Aestivācija (
Aestivācija (ASV to raksta arī estivation) ir dzīvnieku miera stāvoklis.
Tas ir nedaudz līdzīgs ziemas miegam. Dzīvnieki ir neaktīvi un tiem ir samazināts vielmaiņas ātrums. Šis stāvoklis iestājas, reaģējot uz augstu temperatūru un sausumu. Plaušveidīgās zivis to ir piedzīvojušas kopš devona perioda. Tas notiek karstuma un sausuma laikā, karstajā sausajā sezonā, kas bieži, bet ne obligāti ir vasaras mēneši. Aestivē dažādi dzīvnieki, tostarp Nīlas krokodils un daudzi gliemeži un vaboles.
Ir zināms, ka bezmugurkaulnieki un mugurkaulnieki nonāk šādā stāvoklī, lai izvairītos no bojājumiem, ko rada augsta temperatūra un izžūšanas risks. Aestivāciju var piedzīvot gan sauszemē, gan ūdenī dzīvojoši dzīvnieki.
Introducētie Theba pisana gliemeži, kas rosās uz žoga stabu rindas Kadinā, Dienvidaustrālijā.
Saistītās lapas
- Torpors
- Miega režīms
- Hibernācija
Jautājumi un atbildes
Jautājums: Kas ir estivācija?
A: Aestivācija ir veids, kā dzīvnieki pāriet miera stāvoklī, līdzīgi kā miegam, kad ārā ir karsts, nevis auksts.
J: Ar ko estivācija ir līdzīga ziemas miegam?
A: Aestivācija ir līdzīga ziemas miegam, jo abos gadījumos dzīvnieks palēnina gaitu un patērē mazāk enerģijas (barības), bet estivācija notiek karstā, nevis aukstā laikā.
J: Kad dzīvnieki estivē?
A: Dzīvnieki estivē, kad temperatūra ir augsta un laiks ir sauss, lai izvairītos no nāves karstumā vai izžūšanas.
J: Kādi dzīvnieki estivē kopš miljoniem gadu senā pagātnē ir nodarbojušies ar estivāciju?
A: Plaušainās zivis estivē kopš devona perioda pirms miljoniem gadu.
J: Kādi dzīvnieki estivē, lai izvairītos no nāves karstumā vai izžūšanas?
A: Gan bezmugurkaulnieki, gan mugurkaulnieki estivē, lai izvairītos no nāves karstumā vai izžūšanas.
J: Vai gan sauszemē, gan ūdenī dzīvojošie dzīvnieki var estivēt?
A: Jā, gan sauszemē, gan ūdenī dzīvojošie dzīvnieki var estivēt.
J: Vai vari nosaukt dažus dzīvniekus, kas aestivē?
A: Daži dzīvnieki, kas aestivē, ir Nīlas krokodils, daudzas gliemežu sugas un vaboles.
