Piciformes (dzeņveidīgie): definīcija un sugu pārskats
Piciformes ir putnu kārta, kurā ietilpst apmēram 67 dzimtas sugas un nedaudz vairāk nekā 400 sugām, no kurām aptuveni puse pieder Picidae (dzeņi un to radinieki). Lielākā daļa šo putnu dzīvo mežos — to vidē bieži minēti ir arī dravnieki), kurus var atrast dažādos mežu tipa biotopos.
Bioloģija un barošanās
Vispārīgi Piciformes ir galvenokārt kukaiņēdāji, lai gan daļa grupu orientējas arī uz citu pārtiku. Piemēram, tukāni un dažas barbetu sugas lielākoties ēd augļus, savukārt medusvijoles ir īpašas ar to, ka spēj šķelt bišu vasku (lai gan kukaiņi un to kāpuri joprojām veido lielāko daļu viņu barības).
Morfoloģija un kustēšanās
Lielākajai daļai Piciformes ir papagaiļiem līdzīgas zigodaktilas (divi pirksti uz priekšu un divi uz aizmuguri) pēdas, kas ir īpaši piemērotas dzīvei uz koku stumbriem un ļauj stingri turēties vertikālās virsmās. Ir arī izņēmumi — dažām trīspirkstu dzeņu sugas.
Vairums Piciformes nemēdz attīstīt pūderdūnas (powder‑down), kas dažām putnu grupām kalpo nagu un spalvu kopšanai; izņēmumi var pastāvēt atsevišķās grupās, piemēram, džakāmāri. Putnu izmēri ļoti atšķiras — no aptuveni 8 cm garā un 7 gramus smagā rūsganā pikuļa līdz ap 63 cm garajam un ap 680 gramus smagajam toko tukānam.
Ligzdošana un attīstība
Piciformes parasti ligzdo koku dobumos — daudzas sugas pašas izrok dobumus mīkstā koksnē, savukārt citas izmanto pamatīgākas dabiskas vai svešas dobumu vietas. Visi šīs kārtas putni parasti ir dobumu ligzdošanas speciālisti, un to mazuļi ir altriciāli — mazi, bezspalvaini vai ar minimālu apdari, akli un pilnībā atkarīgi no vecāku aprūpes ilgāku laiku.
Uzvedība un ekoloģiskā nozīme
Dzeņi un citi mežu putni no Piciformes būtiski ietekmē koku veselību, iznīcinot koksnes kaitēkļus un veicinot dobumu veidošanos, kas vēlāk kalpo arī citiem dzīvniekiem kā ligzdošanas vietas. Medusvijoles ir slavenas ar savām mijiedarbībām ar cilvēku kopienām dažviet Āfrikā — dažas sugas spēj norādīt uz bišu stropiem un pēc tam izmantot atbrīvotās vaska rezerves.
Daudzveidība un aizsardzība
Piciformes ietver gan plaši izplatītas un parastās sugas, gan lokāli endēmiskas un apdraudētas sugas. Galvenie draudi ir biotopu zaudēšana un iznīcināšana (mežu ciršana, degradācija), kā arī konkurence par ligzdošanas dobumiem ar invazīvām sugām un cilvēka darbībām. Dažas pazīstamas konservācijas problēmas ir saistītas ar lieliem mežu izciršanas projektiem un fragmentāciju, kas īpaši skar lielākus, mežu atkarīgus sugas, piemēram, lielos tukānus un dažus dzeņu taksonus.
Īsi secinājumi
- Piciformes — daudzveidīga kārta ar galvenokārt kukaiņēdājiem, tomēr ar nozīmīgu skaitu augļu ēdāju un īpašu barības specializāciju (piem., medusvijoles).
- Bieži sastopamas adaptācijas dzīvei uz stumbriem: zigodaktilās kājas, dobumos ligzdošana un spēcīga knābja konstrukcija dažādām funkcijām (ekskavēšanai, barības atrašanai).
- Biotopu saglabāšana un dobumu pieejamība ir svarīgas šīs kārtas sugu ilgtermiņa izdzīvošanai.
Klasifikācija
Pasūtījums: PICIFORMES
- Galbuļu apakšsaimniecība
- Galbulidae dzimta - džakāmāru dzimta (18 sugas)
- Bucconidae dzimta - pūcveidīgie putni, nunči un nunči (aptuveni 30 sugas)
- Pici apakškārta
- Infraorder Ramphastides
- Megalaimidae dzimta - Āzijas barbetas (aptuveni 25 sugas, nesen atdalītas no Capitonidae)
- Lybiidae dzimta - Āfrikas barbetas (aptuveni 40 sugas, nesen atdalītas no Capitonidae)
- Capitonidae dzimta - amerikāņu barbetas (aptuveni 15 sugas)
- Semnornithidae dzimta - tukānu bārbetes (2 sugas, nesen atdalītas no Capitonidae)
- Ramphastidae dzimta - tukāni (aptuveni 40 sugas)
- Infraorder Picides
- Indicatoridae dzimta - medusvijoles (17 sugas)
- Picidae dzimta - dzilnīši, dzilnīši un dzilnīši (vairāk nekā 200 sugu)
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Piciformes?
A: Piciformes ir putnu kārta, kurā ietilpst aptuveni 67 dzimtās un nedaudz vairāk par 400 sugām, no kurām aptuveni pusi veido dzeņi un to radinieki.
Q: Kur dzīvo lielākā daļa piciveidīgo putnu?
A: Lielākā daļa pīļveidīgo dzīvo mežos, jo tie ir dobumperētāji putni.
J: Kāds ir Piciformes putnu uzturs?
A: Piciveidīgie putni pārsvarā ir kukaiņēdāji, lai gan barbetas un tukāni pārsvarā ēd augļus, bet medusvijoles ir unikālas ar to, ka sagremojot bišu vasku.
J: Ar ko pičveidīgo putnu pēdas atšķiras no citu putnu pēdām?
A.: Gandrīz visiem Piciformes putniem ir papagaiļiem līdzīgas zigodaktilās pēdas - divi pirksti uz priekšu un divi uz aizmugures -, kas ir izdevīgi putniem, kuri lielāko daļu laika pavada uz koku stumbriem.
J: Vai visi Piciformes putni ir klāti ar pūkainām spalvām?
Atbilde: Nē, izņemot žakāmarus, Piciformes putniem nevienā vecumā nav pūka spalvu, ir tikai īstās spalvas.
J: Kāds ir Piciformes dzimtas putnu izmēru diapazons?
A: Izmēru diapazons ir no 8 cm gara, 7 gramus smaga rūsganā pikuļa līdz 63 cm garam, 680 gramus smagam toko tukānam.
J: Kā pičveidīgie audzina mazuļus?
A: Visi piciveidīgie ligzdo dobumos (caurumos), un tiem ir altriciāli mazuļi, t. i., tiem diezgan ilgi ir jārūpējas par saviem mazuļiem.
