem evolūcijas procesiem Mezozoja periodā.
Noslēgums
Europasaurs ir izcils piemērs tam, kā izolācija un ekoloģiskie ierobežojumi var ietekmēt pat tādu parasti milzīgu grupu kā sauropodi. Atrastais materiāls — vairāk nekā desmit indivīdu komplekts, to izmēru gradācija un histoloģiskie dati — ļauj rekonstruēt sugas dzīves vēsturi un sniedz izpratni par adaptīvās radiācijas mehānismiem salu ekosistēmās Kimmeridža vidusdaļā.
Atsauce
1. ↑ Sander P.M. et al 2006. Kaulu histoloģija liecina par jauna vēlā juras laikmeta sauropoda dinozaura pundurkaulību. Nature 441 (7094): 739-741. [1]
2. ↑ Barras, Colin 2014. Vai dinozauri eksistēja kā dwrfs? BBC News. [2]
Jautājumi un atbildes
J: Kāda veida dinozaurs ir Europasaurus?
A: Europasaurus ir bazālais sauropods no titanozauru kārtas.
J: Kad dzīvoja Europasaurus?
A: Europasaurs dzīvoja augšējā jūrā, apmēram pirms 154 miljoniem gadu.
J: Kur tika atrasts Europasaurus?
A: Europasaurus tika atrasts Ziemeļvācijā.
J: Kāds ir tā izmērs salīdzinājumā ar citiem sauropodiem?
A: Tas ir salu dwarfisma piemērs, kas nozīmē, ka tas bija daudz mazāks nekā parasti sauropodiem. Mazie sauropodi, kuru pieauguša cilvēka ķermeņa masa ir mazāka par piecām tonnām, ir reti sastopami, un mazo sauropodu kauli parasti nāk no mazuļiem. Pēc kaulu histoloģijas var secināt, ka šī suga bija mazs pieaugušais īpatnis. Tā bija punduris.
J: Kāds izmēra diapazons bija novērots šīs sugas īpatņiem?
A: Ir fosilijas no vairāk nekā 11 īpatņiem, kuru kopējais ķermeņa garums svārstās no 1,7 līdz 6,2 m, ņemot vērā augšanas stadijas - no mazuļiem līdz pilnīgi pieaugušiem īpatņiem.
J: Kāds līdzīgs atklājums notika 20. gadsimta sākumā?
A: 20. gadsimta sākumā kāds vietējais aristokrāts Francs Nopca savā īpašumā Transilvānijā atrada fosilijas, par kurām viņš saprata, ka tās varētu būt dzīvojušas uz salas, jo zināja, ka ledus laikmetā uz salām dzīvojuši pundurziloņi; šis atradums tika reģistrēts kā Magyarosaurus.
Meklēt