Georges-Louis Leclerc, Comte de Buffon

Viņa darbs

Dabas vēsture

Bufonu vislabāk atceras ar viņa "Dabas vēsturi" (Histoire naturelle). "Šo darbu, kas uzrakstīts izcilā stilā, lasīja... ikviens izglītots cilvēks Eiropā".^p330 Tas tika tulkots daudzās dažādās valodās, padarot viņu par vienu no vislasītākajiem tā laika autoriem, konkurentu Monteskjē, Ruso un Volteram.

Dabas vēstures pirmajos sējumos Bufons apšaubīja matemātikas lietderību, kritizēja Kārļa Linneja taksonomisko pieeju dabas vēsturei, ieskicēja Zemes vēsturi, kas bija maz saistīta ar Bībeles vēstījumu, un piedāvāja reprodukcijas teoriju, kas bija pretrunā ar pastāvošajām idejām.

Sorbonnas Teoloģijas fakultāte nosodīja pirmos sējumus. Bufons publicēja atteikumu, bet turpināja publicēt aizvainojošos sējumus bez jebkādām izmaiņām.

Bufons norādīja, ka, neraugoties uz līdzīgo vidi, dažādos pasaules reģionos ir atšķirīgi augi un dzīvnieki. Šis novērojums, vēlāk pazīstams kā Bufona likums, iespējams, ir pirmais bioģeogrāfijas princips.

Kopēja izcelsme

Bufons izprata ideju par kopīgo izcelsmi un vairākkārt par to runāja. Tas nenozīmē, ka viņš tai ticēja. Iespējams, ka viņš neticēja, taču vairākkārt to diezgan atklāti apsprieda. Viņa ideju interpretācija nav vienkārša, jo savā darbā viņš daudzkārt atgriezās pie šīm tēmām.

"...varētu uzskatīt, ka visi dzīvnieki veido tikai vienu dzimtu... varētu teikt... ka pērtiķis ir no cilvēka dzimtas... ka cilvēkam un pērtiķim ir kopīga izcelsme: ka patiesībā visas dzimtas - gan augu, gan dzīvnieku - ir cēlušās no kopīga cilts, un ka visi dzīvnieki ir cēlušies no viena dzīvnieka, no kura laika gaitā ir cēlušās... visas citas dzīvnieku rases"....

"Taču tas nekādā ziņā nav pareizs dabas attēlojums. Atklāsmes autoritāte mums apliecina, ka... katras sugas pirmais pāris ir pilnībā izveidojies no Radītāja rokām".^p332

14. sējumā viņš apgalvoja, ka visi pasaules četrkājainie ir attīstījušies no sākotnēji tikai trīsdesmit astoņiem četrkājainajiem. Pamatojoties uz to, viņš dažkārt tiek uzskatīts par "transformistu" un Darvina priekšteci.

Zemes zinātne

Grāmatā Les époques de la nature (1778) Bufons aplūkoja Saules sistēmas rašanos, izsakot pieņēmumu, ka planētas radušās komētas sadursmes rezultātā ar sauli.

Viņš arī izteica pieņēmumu, ka Zeme radusies daudz agrāk nekā arhibīskapa Džeimsa Ušera 4004. gadā pirms mūsu ēras. Balstoties uz dzelzs atdzišanas ātrumu, kas tika pārbaudīts viņa laboratorijā le Petit Fontenet Montbardā, viņš aprēķināja, ka Zemes vecums ir 75 000 gadu. Arī šoreiz viņa idejas nosodīja Sorbonnā, un viņš atkal izdeva atsaukumu, lai izvairītos no turpmākām problēmām.

Nozīme mūsdienu bioloģijai

Čārlzs Darvins rakstīja "Par sugu rašanos" trešajam izdevumam pievienotajā vēstures ieskicējumā: "Pārejot pāri... Bufonu, kura rakstus es nepazinu." Pēc tam, sākot no ceturtā izdevuma, viņš to grozīja, sakot, ka "pirmais autors, kas mūsdienās to [evolūciju] traktēja zinātniskā garā, bija Bufons. Bet, tā kā viņa viedokļi dažādos periodos ievērojami svārstījās un viņš neaplūko sugu pārvērtību cēloņus vai līdzekļus, man šeit nav jāiedziļinās detaļās."

Bufona paradokss ir tas, ka, pēc Ernsta Maira domām:

Viņš nebija evolūcionists, tomēr viņš bija evolūcionisma tēvs. Viņš bija pirmais cilvēks, kurš apsprieda daudzas evolūcijas problēmas, problēmas, kuras pirms Bufona neviens nebija aktualizējis.... viņš pievērsa tām zinātnes pasaules uzmanību.

Izņemot Aristoteli un Darvinu, nevienam citam organismu [veselu dzīvnieku un augu] pētniekam nav bijusi tik tālejoša ietekme.

Viņš ieviesa evolūcijas ideju zinātnes jomā. Viņš izstrādāja "tipa vienotības" koncepciju, kas bija salīdzinošās anatomijas priekštece. Viņš vairāk nekā jebkurš cits ir atbildīgs par to, ka tika pieņemta ilgstoša zemes vēstures skala. Viņš bija bioģeogrāfijas pamatlicējs. Tomēr viņš kavēja evolūciju, jo bieži atbalstīja sugu nemainīgumu. Viņš piedāvāja sugas kritēriju - dzimstību starp sugas locekļiem, kas tika uzskatīts par neuzvaramu.

Bufona statuja Jardin des Plantes dārzā