Esociformes — līdaku un dūņveidīgo saldūdeņu zivju kārta

Esociformes — saldūdeņu pārskats par līdakām un dūņveidīgajiem: sugas, izplatība Ziemeļamerikā un Eirāzijā, evolūcija un loma ekosistēmā.

Esociformes ir neliela starveidīgo zivju kārta (Actinopterygii), kurā ietilpst divas mūsdienās dzīvas dzimtas — Umbridae (dūņveidīgie) un Esocidae (līdakas). Esocidae dzimtas zivis ir nosauktas pēc līdaku Esox dzimtas. Viena no pazīstamākajām un plaši izplatītajām sugām ir Esox lucius jeb ziemeļu līdaka. Šai kārtai ir arī zināma izmirusi dzimta Palaeoscidae, kuras pārstāvju paliekas atrodamas fosilo ierakstos.

Izskats un morfoloģija

Esociformes pārstāvji parasti raksturojas ar:

• garenu, spēcīgu un nedaudz saplacinātu ķermeni, kas labi piemērots straujam uzbrukumam no slēpšanās vietām;
• plašu, asu zobu pilnu muti — īpaši izteikti pie līdakām, kas ir ambush (slēpto) plēsēji;
• dorsālās un anālās spuras novietojumu uz ķermeņa aizmuguriskajā daļā, kas nodrošina strauju sānu vilci;
• uztveramām, tomēr parasti nelielām, cikliskām vai ctenoidālām zvīņām;
• atšķirīgām krāsu variācijām — maskējošs raibums, kas palīdz slēpties starp ūdensaugiem.

Izplatība un dzīvotne

Esociformes zivis galvenokārt dzīvo saldūdeņos Ziemeļamerikā un Eirāzijas ziemeļos. Tās dod priekšroku lēnām tekošiem ūdeņiem, ezeriem, dīķiem un purvainām vietām ar bagātīgu ūdensaugu segumu. Dažas sugas izdzīvo arī nelabvēlīgos apstākļos, piemēram, siltajos un apaugusīgos dīķos, kur cita veida plēsēji ir mazāk aktīvi.

Uzturs un uzvedība

Daudzas Esociformes sugas ir tipiski plēsēji:

• līdakas (Esocidae) medī galvenokārt zivis, taču var ķert arī vardes, putnu mazuļus un nelielus sauszemes dzīvniekus, kas nonāk ūdenī;
• dūņveidīgajiem (Umbridae) uzturs biežāk ietver bezmugurkaulniekus, mazas zivis un to ikrus; daļai sugu uzturs ir visēdājs;
• liela daļa sugu izmanto slēptu uzbrukumu: tie paliek kustīgi starp ūdensaugiem un strauji uzbrūk upurim.

Vairošanās

Esociformes parasti vairojas saldūdeņos pavasarī, kad ūdens temperatūra paaugstinās. Līdakas nereti izdēj lielu daudzumu ikru ūdensaugu tuvumā; ikri parasti ir lipīgi un pieķeras augiem. Dažas dūņveidīgās sugas dēj ikrus purvainās vietās vai uz substrāta. Pieaugusi cilvēka ietekme un dzīvotņu degradācija var traucēt vairošanās vietu pieejamību un rezultātā samazināt populācijas.

Sistemātika un fosilie dati

Esociformes kārta tiek novietota starp starveidīgajiem (Actinopterygii) un tai ir tuvas taksonomiskas saiknes ar tādām grupām kā lašveidīgo dzimtas zivīm. Mūsdienās atzītās dzimtas — Umbridae un Esocidae — ietver vairākas ģints un sugas, no kurām vispazīstamākā ir Esox ģints. Papildus mūsdienu dzimtām ir zināma izmirusi dzimta Palaeoscidae, kura atklāta fosilajos materiālos un liecina par kārtas senāku evolūciju.

Cilvēka nozīme un aizsardzība

Līdakas ir svarīgas gan rekreācijas makšķerēšanā, gan kā biotopa plēsēji, kas ietekmē zivju kopienu sastāvu. Dažas dūņveidīgo sugas ir lokāli retas un var tikt uzskatītas par aizsargājamām — piemēram, Umbra ģints pārstāvji dažās teritorijās ir aizsargājami. Galvenie draudi ir dzīvojamo vietu degradācija, ūdens piesārņojums, hidroloģiskas izmaiņas un svešzemju sugu introdukcijas, kas var mainīt vietējo ekosistēmu līdzsvaru.

Kopumā Esociformes ir relatīvi neliela, bet ekoloģiski nozīmīga kārta ar raksturīgu morfoloģiju un uzvedību, kas padara tās par efektīviem saldūdens plēsējiem un svarīgu daļu daudzveidīgo ūdensdzīvnieku kopienu struktūrā.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir Esociformes?

Q: Cik dzimtu ir Esociformes?

J: Kādi ir Esociformes dzimtu nosaukumi?

J: Kāda ir veiksmīgā Esocidae dzimtas suga?

J: Kur dzīvo Esociform zivis?

J: Kā sauc izmirušo Esociformes dzimtu?

J: Cik līdzīgas ir Esociformes un Salmonidae?

Meklēt pēc burta