Ēzeļi
Ēzeļi ir grauzēji, kuru apmatojums sastāv no asiem dzelkšņiem jeb spalvām, kas aizsargā tos no plēsējiem. Dzeguzes ir trešais lielākais grauzējs pēc kapibaras un bebra, un tās nedrīkst sajaukt ar ežiem. Lielākā daļa dzeloņcūku ir aptuveni 60-90 cm gari, ar 20-25 cm garu asti. Tie sver 12-35 mārciņas (5-16 kg), ir apaļi, lieli un lēni. Ēzeļiem ir dažādi brūni, pelēki un neparasti balti toņi. Nosaukums "dūkdelfīns" cēlies no vidusfranču valodas porc d'épine "ērkšķaina cūka", no kā arī cēlies dzīvnieka iesauka "spalvu cūka". Pareizais termins, kas apzīmē dzeguzes mazuli, ir "porkupete". Ēzeļa spalvas ir mīkstas, izgatavotas no sacietējušiem matiem. Tas pasargā māti no ievainojumiem dzemdību laikā.
Dzīvnieka spalvas jeb dzelkšņi atkarībā no sugas ir dažāda veida, bet visi tie ir mati, kas pārklāti ar biezām keratīna plāksnītēm, un tie ir ādas muskulatūrā. Vecās pasaules cūkdelfīnām (Hystricidae) spalvas ir grupās, bet Jaunās pasaules cūkdelfīnām (Erethizontidae) atsevišķas spalvas ir sajauktas ar sariņiem, zemādas spalvu un matiem.
Ēzeļa spalvas ir asas kā adatas, tās var ļoti viegli izņemt un tās paliek iesprūdušas uzbrucējam. Tomēr atšķirībā no adatām Jaunās pasaules dzegužu spalvu galā ir mikroskopiski, uz aizmuguri vērsti dzelkšņi, kas pieķeras ādai, tāpēc tos ir grūti un sāpīgi izraut. Spalvas ir aptuveni 75 mm garas un 2 mm platas. Ja spalvu ieurbj uzbrucēja audos, dzelkšņi ar uzbrucēja parastajām muskuļu kustībām ievelk spalvu audos vēl dziļāk, pārvietojot to līdz pat daudziem milimetriem dienā. Ir zināms, ka dzīvnieki, kas mēģina ēst dzegužus, iet bojā no dzeguzes iekļūšanas un inficēšanās. Spalvas var iekļūt dzīvniekos un cilvēkos arī pēc nāves. [1]. Senais uzskats, ka dzegi var mest savas spalvas ienaidniekam, jau sen ir izrādījies nepareizs.
Ēzeļi var dzīvot visdažādākajās vietās Āzijas, Itālijas, Āfrikas, Ziemeļamerikas un Dienvidamerikas tropiskajās un mērenajās daļās. Ēzeļi dzīvo mežos, tuksnešos un pļavās. Daži dzīvo kokos, citi uzturas uz zemes.
Sāli meklējošie dzegi dažkārt dzīvo cilvēku apdzīvotās vietās, ēd ar nātrija nitrātu apstrādātu saplāksni, dažas krāsas, rīku rokturus, apavus, drēbes un citus priekšmetus, kas pārklāti ar sāļiem sviedriem. Ēzeļiem patīk uzturēties ceļu tuvumā vietās, kur ledus un sniega kausēšanai izmanto akmens sāli, un ir zināms, ka tie grauž transportlīdzekļu riepas vai vadus, kas pārklāti ar ceļa sāli. Netālu novietoti sāls laizītāji var apturēt dzeguzes nodarītos postījumus.
Dabiskie sāls avoti, ko izmanto cūkdelfīni, ir dažādi sāli saturoši augi (piemēram, dzeltenās ūdensrozes un ūdens akvatorijas), svaigi dzīvnieku kauli, ārējā koku miza un dubļi ar sāli bagātās augsnēs.
Vecās pasaules dzegužpirkstīte
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir dzegužpirkstīte?
A: Ēzeklis ir grauzējs ar asu dzelkšņu jeb spalvu apvalku, kas aizsargā to no plēsējiem.
J: Cik lieli ir dzegi?
A: Lielākā daļa dzeguzēnu ir aptuveni 60-90 cm gari, ar 20-25 cm garu asti un sver no 12-35 mārciņām (5-16 kg).
J: Kādas krāsas tie ir?
A: Ēzeļi ir dažādu toņu brūni, pelēki un neparasti balti.
J: Kāds ir pareizais vārds dzeguzes mazulim?
A: Pareizais termins dzeguzes mazulim ir dzeguzēns.
J: Kā spalvas aizsargā dzīvnieku?
A: Ēzeļa spalvas ir asas kā adatas, un to galos ir nelieli uz aizmuguri vērsti dzeloņdūrieni, kas pieķeras ādai, padarot grūti un sāpīgi izvilkt. Spalvas var iekļūt dzīvniekos un cilvēkos pat pēc nāves.
J: Kur tās dzīvo?
A: Ēzeļi var dzīvot Āzijas, Itālijas, Āfrikas, Ziemeļamerikas un Dienvidamerikas tropiskajās un mērenajās daļās, mežos, tuksnešos un pļavās. Daži dzīvo kokos, bet citi uzturas uz zemes. Tiem patīk arī uzturēties pie ceļiem, kur ledus vai sniega kausēšanai izmantota akmens sāls.
J: Ar ko tie pārtiek?
A: Sāli dzegi meklē, ēdot saplāksni, kas apstrādāts ar nātrija nitrātu, dažas krāsas, instrumentu rokturus apavus apģērbu citus priekšmetus, kas pārklāti ar sāļiem sviedriem, kā arī dažādus sāļus saturošus augus, piemēram, dzeltenās ūdensrozes un ūdens akvatorijas, svaigus dzīvnieku kaulus, koku mizas ārējos dubļus ar sāli bagātās augsnēs.
