Naturālisms: definīcija, vēsture un veidi — filozofija, māksla, literatūra

Naturālisms: definīcija, vēsture un veidi — dziļš pārskats par naturālismu filozofijā, mākslā, literatūrā un teātrī.

Naturālisms ir filozofisks viedoklis, kas uzskata, ka viss, kas pastāv un notiek, izriet no dabiskām īpašībām un cēloņiem. No šī skatupunkta pārdabiski, mistiski vai garīgi skaidrojumi tiek izslēgti vai atzīti par nevajadzīgiem. Naturālisms var būt gan metodoloģisks — zinātnes un izziņas princips, gan ontoloģisks — apgalvojums par to, kas reāli pastāv.

Vispārīga definīcija un sadalījums

Naturālisms var attiekties uz vairākiem jomas virzieniem un nozīmēm. Biežāk sastopamie lietojumi ietver gan mākslu un literatūru, gan filozofiju un reliģiskās vai garīgās prakses, kas balstās uz dabisko pasauli:

• Naturālisms (māksla) — glezniecības un vizuālās mākslas stils, kas tiecas attēlot realitāti precīzi un bez idealizācijas.
• Naturālisms (literatūra) — literatūras virziens, kas akcentē vidi, sociālos apstākļus un bioloģisko ietekmi uz personāžiem.
• Naturālisms (teātris) — 19. gadsimtā attīstīts teātra un drāmas virziens, kas cenšas radīt iluzoru reālisma iespaidu scēnā, izmantojot precīzu uzvedumu un detaļas.
• Naturālisms (filozofija)
• ētiskais naturālisms — teorija, ka ētiskus apgalvojumus var atvasināt no neētiskiem (faktiskiem) apgalvojumiem vai ka morālas īpašības reducējas uz dabiskām īpašībām.
• garīgais naturālisms — garīgums un personīgā nozīme, kas balstās uz dabas un cilvēka pieredzi, neietverot pārdabisko.
• reliģiskais naturālisms — reliģiska vai rituāla prakse, kuras uzskati un simbolika tiek skaidroti bez pārdabiskām substancēm vai spēkiem.

Vēsture un attīstība

Naturālisma saknes meklējamas senajā domā — peļķē pie dabas filozofiem, kas centās skaidrot pasauli bez mitoloģijas. Modernā formā naturālisms izauga kopā ar zinātnes attīstību 17.–19. gadsimtā, kad pieauga uzskats, ka dabas likumus var atklāt ar novērojumu un eksperimentu. 19. gadsimtā naturālisms iegūst nozīmīgu lomu mākslā, literatūrā un teātrī kā reakcija pret romantisma idealizāciju: mākslinieki un rakstnieki centās aprakstīt ikdienu, sociālās problēmas un cilvēka dzīvi ar dokumentālu precizitāti.

Filozofiskais naturālisms: galvenie veidi

Filozofijā naturālisms izpaužas dažādos veidos:

• Metodoloģiskais naturālisms — pieņēmums, ka pētniecībā jāizmanto tikai dabiskas, pārbaudāmas metodes. Tas nav tiešs noliegums par nepiedzīvotu, bet norāda, ka zinātne nevar pieprasīt un pamatot pārdabiski skaidrojumus.
• Ontoloģiskais (metafiziskais) naturālisms — apgalvojums, ka visi esošie entītiji ir dabiskas dabas, un pārdabisks nav patstāvīgs reāls elements. Šo pozīciju pārstāv vairāki mūsdienu filozofi, kas saista to ar zinātnes pasaules skatījumu.
• Epistemoloģiskais naturālisms — uzskats, ka mūsu izziņas metodes (domāšana, pieredze) ir saprotamas kā daļa no dabiskajām procesiem; tādējādi izziņa tiek pētīta ar zinātniskām pieejām.

Ētiskais naturālisms

Ētiskais naturālisms apgalvo, ka morāles jēdzieni ir saistīti ar dabiskām īpašībām, piemēram, cilvēku labklājību, bioloģisko dabu vai psiholoģiskajām tendencēm. Tas rada skaidru saskarpunktu ar Huma novērojumu par “is” un “ought” atšķirību — tas ir, no faktiem nevar automātiski izsecināt vērtības. Kritiķi norāda uz tā dēvēto naturālisma kļūdu (G. E. Moore) — apgalvojumu, ka nevar vienkārši reducēt morāles jēdzienus uz dabiskām īpašībām, jo vienmēr paliek atvērts jautājums, vai konkrētā dabiskā īpašība ir patiešām "laba".

Reliģiskais un garīgais naturālisms

Reliģiskais naturālisms apvieno tradicionālās reliģiskās formas — kopienas praksi, rituālus, svēto svinības — ar pārliecību, ka viss, kas tiek svinēts un slavēts, ir daļa no dabiskā pasaules. Šāda pieeja atsakās no pārdabiskiem jumtiem vai dievišķas intervences, bet saglabā jēgas meklējumu, ētiskas normas un kopienas struktūras. Garīgais naturālisms uzsvērt vienpersonisku, emocionālu vai estētisku saikni ar dabu, zinātni un cilvēku savstarpējām attiecībām, piešķirot šai saiknei ikdienas garīgu nozīmi.

Naturālisms mākslā, literatūrā un teātrī

19. gadsimtā naturālisms kļuva par nozīmīgu strāvojumu kultūrā:

• Māksla: vizuālās mākslas pārstāvji centās attēlot ikdienas dzīvi un sociālo vidi bez idealizācijas. Tipiski pārstāvji un piemēri ir Gustave Courbet un citi reālisti, kuri ietekmēja naturālisma attīstību.
• Literatūra: naturālisma rakstnieki, piemēram, Émile Zola Francijā, uzsvēra vidi, iedzimtības un sociālo apstākļu ietekmi uz indivīda likteni. Naturālistiskie romāni bieži izmanto zinātniskas vai dokumentālas detaļas, lai paskaidrotu personāžu rīcību.
• Teātris: naturālisms teātrī tiecas uz precīzu realitātes ilūziju uz skatuves — scenogrāfija, dialogi un aktieru uzvedums tiek rūpīgi veidots tā, lai atspoguļotu ikdienas dzīves detaļas un sociālās attiecības. Lai gan naturālisms bieži saplūst ar reālismu, tam piemīt īpašs uzsvars uz zinātnisku un deterministisku skatījumu uz cilvēka rīcību.

Praktiskās implikācijas un kritika

Naturālisms ietekmē gan zinātnes metodi, gan ētikas, reliģijas un mākslas domāšanu. Tā priekšrocības ir skaidrība, savstarpēji pārbaudāmi skaidrojumi un uzmanība novērojamiem faktiem. Tomēr pret naturālismu tiek vērstas dažas būtiskas iebildes:

• filozofiskais izaicinājums — vai no faktiem tiešām var secināt vērtības un jēgu;
• naturālisma kļūda un atbilstības jautājums morālajās diskusijās;
• daļa cilvēku izjūt, ka naturālisms neatbild uz eksistenciālajiem jautājumiem par jēgu, mērķi un personīgo transcendenci, ko piedāvā tradicionālas reliģijas.

Secinājums

Naturālisms ir plašs un daudznozīmīgs jēdziens, kas aptver filozofiskas nostājas, mākslinieciskus virzienus un reliģiski-rituālus modeļus, visur akcentējot dabisko skaidrojumu prioritāti. Tas veicina kritisku, uz pierādījumiem balstītu domāšanu, vienlaikus raisot diskusijas par to, kā sapludināt faktus ar vērtībām un jēgu.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir naturālisms?

J: Kādi ir dažādi stili vai virzieni, uz kuriem var attiekties naturālisms mākslā?

J: Kas ir ētiskais naturālisms?

J: Kas ir garīgais naturālisms?

J: Kas ir reliģiskais naturālisms?

J: Vai naturālisms pieņem pārdabiskus vai garīgus skaidrojumus?

J: Vai naturālismu var attiecināt tikai uz filozofiju?

Meklēt pēc burta