Piciformes (dzeņveidīgie): definīcija un sugu pārskats

Piciformes (dzeņveidīgie): detalizēts definīcijas un sugu pārskats — dzeņi, tukāni, barbetas, to uzvedība, morfoloģija un ekoloģija mežos.

Piciformes ir putnu kārta, kurā ietilpst apmēram 67 dzimtas sugas un nedaudz vairāk nekā 400 sugām, no kurām aptuveni puse pieder Picidae (dzeņi un to radinieki). Lielākā daļa šo putnu dzīvo mežos — to vidē bieži minēti ir arī dravnieki), kurus var atrast dažādos mežu tipa biotopos.

Bioloģija un barošanās

Vispārīgi Piciformes ir galvenokārt kukaiņēdāji, lai gan daļa grupu orientējas arī uz citu pārtiku. Piemēram, tukāni un dažas barbetu sugas lielākoties ēd augļus, savukārt medusvijoles ir īpašas ar to, ka spēj šķelt bišu vasku (lai gan kukaiņi un to kāpuri joprojām veido lielāko daļu viņu barības).

Morfoloģija un kustēšanās

Lielākajai daļai Piciformes ir papagaiļiem līdzīgas zigodaktilas (divi pirksti uz priekšu un divi uz aizmuguri) pēdas, kas ir īpaši piemērotas dzīvei uz koku stumbriem un ļauj stingri turēties vertikālās virsmās. Ir arī izņēmumi — dažām trīspirkstu dzeņu sugas.

Vairums Piciformes nemēdz attīstīt pūderdūnas (powder‑down), kas dažām putnu grupām kalpo nagu un spalvu kopšanai; izņēmumi var pastāvēt atsevišķās grupās, piemēram, džakāmāri. Putnu izmēri ļoti atšķiras — no aptuveni 8 cm garā un 7 gramus smagā rūsganā pikuļa līdz ap 63 cm garajam un ap 680 gramus smagajam toko tukānam.

Ligzdošana un attīstība

Piciformes parasti ligzdo koku dobumos — daudzas sugas pašas izrok dobumus mīkstā koksnē, savukārt citas izmanto pamatīgākas dabiskas vai svešas dobumu vietas. Visi šīs kārtas putni parasti ir dobumu ligzdošanas speciālisti, un to mazuļi ir altriciāli — mazi, bezspalvaini vai ar minimālu apdari, akli un pilnībā atkarīgi no vecāku aprūpes ilgāku laiku.

Uzvedība un ekoloģiskā nozīme

Dzeņi un citi mežu putni no Piciformes būtiski ietekmē koku veselību, iznīcinot koksnes kaitēkļus un veicinot dobumu veidošanos, kas vēlāk kalpo arī citiem dzīvniekiem kā ligzdošanas vietas. Medusvijoles ir slavenas ar savām mijiedarbībām ar cilvēku kopienām dažviet Āfrikā — dažas sugas spēj norādīt uz bišu stropiem un pēc tam izmantot atbrīvotās vaska rezerves.

Daudzveidība un aizsardzība

Piciformes ietver gan plaši izplatītas un parastās sugas, gan lokāli endēmiskas un apdraudētas sugas. Galvenie draudi ir biotopu zaudēšana un iznīcināšana (mežu ciršana, degradācija), kā arī konkurence par ligzdošanas dobumiem ar invazīvām sugām un cilvēka darbībām. Dažas pazīstamas konservācijas problēmas ir saistītas ar lieliem mežu izciršanas projektiem un fragmentāciju, kas īpaši skar lielākus, mežu atkarīgus sugas, piemēram, lielos tukānus un dažus dzeņu taksonus.

Īsi secinājumi

• Piciformes — daudzveidīga kārta ar galvenokārt kukaiņēdājiem, tomēr ar nozīmīgu skaitu augļu ēdāju un īpašu barības specializāciju (piem., medusvijoles).
• Bieži sastopamas adaptācijas dzīvei uz stumbriem: zigodaktilās kājas, dobumos ligzdošana un spēcīga knābja konstrukcija dažādām funkcijām (ekskavēšanai, barības atrašanai).
• Biotopu saglabāšana un dobumu pieejamība ir svarīgas šīs kārtas sugu ilgtermiņa izdzīvošanai.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir Piciformes?

Q: Kur dzīvo lielākā daļa piciveidīgo putnu?

J: Kāds ir Piciformes putnu uzturs?

J: Ar ko pičveidīgo putnu pēdas atšķiras no citu putnu pēdām?

J: Vai visi Piciformes putni ir klāti ar pūkainām spalvām?

J: Kāds ir Piciformes dzimtas putnu izmēru diapazons?

J: Kā pičveidīgie audzina mazuļus?

Meklēt pēc burta