Apakštriass — Triasa pirmā epoha (≈252–247 milj. g.): definīcija

Apakštriass ir pirmā no trim triasa perioda epohām. Tā ilga aptuveni no 252,2 miljoniem gadu (mija) līdz aptuveni 247,2 miljoniem gadu (mija), tātad aptuveni piecus miljonus gadu. Apakštriass ir mezozoja laikmeta vecākā ēra. Šie ieži nosēdās uzreiz pēc lielās perma-triasa izmiršanas, kad Zemes ekosistēmas sāka lēnām atgūties.

Laiks un sadalījums

Apakštriass parasti iekļauj divas starptautiski atzītas posmu grupas — Induānu un Olenekiju (Induan un Olenekian). Šie posmi tiek precizēti ar biostratigrāfiskiem rādītājiem, piemēram, ammonoīdu un citu fosīliju zonām, kas palīdz noteikt laikmetu robežas un salīdzināt iežu kolonnas dažādās pasaules daļās.

Ģeoloģija un litoloģija

Eiropā lielāko daļu apakšējā triasa veido smilšakmeņi, kas bieži ir sarkani vai sarkanbrūni. Šie slāņi pieder pie plašajām kontinentālo sarkano slāņu litostratigrāfiskā vienībām, ko veidoja sauszemes apstākļos — plaši iekšzemes baseini un deltu sistēmas. Nogulumu raksturošana liecina par sausām, tuksnešainām vai pus‑tuksnešainām klimatiskajām zonām Pangejas iekšienē, bieži ar spēcīgu eroziju, plašiem smilšu koraļiem un vietām, kur uzkrājās sāļūdens nogulsnes un sārtie māli.

Klima un vides apstākļi

Apakštriasa klimatā dominēja karsts un sauss režīms daudzās Pangejas teritorijās, ar sezonālām lietavām vietām pie ūdenskrātuvēm. Šīs apstākļu kombinācijas veicināja plašu sarkanā krāsas mālu un smilšakmeņu nogulšņu izplatību. Jūras līmeņa svārstības un vietējās tectoniskās aktivitātes radīja dažādas vides — no sauszemes tuksnešiem līdz platiem seklajiem jūras baseiniem, kas bija piemēroti jūras faunas atjaunošanai.

Dzīvība un bioloģiskā atjaunošanās

Pēc perma-triasa izmiršanas apakštriass iezīmēja sarežģītu un ilgstošu ekosistēmu atjaunošanos. Sauszemē un jūrā parādījās jaunas grupas un izplatumā atgriezās dažas pārdzīvojušās formas. Raksturīgi elementi:

• jūras faunā — ammonoīdi un foraminifēras, kas tiek izmantoti biostratigrāfiskai datēšanai;
• sauszeme — agrīnie archosauri un citi reptiļi sāk izplatīties, kā arī daži termozu ķermeņu atvasinājumi;
• augošā flóra — atjaunojošās konifēru un paparde‑tipa augu kopas, kā arī sausai videi pielāgotas augu formas.

Terminoloģija un vēsture

Apakštriass agrākā literatūrā bieži tiek saukts par skitu posmu (Scythian). Mūsdienu stratigrāfijā šo nosaukumu izmanto reti, to bieži aizstāj ar starptautiski definētajām posmu nosaukumiem (Induan, Olenekian), tomēr vēsturiskie termini joprojām sastopami vecākos pētījumos un reģionālajos aprakstos.

Praktiska nozīme un piemēri

Apakštriasa ieži ir nozīmīgi gan stratigrāfiskas korelācijas, gan ekonomiskā ziņā (piemēram, smilts, oļi un citos nogulumresursi). Tie sniedz arī būtisku informāciju par dzīves atjaunošanos pēc masveida izmiršanas un palīdz saprast klimata izmaiņu ietekmi uz bioloģiskajām kopām ilgtspējīgā laika skalā.

Meklēt pēc burta