Pliozauri — īsi kakli, lielas galvas: apraksts, izmēri un atklājumi

Uzzini par pliozauriem — īsi kakli un milzīgas galvas, izmēri 2–15 m, plēsoņa dzīvesveids, nozīmīgi atradumi un jaunākie paleontoloģiskie atklājumi.

Pliozauri bija mezozoja ēras lielo zemūdens pleziozauru rāpuļu grupa. Atšķirībā no citiem pleziozauriem tiem bija īsi kakli un lielas galvas. To izmēri svārstījās no diviem līdz 15 metriem, un tie bija lielu zivju un citu rāpuļu plēsēji. Plūstošā ķermeņa forma liecina, ka viņi peldēja un ēda zem ūdens. ^p29

Apraksts un anatomija

Pliozauri bija īss kakls, īss stumbrs un proporcionāli ļoti liela galva ar spēcīgiem žokļiem un asiem, cilindriskiem zobiem, kas bija piemēroti lielu upuru satveršanai un lauzšanai. To ķermenis bija hidrodinamiskā formā ar četrām spēcīgām airveida kājām (plevām), kuras darbotos kā rotējoši pleznas — galvenais peldēšanas veids bija "zemūdens lidojums", nevis vilkšana ar asti kā dažiem citiem dzīvniekiem.

Izmēri un nozīmīgi taksoni

Pliozauru izmēri bija dažādi — no salīdzinoši nelieliem pārstāvjiem līdz milžiem, kuru garums, pēc dažādiem aprēķiniem, sasniedzis vairākus vairākus metrus. Izcilākie un plaši minētie taksoni ir:

• Liopleurodon — sensacionāli slavenais pliozaurs no Juras laikmeta Eiropas fosilijām; agrākas populāras spekulācijas par milzīgiem izmēriem ticami pārspīlētas, taču tas bija liels plēsējs.
• Kronosaurus — mēslojies Austrālijas un Dienvidamerikas atklājumos; viens no plaši pazīstamajiem lielajiem pliozauriem.
• Pliosaurus un tuvinieki — ietver lielus, īskakla pliozaurus, no kuriem dažiem mūsdienu novērtējumi piešķir garumu pāri 10 m.
• Pliosaurus funkei (saukts arī par "Predator X") — atklāts Svalbardā, 2000. gadu sākumā, viens no iespaidīgākajiem pliozauriem gan izmēru, gan bite spēka ziņā.

Jāuzsver, ka izmēru skaitļi reizēm mainās atkarībā no fosiliju fragmentāras būtības un rekonstrukcijas metodēm — daži avoti min līdz 15 m, taču šādi vērtējumi ir diskusiju priekšmets.

Uzvedība, barošanās un fizioloģija

Pliozauri bija vrsti plēsēji, kas medīja zivis, kalmārus, amonītus un arī citus jūras rāpuļus. To spēcīgie žokļi un zobi ļāva satvert lielākus, cīnīties spējīgus upurus. Redze, visticamāk, bija laba, un daži pliozauri varēja būt ātri attīstīti īsiem uzbrukumiem.

Tā kā pliozauri bija zīdītājiem līdzīgi jūras rāpuļi (elpoja ar plaušām), tie periodiski iznāca uz ūdens virsmas elpošanai. Mūsdienu pētījumi liecina, ka pleziozauri kopumā, iespējams, bija vivipāri (dzīvnedējas), jo atrasti citi pleziozauros līdzīgi piemēri ar embriju fosilijām; šī dzīves stratēģija būtu loģiska pilnībā jūras dzīvei.

Laikmets un izplatība

Pliozauri dominēja galvenokārt Juras periodā un daba īpaši labi saglabājušos fosilijas sniedz no vidējā un vēlā Juras (aptuveni pirms 170–145 miljoniem gadiem). Dažas grupas pastāvēja arī agrīnajā Krīta periodā. Fosilijas atrastas daudzviet — Eiropā, Ziemeļamerikā, Dienvidamerikā, Austrālijā un Arktikā.

Atklājumi un pētniecības vēsture

Pirmo eksemplāru 1820. gados Anglijā, Laima Redža (Lyme Regis) "Juras perioda piekrastē" atrada Mērija Aninga. Daudzi viņas atradumi ir izstādīti Dabas vēstures muzejā Londonā.

D.M.S. Vatsons (D.M.S. Watson) uzskatīja, ka pleziozauri iedalās divās grupās. Plesiosauri bija lieli plēsēji, kas dziļos ūdeņos ēda lielu upuri. Pārējie pleziozauri bija ar gariem kakliem un mazākām galvām. Viņiem bija virszemes peldētāju paņēmiens, kas pārsvarā ēda ar galvu virs ūdens, metoties lejup, lai noķertu mazākas zivis, kuras barojās ar planktonu.

Mūsdienu paleontoloģija šo dalījumu precizē: Plesiosauria parasti tiek dalīta divās galvenās grupās — īskaklāji (Pliosauridae, t.sk. pliozauri) un garākaklāji (Plesiosauroidea) — ar atšķirīgām ekoloģijām un medību stratēģijām. Jaunākie fosiliju atklājumi un biomehānikas pētījumi palīdz labāk saprast viņu locomocijas veidus, barošanās nišas un evolūcijas trases.

Izmiršana un nozīme

Pliozauri, līdzīgi citiem mezozoja jūras rāpuļiem, izsmēlušies dažādu faktoru dēļ — klimata svārstību, jūras līmeņa izmaiņu un konkurences ar citiem jūras plēsējiem — to relatīvā daudzveidība samazinājās Krīta laikā. Tomēr fosilijas sniedz svarīgu informāciju par mezozoja jūras ekosistēmām un plēsoņu lomu tajās.

Galvenie punkti:

• Pliozauri ir īskakla, lielaɪ galvas pleziozauri — spēcīgi jūras plēsēji.
• To ķermeņi bija hidrodinamiskā formā ar četrām plašām pleznām.
• Izmēri un dzīvesveids variē — no dažu metru garuma līdz gigantiem ar vairāk nekā 10 m garumu (precīzi skaitļi diskusiju priekšmets).
• Atradumi no Lyme Regis un citām vietām būtiski veicināja viņu zinātnisko izpratni.

Jautājumi un atbildes

Jautājums: Kas ir pliozauri?

J: Ar ko pliozauri atšķīrās no citiem pleziozauriem?

J: Ar ko Pliozauri ēda?

J: Cik lieli bija pliozauri?

J: Kas atklāja pirmo pliozauru eksemplāru?

Jautājums: Cik grupās pēc D. M. S. Vatsona domām varētu iedalīt pleziozaurus?

J: Kādas bija divas pleziozauru grupas, kuras ierosināja D. M. S. Vatsons?

Meklēt pēc burta