Dabas vēstures muzejs (Londonā) — Lielbritānijas vadošā kolekcija
Dabas vēstures muzejs (NHM) ir muzejs Londonā. Tas ir lielākais dabas vēstures muzejs Lielbritānijā. Tajā ir valsts galvenās dzīvības, iežu un minerālu paraugu kolekcijas. Muzejā strādā zinātniskais personāls, tiek veikti pētījumi, glabāti paraugi un pārvaldītas publiskās galerijas.
NHM ir viena no četrām lielajām institūcijām Exhibition Road Dienvidkensingtonā, Londonā. Pārējie ir Zinātnes muzejs, Viktorijas un Alberta muzejs un Londonas Imperiālā koledža.
Vēsture un ēka
Dabas vēstures muzeja galvenā ēka tika celta 19. gadsimta beigās un atklāta 1881. gadā. Ēku projektēja arhitekts Alfreds Voterhauss (Alfred Waterhouse) raksturīgā sarkanbrūnā ķieģeļu stilā ar bagātīgi dekorētām fasādēm, kurās iekļautas arī dzīvnieku un augu motīvu rotas. Muzeja kolekcijas saknes meklējamas Britu muzejā — dabas vēstures krājumi sākotnēji bija tā sastāvā, bet 20. gadsimta vidū muzejs kļuva par atsevišķu iestādi (Natural History Museum). Ēka ir kultūrvēsturiskas nozīmes būve un pievērš uzmanību arī kā arhitektūras piemineklis.
Kolekcijas un izstādes
Muzejā tiek glabāts plašs materiāls — aptuveni 80 miljonu paraugu (apmēram rādītājs), kas aptver dzīvnieku, augu, kukaiņu, iežu, minerālu un fosiliju kolekcijas. Lielākas un sabiedrībai pazīstamas ekspozīcijas ir izvietotas publiskajās galerijās, bet milzīgā daļa krājuma glabājas arhīvos un pētnieku noliktavās.
- Hintze Hall — muzeja centrālā zāle, kur tiek izstādīti lielākie un simboliskākie eksponāti. Pāris gadu bija pazīstams ar Diplodoka skeleta (sauktu par "Dippy") izvietojumu; kopš 2017. gada zālē izceļas zilās vaļa skelets "Hope".
- Darwins un pētniecība — muzejs glabā nozīmīgus Darwinam saistītus materiālus un aktīvi darbojas evolūcijas, taksonomijas un biodaudzveidības pētījumos.
- Darwin Centre — moderna pētniecības un kolekciju apstrādes telpa, kur apmeklētāji var redzēt, kā notiek paraugu izpēte un konservācija.
Pētījumi, izglītība un sabiedriskā pieeja
NHM ir ne tikai ekspozīciju vieta — tas ir aktīvs pētniecības centrs. Muzeja zinātnieki publicē darbus systemātikā, paleontoloģijā, entomoloģijā, ģeoloģijā un citās jomās. Iestāde piedāvā izglītības programmas skolām, ģimenēm un pieaugušajiem, kā arī vada publiskus lekciju ciklus, darbnīcas un notikumus. Muzejs veicina arī brīvprātīgo un pilsoniskās zinātnes projektus, kuros sabiedrība var iesaistīties datu vākšanā un novērojumos.
Apmeklētājiem
Vispārējai publikai lielākā daļa pastāvīgo izstāžu ir pieejamas bez maksas (izņemot dažas maksas izstādes un specializētus pasākumus). Muzejā ir suvenīru veikali, kafejnīcas un pieejama speciāla informācija ģimenēm un cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Noderīga ir muzeja oficiālā vietne un tiešsaistes krājumu datubāzes, kur var sameklēt papildinformāciju par eksponātiem un plānot apmeklējumu.
Nozīme un ietekme
Dabas vēstures muzejs ir viena no vadošajām dabaszinātņu institūcijām Lielbritānijā un pasaulē. Tas saglabā un pēta dabas daudzveidību, sniedz izglītību plašai publikai un atbalsta globālas iniciatīvas vides un sugu aizsardzībā. Muzeja kombinācija — vēsturiska ēka, milzīgas kolekcijas un mūsdienīga pētniecība — padara to par svarīgu resursu gan zinātniekiem, gan apmeklētājiem.
Dabas vēstures muzejsArhitekts bija Alfrēds Voterhauss.
Galvenā zāle
Īsa vēsture
Sākotnēji NHM bija slavenā Britu muzeja nodaļa. Kad 1881. gadā tika atklāta pašreizējā NHM ēka, to sauca par Britu muzeju (Dabas vēstures) jeb BMNH. Tās vadītājs bija pakļauts Britu muzeja direktoram. Tikai 1963. gadā NHM kļuva pilnībā neatkarīgs, ar savu pilnvaroto valdi, un tikai 1992. gadā tam tika atļauts lietot savu pašreizējo nosaukumu.
1986. gadā muzejs pārņēma blakus esošo Britu ģeoloģijas dienesta Ģeoloģijas muzeju, kas atrodas uz ziemeļiem no NHM. Muzeja galerijas tika pilnībā pārbūvētas un 1996. gadā atjaunotas kā Zemes galerijas (The Earth Galleries), bet izstādes Voterhausa ēkā tika pārdēvētas par Dzīvības galerijām (The Life Galleries). Dabas vēstures muzeja mineraloģijas ekspozīcijas ir saglabājušās gandrīz nemainīgas kā piemērs 19. gadsimta ekspozīcijas dziļajai L no Waterhouse ēkas.
Jaunizveidotais Darvina centrs (nosaukts Čārlza Darvina vārdā) ir iecerēts kā jauna mājvieta muzeja kolekcijai, kurā glabājas desmitiem miljonu eksemplāru, un jaunas darba telpas muzeja zinātniskajiem darbiniekiem. Šis ir vissvarīgākais jaunais projekts muzeja vēsturē, kas tapis divos posmos, un tā galvenās ēkas pieguļ divām jaunām ēkām, kas atrodas blakus galvenajai Voterhausa ēkai.
Zinātniskais darbs
Muzejā strādā 300 zinātnisko darbinieku, un tajā ir milzīgas fosiliju, iežu un minerālu kolekcijas, kā arī saglabājušies mūsdienu augu un dzīvnieku eksemplāri. Kolekcijās ir vairāk nekā 70 miljoni eksemplāru. Tiek veidotas kolekciju datu bāzes.
