Dzilnveidīgie
Piciformes ir putnu kārta, kurā ir aptuveni 67 dzimtās sugas ar nedaudz vairāk nekā 400 sugām, no kurām Picidae (dzeņi un to radinieki) veido aptuveni pusi. Gandrīz visi dzīvo mežos (dravnieki).
Kopumā Piciformes ir kukaiņēdāji, lai gan barbetas un tukāni pārsvarā ēd augļus, bet medusvijoles ir unikālas putnu vidū, jo šķeļ bišu vasku (lai gan kukaiņi veido lielāko daļu to barības).
Gandrīz visiem Piciformes ir papagaiļiem līdzīgas zigodaktilām pēdām - divi pirksti uz priekšu un divi uz aizmugures, kas ir acīmredzamas priekšrocības putniem, kuri lielāko daļu laika pavada uz koku stumbriem. Izņēmums ir dažas trīspirkstu dzeņu sugas. Ja neskaita džakāmārus, tad Piciformes dzimtas putnu spalvu nav nevienā vecumā, ir tikai īstās spalvas. To lielums ir no 8 cm garā un 7 gramus smagā rūsganā pikuļa līdz 63 cm garajam un 680 gramus smagajam toko tukānam. Visi ligzdo dobumos (caurumos), un tiem ir altriciāli mazuļi, kas nozīmē, ka tiem diezgan ilgi jārūpējas par saviem mazuļiem.
Klasifikācija
Pasūtījums: PICIFORMES
- Galbuļu apakšsaimniecība
- Galbulidae dzimta - džakāmāru dzimta (18 sugas)
- Bucconidae dzimta - pūcveidīgie putni, nunči un nunči (aptuveni 30 sugas)
- Pici apakškārta
- Infraorder Ramphastides
- Megalaimidae dzimta - Āzijas barbetas (aptuveni 25 sugas, nesen atdalītas no Capitonidae)
- Lybiidae dzimta - Āfrikas barbetas (aptuveni 40 sugas, nesen atdalītas no Capitonidae)
- Capitonidae dzimta - amerikāņu barbetas (aptuveni 15 sugas)
- Semnornithidae dzimta - tukānu bārbetes (2 sugas, nesen atdalītas no Capitonidae)
- Ramphastidae dzimta - tukāni (aptuveni 40 sugas)
- Infraorder Picides
- Indicatoridae dzimta - medusvijoles (17 sugas)
- Picidae dzimta - dzilnīši, dzilnīši un dzilnīši (vairāk nekā 200 sugu)
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Piciformes?
A: Piciformes ir putnu kārta, kurā ietilpst aptuveni 67 dzimtās un nedaudz vairāk par 400 sugām, no kurām aptuveni pusi veido dzeņi un to radinieki.
Q: Kur dzīvo lielākā daļa piciveidīgo putnu?
A: Lielākā daļa pīļveidīgo dzīvo mežos, jo tie ir dobumperētāji putni.
J: Kāds ir Piciformes putnu uzturs?
A: Piciveidīgie putni pārsvarā ir kukaiņēdāji, lai gan barbetas un tukāni pārsvarā ēd augļus, bet medusvijoles ir unikālas ar to, ka sagremojot bišu vasku.
J: Ar ko pičveidīgo putnu pēdas atšķiras no citu putnu pēdām?
A.: Gandrīz visiem Piciformes putniem ir papagaiļiem līdzīgas zigodaktilās pēdas - divi pirksti uz priekšu un divi uz aizmugures -, kas ir izdevīgi putniem, kuri lielāko daļu laika pavada uz koku stumbriem.
J: Vai visi Piciformes putni ir klāti ar pūkainām spalvām?
Atbilde: Nē, izņemot žakāmarus, Piciformes putniem nevienā vecumā nav pūka spalvu, ir tikai īstās spalvas.
J: Kāds ir Piciformes dzimtas putnu izmēru diapazons?
A: Izmēru diapazons ir no 8 cm gara, 7 gramus smaga rūsganā pikuļa līdz 63 cm garam, 680 gramus smagam toko tukānam.
J: Kā pičveidīgie audzina mazuļus?
A: Visi piciveidīgie ligzdo dobumos (caurumos), un tiem ir altriciāli mazuļi, t. i., tiem diezgan ilgi ir jārūpējas par saviem mazuļiem.
