Fiziska persona — definīcija, tiesības un atšķirības no juridiskas personas

Uzzini, kas ir fiziska persona, tās tiesības un galvenās atšķirības no juridiskas personas — skaidrojums, piemēri un tiesu prakse.

Tiesu praksē fiziska persona ir reāla cilvēciska būtne pretstatā mākslīgai personai — proti, organizācijai, ko likums dažos nolūkos uzskata par personu, kas ir atšķirīga no tās locekļiem vai īpašnieka. Fiziskajai personai pieder pamattiesības un pienākumi, kas izriet no valsts tiesību normām, un tai ir spēja būt subjektam civiltiesībās.

Kas ietver jēdziens "fiziska persona"

Fiziska persona — tas ir jebkurš dzīvs cilvēks, kuram likums piešķir tiesiskās subjektivitātes pakāpi. Tiesiskā subjektivitāte nozīmē, ka personai ir:

• tiesības (piem., mantiskas, civiltiesiskas, cilvēktiesības);
pienākumi un atbildība (piem., civiltiesiska atbildība par nodarītiem zaudējumiem, nodokļu saistības);
• spēja iegūt un rīkoties ar mantu, noslēgt līgumus un iesaistīties tiesvedībā (tieši vai caur pārstāvjiem).

Tiesības un pienākumi

Piemēram, vēlēšanu tiesības ir piešķirtas tikai fiziskām personām. Tas attiecas uz lielāko daļu cilvēktiesību, kas piešķirtas indivīdam kā cilvēkam. Fiziskām personām ir arī īpašuma tiesības, mantojuma tiesības, tiesības uz ģimeni un personisko neaizskaramību, kā arī pienākumi, piemēram, pienākums ievērot likumus un pildīt līgumsaistības.

Rīcībspēja, rīcībnespēja un pārstāvība

Ne katra fiziska persona pilnībā spēj rīkoties tiesībās — valsts tiesību sistēmās tiek atšķirta juridiskā spēja būt subjektam (tiesiskā subjektivitāte) un rīcībspēja (spēja veikt likumiskas darbības). Rīcībspēja var būt pilna, ierobežota vai tās var nebūt vispār:

• mazi bērni un personas ar pilnīgu rīcībnespēju nevar patstāvīgi noslēgt līgumus un tiek pārstāvētas likumiskā pārstāvja (vecāku, aizgādņu) vai bāriņtiesas noteiktā pārstāvja;
• ierobežota rīcībspēja attiecas, piemēram, uz nepilngadīgajiem, kuriem ir tiesības veikt tikai noteiktas darbības bez vecāku atļaujas;
• pieaugušie ar pilnu rīcībspēju var brīvi noslēgt līgumus, pārvaldīt mantu, uzsākt tiesvedību un tml.

Atšķirības no juridiskas personas

Galvenās atšķirības starp fizisku un juridisku personu (mākslīgu personu) ir šādas:

• Izcelsme: fiziska persona ir dzīvs cilvēks; juridiska persona ir tiesību aktos izveidots subjekts (piem., sabiedrība ar ierobežotu atbildību, biedrība, valsts institūcija).
• Tiesību jēgā: daudzas cilvēktiesības (piem., vēlēšanu tiesības, daži valsts pilsonības un valsts amatu ierobežojumi) attiecas tikai uz fiziskām personām — tāpēc, kā minēts, korporācija nevar ieņemt valsts amatus.
• Prakse tiesvedībā: gan fiziska, gan juridiska persona var iesniegt prasību tiesā un būt tiesas pusē, bet juridiskajai personai rīkošanās notiek caur tās pārstāvjiem.
• Atbildība: juridiskas personas saistības parasti attiecas uz tās īpašumu; fiziskas personas atbildība var ietekmēt personisku mantu un — atkarībā no tiesiskās sistēmas — radīt personisku civiltiesisku vai kriminālatbildību.

Tiesību sākums un beigas

Parasti tiesiskā subjektivitāte fiziskajai personai sākas ar dzīves sākumu (piemēram, dzimšanu) un beidzas ar nāvi. Daži tiesību akti nosaka īpašas normas par ģimenes tiesībām, testamenti un mantojuma piešķiršanu, kas stājas spēkā pēc personas nāves. Jautājumi par abortu, priekšlaicīgu bērnu tiesībām un juridiskās personas statusu ārpus tradicionālām robežām tiek regulēti atbilstošos normatīvajos aktos.

Citi praktiski aspekti

• Reģistrācija un identitāte: fiziskām personām parasti ir personas kods, pases un citi identifikācijas dokumenti, kas apliecina tiesisko statusu un pilsonību.
• Nodevas un nodokļi: nodokļu tiesību jomā fiziskas personas var būt darba ņēmēji, saimnieciskās darbības veicēji vai uzņēmēju tiešīgie īpašnieki — no tā atkarīgas nodokļu saistības un atskaišu kārtība.
• Cilvēktiesības: starptautiskās cilvēktiesību normas parasti attiecas uz fiziskām personām; tās aizsargā personas cienījumu, brīvību, tiesības uz taisnīgu tiesu u. tml.

Tehnoloģiju un tiesību krustpunktā

Ar tehnoloģiju attīstību rodas jauni jautājumi par to, ko uzskata par "personu". Zinātniskajā fantastikā jau sen tiek fantazēts par iespēju, ka starp cilvēkiem varētu dzīvot saprotoši roboti — piemēram, androidi — vai par emocionāli bagātām mākslīgā intelekta būtnēm (piemēram, attēlota filmā vai literatūrā, Robina Viljamsa lomā minētā daiļrade). Tomēr līdz šim neviena tiesa plaši atzīstis šādu būtnes statusu kā fizisku personu, un šie jautājumi prasa juridisku, ētisku un politisku diskusiju un jaunus tiesību regulējumus.

Secinājums: fiziska persona tiesību sistēmā ir cilvēks ar tiesībām un pienākumiem, kuram var būt atšķirīga rīcībspēja un kam noteiktos gadījumos ir tiesības, kas nav pieejamas juridiskajām personām. Atšķirības no juridiskās personas, kā arī jaunas tehnoloģijas un sociālās izmaiņas pastāvīgi ietekmē, kā tiesības definē un aizsargā fizisko personu statusu.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir fiziska persona jurisprudencē?

J: Kas ir mākslīga persona?

J: Kādas tiesības ir piešķirtas tikai fiziskām personām?

J: Vai korporācija var ieņemt valsts amatus?

J: Vai korporācija var iesniegt prasību tiesā?

J: Kāds ir zinātniskās fantastikas tēls par saprātīgiem robotiem?

J: Vai kāda tiesa ir risinājusi jautājumu par to, vai saprātīgu robotu var uzskatīt par fizisku personu?

Meklēt pēc burta