Tārtiņu apakšdzimta
Ūdensputni ir ūdensputni, kas pieder pie Charadriinae apakšdzimtas. Pastāv aptuveni 40 sugas, no kurām lielāko daļu sauc par plīvuriem vai pīlēm. Ciešā radniecīgajā ķīvīšu apakšdzimtā Vanellinae ir vēl 20 vai vairāk sugu.
Tūbītes ir sastopamas visā pasaulē, un tām ir īsi knābji. Tie brodo ūdenī un medī, izmantojot redzi, nevis sajūtu, kā to dara garspalvainie bridējputni, piemēram, bekas.
Tās barojas galvenokārt ar kukaiņiem, tārpiem vai citiem bezmugurkaulniekiem. Tās izmanto skriešanas un pauzes tehniku, nevis vienmērīgu zondēšanu, kā to dara daži citi bridējputni.
Plīvurpūču grupas putniem ir aizsardzība pret plēsējiem, ko sauc par viltus būrīšu būrīšiem. Tās sēž uz iedomātas ligzdas vietas, dažkārt mainot stāvokli, it kā zem tām atrastos īstas olas.
Ir zināms, ka plīvurs uzbrūk, ja mazuļiem draud briesmas. Putni no mutē esošās dziedzera dziedzera izdala skābu savienojumu. Saskaroties ar ādu, izraisa dedzinošu sajūtu.
Mazais gredzenotais ķauķis Charadrius dubius
Sniegpulkstenītis Vanderbergas pludmalē, Kalifornijā
Jautājumi un atbildes
J: Cik ir pīlādžu sugu?
A: Ir aptuveni 40 sugu pīļu.
J: Kādai apakšdzimtai pieder lakstīgalas?
A: Laputenes pieder Vanellinae apakšdzimtai, kas ir cieši saistīta ar plūškoku Charadriinae apakšdzimtai.
J: Kā lakstīgalas medī barību?
A: Plīvurpūces medī ar redzi, nevis sajūtām, un, lai noķertu kukaiņus, tārpus vai citus bezmugurkaulniekus, tās izmanto skriešanas un pauzes paņēmienu.
J: Kādu viltus nārsta tehniku izmanto plīvurpūces?
A: Lai aizsargātos no plēsējiem, plēsēji izmanto viltus perēšanu, sēžot uz iedomātas ligzdas vietas un mainot stāvokli tā, it kā zem tām būtu īstas olas.
J: Kas notiek, kad plūškoka skābais savienojums nonāk saskarē ar ādu?
A: Skābais savienojums, ko plīvurpūces izdala no mutē esošās dziedzera dziedzera mutē, saskarē ar ādu rada dedzinošu sajūtu.
J: Kur ir sastopamas pīles?
A: Plūškoki ir sastopami visā pasaulē.
J: Vai plīvuriem ir īsi vai gari knābji?
A: Plīvuriem ir īsi knābji.
