Polifenisms
Polifenisms ir polimorfisma veids, kad dažādas dzīvnieka formas izraisa viens genotips. Dzīvnieks iedzimst spējas, bet vide nosaka, kura forma attīstās. Tas ir pretstats ģenētiskajam polimorfismam, kur katra morfa (forma) manto nedaudz atšķirīgu genomu.
Polifenisms rodas, kad dzīvnieks pārmanto attīstības slēdzi. Šis slēdzis ir jutīgs pret kādu no vides norādēm vai izraisītājfaktoriem. Piemēram, krokodilu dzimumu nosaka valdošā temperatūra. To dzimums ir polifeniska iezīme, un to nenosaka parastā dzimuma saistība.
Biston betularia kāpuru kāpuri uz bērza (pa kreisi) un vītola (pa labi), demonstrējot krāsu polifenismu.
Citi piemēri
Kastu sistēma kukaiņos
Sociālo kukaiņu kastu sistēma ir darba dalījums starp ģenētiski vienādiem indivīdiem. Polifenisms nosaka, vai kāpuri attīstās par mātītēm, strādniekiem un dažos gadījumos par kareivjiem. Skudru P. morrisi gadījumā embrijam jāattīstās noteiktos temperatūras un fotoperioda apstākļos, lai tas kļūtu par reproduktīvi aktīvu karalieni. Tas ļauj kontrolēt pārošanās sezonu, bet, tāpat kā dzimuma noteikšana, ierobežo sugas izplatību noteiktos klimatiskajos apstākļos. Bišu gadījumā bišu strādnieču nodrošinātais "peru pieniņš" liek kāpurim kļūt par māti. Māmiņu peru pieniņš izdalās tikai tad, kad māte noveco vai ir mirusi.
Sezonas izmaiņas
Polifēnu pigmentācija ir adaptīva sugām, kas vairojas vairākas reizes gadā. Dažādi pigmentu raksti nodrošina maskēšanos visu gadalaiku laikā un, mainoties temperatūrai, maina siltuma saglabāšanu. Tā kā kukaiņi pārtrauc augt un attīstīties pēc tam, kad tie ir pieauguši, to pigmenta raksts ir noteikts pieaugušā vecumā. Pērpentspārņu varavīksnes (Biston betularia) gadījumā vīkšķi ir polifeniski. To iedarbināšanas mehānismu pārslēdz to apēsto augu krāsa: sk. šo.
· 
Junonia almana, mitrā sezona forma (augšējā puse)
· 
Junonia almana, sausās sezonas forma (augšējā puse)
· 
Junonia almana, slapjās sezonas forma (apakšpusē)
· 
Junonia almana, sausās sezonas forma (zem sāniem)
