Plīvuru (Charadriinae) apakšdzimta — definīcija, sugas un uzvedība
Plīvuru (Charadriinae) apakšdzimta — definīcija, ~40 sugu pārskats, izplatība, īsi knābji, barošanās, ligzdošanas taktikas un aizsardzības uzvedība.
Plīvuri ir bridējputni, kas pieder pie Charadriinae apakšdzimtas. Šajā grupa ietilpst aptuveni 40 sugu, kas parasti sauktas par plīvūriem vai plīvuru tipa bridējputniem. Cieši radniecīgā Vanellinae apakšdzimtā (ķīvītes vai lapwings) ir vēl apmēram 20 un vairāk sugu, un kopā ģimene Charadriidae aptver vairākas desmitis sugu.
Izskats un uzbūve
Plīvuri parasti ir mazi līdz vidēji lieli bridējputni ar salīdzinoši īsiem, taisniem knābjiem un gariem vai vidēja garuma ķepām. Bieži tiem ir izteikta maskējoša krāsojuma kombinācija — brūni, pelēki un balti toņi — kas palīdz paslēpt ligzdu un olas. Daudzu sugu mātēgais plankums ap acīm vai galvas daļā ir svarīgs pazīšanās pazīmes.
Izplatība un biotopi
Plīvuri ir sastopami gandrīz visā pasaulē — piekrastēs, purvos, saldūdens krastos, pļavās un pat kādām sausākām iekšzemes vietām. Daudzas sugas migrē, ziemojot subtropu vai tropu reģionos, bet citas ir stacionāras vai lokāli kustīgas, atkarībā no barības un ligzdošanas apstākļiem.
Barošanās
Plīvuri galvenokārt barojas ar kukaiņiem, tārpiem, maziem vēžveidīgajiem un citiem bezmugurkaulniekiem; dažkārt arī ar sēklām vai aļģēm. Tie parasti medī, izmantojot redzi — bieži pielieto tā saukto skriešanas un pauzes tehniku: putns ātri skrien pāris soļu, apstājas un uzmeklē pretējā kustībā esošu barību, pēc tam atkal skrien. Šī metode atšķiras no tādu bridējputnu darbības, kuri barojas, zondējot mīkstu substrātu ar taustes palīdzību.
Vairošanās un pēcnācēji
Plīvuri parasti ligzdo uz zemes, izvelkot seklu ligzdu — skrāpējumu smiltīs vai zālē. Kļūstoties ligzdas vietai, viņi bieži izvēlas vietas ar labu maskēšanos. Olu skaits kulklā parasti ir 2–4; olas un mazie putnēni ir labi maskēti. Jaunas putnu atvases (čiks) parasti ir precocial — kustīgas un patstāvīgas īsā laikā pēc izšķilšanās, tomēr vecāki tos sargā un virza uz barības vietām.
Aizsardzība pret plēsējiem un uzvedības triki
Plīvuri izmanto dažādas aizsardzības stratēģijas, lai aizsargātu savas olas un mazuļus. Starp biežākajām ir aktīvas aizsardzības formas, piemēram, traucējošas izrādes, lauzta spārna izrādes (lai novērstu plēsēja uzmanību no ligzdas) un viltus ligzdu vai ligzdas vietu demonstrēšana, kas var novirzīt plēsējus no īstajām olām. Šīs uzvedības piemēri tiek pētīti kā daļa no plašākas aizsardzība pret plēsējiem tēmas.
Ir novērots, ka plīvuri ir agresīvi pret tuvu draudošiem plēsējiem un cilvēku traucējumiem — tie var skraidīt, aizņemties uzbrukumu pozīcijās vai izraisīt trokšņus, lai padzītu draudus. Dažas sugas izmanto arī smakas vai ekskrēcijas kā papildu atvairīšanas līdzekli, taču izplatīts apgalvojums, ka tās izdala spēcīgi skābas savienojumus, kuri izsauc dedzinošu sajūtu uz ādas, nav tipisks visai apakšdzimtai un prasa sugvienu specifisku pierādījumu.
Konservācija un cilvēku ietekme
Daudzas plīvuru sugas saskaras ar apdraudējumiem no dzīvotņu zuduma (seku izžūšana, piekrastes attīstība), cilvēka traucējumiem ligzdošanas periodā, piesārņojuma un invazīvo sugu. Konservācijas pasākumi ietver ligzdu vietu aizsardzību, piekļuves ierobežošanu ligzdošanas sezonā un dzīvotņu atjaunošanu.
Kopumā Charadriinae plīvuri ir intriģējoša bridējputnu grupa ar plašu izturēšanās repertuāru, kas ļauj tiem veiksmīgi izdzīvot dažādos ekosistēmu apstākļos.
Mazais gredzenotais ķauķis Charadrius dubius
Sniegpulkstenītis Vanderbergas pludmalē, Kalifornijā
Jautājumi un atbildes
J: Cik ir pīlādžu sugu?
A: Ir aptuveni 40 sugu pīļu.
J: Kādai apakšdzimtai pieder lakstīgalas?
A: Laputenes pieder Vanellinae apakšdzimtai, kas ir cieši saistīta ar plūškoku Charadriinae apakšdzimtai.
J: Kā lakstīgalas medī barību?
A: Plīvurpūces medī ar redzi, nevis sajūtām, un, lai noķertu kukaiņus, tārpus vai citus bezmugurkaulniekus, tās izmanto skriešanas un pauzes paņēmienu.
J: Kādu viltus nārsta tehniku izmanto plīvurpūces?
A: Lai aizsargātos no plēsējiem, plēsēji izmanto viltus perēšanu, sēžot uz iedomātas ligzdas vietas un mainot stāvokli tā, it kā zem tām būtu īstas olas.
J: Kas notiek, kad plūškoka skābais savienojums nonāk saskarē ar ādu?
A: Skābais savienojums, ko plīvurpūces izdala no mutē esošās dziedzera dziedzera mutē, saskarē ar ādu rada dedzinošu sajūtu.
J: Kur ir sastopamas pīles?
A: Plūškoki ir sastopami visā pasaulē.
J: Vai plīvuriem ir īsi vai gari knābji?
A: Plīvuriem ir īsi knābji.
Meklēt