Apakšējais triass
Apakštriass ir pirmā no trim triasa perioda epohām. Tā ilga no aptuveni 252,2 miljoniem gadu (mija) līdz aptuveni 247,2 miljoniem gadu (mija). Apakštriass ir mezozoja laikmeta vecākā ēra. Šie ieži nosēdās uzreiz pēc lielās perma-triasa izmiršanas.
Apakštriasu sauca par skitu posmu, kas atrodams arī senākā literatūrā. Eiropā lielāko daļu apakšējā triasa veido smilšakmeņi. Tā ir kontinentālo sarkano slāņu litostratigrāfiskā vienība. Tās veidojās uz sauszemes tuksnešainos apstākļos.
Smilšakmens no apakšējā triasa laikmeta
Lystrosaurus un mūsdienu fosiliju ģeogrāfiskais izplatījums Gondvānā.
Proterosuchus, agrīnais krokodila tipa arhozaurs
Fauna
Masveida izmiršana, ar ko beidzās paleozoja ēra, izdzīvojušajām sugām sagādāja ārkārtīgi lielas grūtības. Daudzi koraļļu, brahiopodu, gliemju, adatādaiņu un citu bezmugurkaulnieku veidi bija pilnībā izzuduši. Visbiežāk sastopamie jūras bezmugurkaulnieki ar cietu čaulu bija gliemenes, gliemeži, amonīti, ehinoīdi un daži posmkāji brahiopodi. Visizplatītākais sauszemes dzīvnieks bija zālēdājs sinapsiīds Lystrosaurus.
Agrākajās triasa faunās trūka bioloģiskās daudzveidības, un tā tas bija visu laikmetu. Atjaunošanās uz sauszemes aizņēma 30 miljonus gadu.
Šajā laikmetā attīstījās pirmie ihtiozauri.
Klimats apakšējā triasa periodā (īpaši superkontinenta Pangejas iekšienē) kopumā bija sauss. Plaši izplatīti bija tuksneši. Zem poliem valdīja mērens klimats. Iespējams, ka laikmeta relatīvi karsto klimatu izraisīja plaši izplatītie vulkānu izvirdumi.
