Eiropas priedes kuna (Martes martes) — apraksts, izplatība un dzīvesveids
Eiropas priedes kuna (Martes martes) — priežu mežu plēsējs: apraksts, izplatība, dzīvesveids, barība (ogas, olas, putni), koku dzīve un aizsardzības pasākumi.
Priedes kuna (Martes martes) ir mazs plēsējs, kas sastopams daudzviet Eiropā, tostarp Ziemeļeiropā. Alternatīvi nosaukumi reizēm lietoti arī kā “Eiropas priedes kuna”, “baum marten” vai “sweet marten”. Tā pieder mustelidu dzimtai, kurā ietilpst arī ūdeles, ūdri, kazlēni, ropažnieki un lapsas.
Izskats un izmēri
Priedes kunas ir slaida ķermeņa uzbūves dzīvnieki ar garu asti, kas palīdz līdzsvarā un lecoties pa zarām. Mētelis parasti ir brūns līdz tumši brūns, bieži ar raksturīgu gaišu vai krēmkrāsas “krūšu” plankumu zem rīkles. Pieaugušā ķermeņa garums (bez astes) parasti ir ap 45–54 cm, aste var būt 25–30 cm, svars mainās no ~0,8 līdz 2,2 kg (šķirības starp dzimumiem – tēviņi parasti lielāki).
Dzīves vide un izplatība
Priedes kunas dzīvo galvenokārt mežos — gan priežu, gan jauktu lapu un jauktu mežu biotopos. Tās ir labi pielāgojušās dzīvei kokos, taču arī aktīvi pārvietojas pa zemi. To dabiskā dzīves vide parasti ietver vecus, daļēji tukšus kokus un nobriedušas meža nogabali ar pieejamām dobumiem un klintīm, kur iekārtot ligzdas vai paēnas.
Uzturs
Plēsēji, kas dzīvo mežā, priedes kunas barojas plēsīgi un visēdīgi: tās medī mazos zīdītājus (piem., žurkas, peles), putnus un to olas, ķer sikspārņus un citus bezmugurkaulniekus, bet arī ēd ogas, ogas un augļus, riekstus un pat medu. Tās var nozagt medu no bišu stropiem un uzbrukt putnu ligzdām, ja parādās iespēja.
Uzvedība un vairošanās
Priedes kunas parasti ir nakts un krēslas dzīvotāji, šķietami vientuļas un teritorālas. Tās labi rāpjās pa kokiem, var veikt ātras pārvietošanās un lekt no zara uz zaru. Ligzdas ierīko koku dobumos, klinšu spraugās vai reizēm arī vecās ēkās. Pārošanās notiek vasaras beigās vai rudenī, taču raksturīga aizkavētā implatācija — embrijs attīstās vēlāk, un mazuļi parasti piedzimst pavasarī (martā–aprīlī). Mīdz būt 1–5 mazuļi vienā metienā.
Ekoloģiskā loma un draudi
Priedes kunas ekosistēmā palīdz kontrolēt mazo zīdītāju populācijas un veicina sēklu izplatīšanu, ēdot ogas. Tomēr to populācijas apdraud habitat loss, intensīva mežsaimniecība, ceļu satiksme, medības un cilvēku persekūcija. Par viņu galvenajiem ienaidniekiem cilvēku darbības kontekstā tiek uzskatīti arī augstkalnu muižu mežkopji, taču faktiski būtiskākie draudi nāk no meža izciršanas, medībām, slazdošanas un sadursmēm ar transportu.
Aizsardzība
Daudzviet Eiropā priedes kunas ir aizsargātas vai atrodas īpaša režīma objekti. Piemēram, Apvienotajā Karalistē priedes un to dobes aizsargā 1981. gada Wildlife and Countryside Act 1981 un 1990. gada Vides aizsardzības akts. Starptautiski suga tiek uzskatīta par relatīvi mazāk apdraudētu (IUCN kategorija “Least Concern”), taču lokāli populācijas var būt jutīgas un prasa vietējus aizsardzības pasākumus, piemēram, dabisku ligzdu saglabāšanu un meža dabiskā struktūras uzturēšanu.
Kopsavilkums
- Priedes kunas (Martes martes) ir arboreālas, aktīvas plēsējas ar plašu barības spektru.
- Tās dod priekšroku veciem mežiem ar dobumiem un sarežģītu koku struktūru.
- Galvenie draudi ir cilvēka darbība — mežu izciršana, medības un ceļu satiksme.
- Aizsardzība ietver ligzdu un meža biotopu saglabāšanu un vietējo likumu ievērošanu.
Priedes klijāns
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir priedes cūka?
A: Priežu kuna ir neliels plēsējs, kura dzimtene ir Ziemeļeiropa un kurš pieder mustelidu dzimtai.
J: Kādi ir daži alternatīvi priedes klijas nosaukumi?
A: Daži no alternatīvajiem priedes klijas nosaukumiem ir Eiropas priedes klija, bauma klija un saldā klija.
J: Ar ko pārtiek kuna?
A: Kunas ir plēsēji, kas ēd dažādus ēdienus, tostarp ogas, putnu olas, riekstus un medu.
J: Kur dzīvo priežu klijāni?
A: Priežu kumeļi dzīvo priežu mežos un var pārvietoties gan pa zemi, gan pa kokiem.
J: Kas ir galvenie priežu kliju ienaidnieki?
A: Galvenie priežu cūku ienaidnieki ir mežsaimnieki augstienes īpašumos.
Vai Apvienotajā Karalistē priedes klijāni aizsargā kādi tiesību akti?
A: Jā, Apvienotajā Karalistē priežu klijāni un to mītnes ir aizsargātas saskaņā ar 1981. gada Likumu par savvaļas dabu un lauku apvidiem un 1990. gada Vides aizsardzības likumu (Wildlife and Countryside Act 1981) un 1990. gada Vides aizsardzības likumu (Environmental Protection Act 1990).
J: Kādi vēl dzīvnieki pieder mustelidu dzimtas dzīvniekiem?
A: Citu mustelid dzimtas dzīvnieku vidū ir ūdeles, ūdri, āpši, degunradži, vilkdelfīni un lapsenes.
Meklēt