Plateozaurs — Triasa dinozaurs: prozauropods, izmēri un dzīvesveids
Plateozaurs — Triasa prozauropods: atklāj tā izmērus (līdz 8,2 m, ~680 kg), barošanās paradumus, dzīvesveidu un aizsargnagus. Ienirsti triasa dinozauru pasaulē.
Plateosaurus (plateozaurs) ir pazīstams no platozauru dzimtas kā viens no agrīnākajiem prozauropodu jeb basalajiem dinozauriem, kas dzīvoja augšējā triasa periodā (norijas un retijas stadijā), apmēram pirms 216–199 miljoniem gadu tagadējā Eiropas teritorijā. Plateozaurs pieder pie grupas, ko mūsdienu paleontologi parasti sauc par basalajiem sauropodomorfiem (agrīnie sauropodomorfi), kas ir priekšteči vēlākajiem milzīgajiem sauropodiem; dažkārt šos dzīvniekus joprojām dēvē par prozauropodiem.
Izskats un izmēri
Plateozaurs bija salīdzinoši liels divkājains (ar iespēju arī novietoties uz četrām kājām) aukstādzis augu ēdājs ar garu kaklu un salīdzinoši mazu galvu. Pieaugušā vecumā tas varēja sasniegt vairākus metrus garumā — mūsdienu atzinumi sniedz dažādas aplēses, parasti 4–10 m garumā; iepriekš minētā 27 pēdu (8,2 m) un aptuveni 1500 mārciņu (680 kg) vērtība atbilst vienam no plaši citētajiem izmēru piemēriem, taču dažādiem indivīdiem masas aptuvenais diapazons var svārstīties no dažiem simtiem kilogramu līdz vairākiem tonnām, atkarībā no pieņēmumiem par ķermeņa uzbūvi.
Anatomija un barošanās
Plateozaurs bija aprīkots ar garu kaklu, kas ļāva sasniegt augstumā esošu veģetāciju, un ar plāniem, lapveida zobiem, kuri bija piemēroti augu sagriešanai un lauzīšanai. Rokas bija relatīvi īsas, taču kustīgas; pirmais pirksts bija pastiprināts ar lielu īkšķa naglu, ko, iespējams, izmantoja gan aizsardzībai, gan, iespējams, sakopšanai vai plēsēju atturēšanai. Lai gan zobu forma liecina par galvenokārt augēdāju uzturu, daļa pētnieku pieļauj, ka Plateozaurs varēja izmantot plašāku barības spektru, it īpaši ja pārtika bija ierobežota.
Uzturs un pārtikas pārstrāde
Atšķirībā no vēlākajiem sauropodiem, kuriem bija masīvas žokļu un efektīvas zarnu sistēmas, plateozauriem bija vienkāršāka pārtikas pārstrādes aparatūra — nav skaidru pierādījumu par sarežģītu lūpu vai vaigu struktūru, tomēr zobu virsmas un žokļu mehanika norāda, ka tie varēja sagriezt un daļēji sasmalcināt augu materiālu, iespējams, kombinējot to ar gastrolītiem (akmeņiem kuņģī), lai uzlabotu sagremošanu.
Uzvedība un sociālā dzīve
Plateozauru atradumi, tostarp blīvas kaulu krātuves Vācijā un citviet, liecina par iespējamu grupu dzīves veidu vai periodisku kopīgu savācienu (piemēram, migrācijas vai barības sezonas laikā). Tomēr interpretācijas atšķiras: daži tulko šos atradumus kā masu nāves notikumus, kas sakrājušies ūdens vai klimata faktoru dēļ, ne obligāti ilgstošas sociālas grupēšanās rezultātā.
Atrasts un izpēte
Plateozaurs ir viens no labāk izpētītajiem triasa perioda dinozauriem, ar daudzām fosilijām galvenokārt centrālajā un rietumu Eiropā (piemēram, Vācijā, Šveicē, Francijā). Pirmie apraksti datējas ar 19. gadsimtu; taksonomiski bieži min plateozaura sugas, no kurām slavenākā ir Plateosaurus engelhardti, kas tika aprakstīta agrīnajos paleontoloģijas pētījumos.
Vietas un vide
Plateozauri apdzīvoja atklātas līdzenas un deltu reģionu ainavas ar sezonālām sausuma un mitruma svārstībām. Šīs teritorijas bija pieejamas augiem, ko viņi izmantoja barošanai — koki, krūmi un zemes segas veģetācija triasa ekosistēmās.
Īss kopsavilkums
- Laiks: augšējais trias (apm. 216–199 milj. g. p. m. ē.).
- Izplatība: galvenokārt Eiropa (piem., Vācija, Šveice, Francija).
- Izmēri: vidēji daži līdz vairāki metri garumā, ar atsevišķu indivīdu aplēsēm līdz aptuveni 8–10 m; masa atkarīga no aprēķina metodes.
- Uzturs: galvenokārt augēdājs ar lapveida zobiem, izmantoja rokas, lai novāktu veģetāciju; lielā īkšķa nags — potenciāla aizsardzība vai palīglīdzeklis.
- Systematika: basalais sauropodomorfs (agrīnais sauropodomorfs, iepriekš dēvēts par prozauropodu).
Plateozaurs ir svarīgs sugas paraugs, lai saprastu pāreju no mazākiem, divkājainiem agrīnajiem dinozauriem uz lielajiem, četrrāpus staigājošajiem sauropodiem, kas dominēja vēlākos juras un krīta laikmetos.
Meklēt