Miega režīms
Miega režīms ir organisma dzīves cikla periods, kad uz laiku tiek pārtraukta augšana, attīstība un (dzīvniekiem) fiziskā aktivitāte. Tas samazina vielmaiņas aktivitāti un tādējādi palīdz organismam taupīt enerģiju. Miega režīms parasti ir cieši saistīts ar vides apstākļiem. Organismi var sinhronizēt pāreju uz miera fāzi ar vidi, izmantojot prognozējošus vai izrietošus līdzekļus.
Paredzamais miega periods iestājas tad, kad organisms pāriet miera fāzē pirms nelabvēlīgu apstākļu iestāšanās. Piemēram, daudzi augi izmanto dienas garumu un temperatūras pazemināšanos, lai uzsāktu miera stāvokli pirms ziemas iestāšanās.
Sekundārais miega režīms iestājas tad, kad organismi pēc nelabvēlīgu apstākļu iestāšanās nonāk miera fāzē. Tas bieži sastopams apgabalos ar neprognozējamu klimatu. Pēkšņas apstākļu izmaiņas var izraisīt augstu mirstības līmeni dzīvniekiem, kas ir atkarīgi no sekojošā miera stāvokļa. No otras puses, tā izmantošana var būt izdevīga, jo organismi ilgāk saglabā aktivitāti un spēj labāk izmantot pieejamos resursus.
Ziemas miera miera periodā augu vielmaiņa praktiski apstājas, jo temperatūra daļēji palēnina ķīmisko aktivitāti.
Dzīvnieki
- Hibernācija: Hibernācija ir mehānisms, ko izmanto daudzi zīdītāji, lai taupītu enerģiju un pārciestu pārtikas trūkumu ziemā. Hibernācija var būt prognozējoša vai sekojoša.
- Diapauze: Diapauze ir prognozēšanas stratēģija, ko kontrolē dzīvnieka genotips. Tā ir izplatīta kukaiņiem no rudens līdz pavasarim.
- Aestivācija: Aestivācija ir sekojošs miera periods, kas ir reakcija uz ļoti karstiem vai sausiem apstākļiem. Tā ir izplatīta bezmugurkaulniekiem, kā arī sastopama plaušu zivīm, salamandrām, tuksneša bruņurupučiem un krokodiliem.
- Brumācija: Brumācija ir rāpuļu miega režīms, kas ir līdzīgs ziemas miegam. Tā atšķiras no hibernācijas ar vielmaiņas procesiem. Rāpuļi brumāciju parasti sāk vēlu rudenī. Tie bieži pamostas, lai dzertu ūdeni, un pēc tam atgriežas "miegā". Tie var mēnešiem ilgi palikt bez pārtikas.
Augi
Attīstība no sēklas
Sēkla, lai gan tā nav aktīva, ir maza dzīva būtne. Tajā ir topošā auga embrijs, kas nemainās un neattīstās - tas ir miera stāvoklī. Vispārpieņemtais priekšstats ir tāds, ka sēkla "guļ", līdz tā saņem to, kas tai nepieciešams, lai pamostos. Tas nav pareizi. Dažādām sēklām ir atšķirīgi ieradumi, kas, bez šaubām, ir pielāgoti to dzīves videi. Sēklām ir dažādas miera stadijas:
1. Sēklu dīgtspēja: tas nozīmē, ka sēkla kādu laiku neattīstās pat tad, ja apstākļi ir piemēroti. p98 Aizkavēta dīgtspēja (attīstība) dod laiku izplatībai. Sēklā notiek pārmaiņas, kas agri vai vēlu liek tai dīgt. Sīkāka informācija dažādās sugās ir ļoti atšķirīga.
2. Sēklu hibernācija: neizdīgst, jo nav piemērotu apstākļu. Augšanu izraisa īpaši notikumi vidē. Dažām, bet ne visām sēklām ir zināma sīkāka informācija par izraisītājfaktoriem. Piemēram, lietus, ugunsgrēks, zemes temperatūra. Daudzas sēklas dīgst tikai pēc tam, kad tās ir apēstas un izšķīdušas caur kāda dzīvnieka gremošanas sistēmu. Tā arī ir izplatīšanās metode.
Kad sēkla dīgst ("pamostas"), tā sāk augt par mazu augu, ko sauc par stādu. Tas izmanto sēklas iekšpusē esošo mīksto mīkstumu, lai iegūtu barības vielas (pārtiku), līdz tas ir gatavs patstāvīgi ražot pārtiku, izmantojot saules gaismu, ūdeni un gaisu.
Lielākā daļa sēklu dīgst pazemē, kur nav saules gaismas. Augam dažas dienas vai nedēļas nav nepieciešamas augsnē esošās barības vielas, jo sēklā ir viss, kas nepieciešams augšanai. Tomēr vēlāk tam būs nepieciešama saules gaisma. Ja ir saules gaisma, augs to izmantos, lai augtu vesels. Ja gaismas nav, augs vēl kādu laiku augs, bet tā plastīdi nenobriedīs: hlorofils nekļūs zaļš. Ja augs nesaņem pietiekami daudz gaismas, tas galu galā iet bojā. Tam ir nepieciešama gaisma, lai saražotu sev pārtiku, kad izsīks sēklās esošās rezerves.
- Vecākā oglekļa 14 datētā sēkla, kas ir izaugusi par augu, ir aptuveni 2000 gadus veca Jūdejas dateļpalmas sēkla, kas atrasta izrakumos Hēroda Lielā pilī Masadā, Izraēlā. Tā tika diedzēta 2005. gadā.
- Vislielākās sēklas ražo Coco de mer jeb "dubultā kokosriekstu palma" - Lodoicea maldivica. Viss auglis var svērt līdz 23 kilogramiem (50 mārciņām), un parasti tajā ir tikai viena sēkla.
Saistītās lapas
- Torpors
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir dīkstāve?
A: Miega režīms ir organisma dzīves cikla periods, kad uz laiku tiek pārtraukta augšana, attīstība un (dzīvniekiem) fiziskā aktivitāte.
J: Kāpēc organismi nonāk miera fāzē?
A: Organismi nonāk miera fāzē, lai samazinātu vielmaiņas aktivitāti un tādējādi taupītu enerģiju.
J: Kā miera stāvoklis ir saistīts ar vides apstākļiem?
A: Miega režīms parasti ir cieši saistīts ar vides apstākļiem. Organismi var sinhronizēt ieiešanu miera fāzē ar vidi, izmantojot paredzamus vai izrietošus līdzekļus.
J: Kas ir paredzamais miega režīms?
A. Prognozējamais miera stāvoklis iestājas tad, kad organisms ieiet miera stāvoklī pirms nelabvēlīgu apstākļu iestāšanās.
J: Kā augi izmanto paredzamo miera stāvokli?
A: Augi izmanto dienas garumu un temperatūras pazemināšanos kā palaidējus, lai uzsāktu miera stāvokli pirms ziemas iestāšanās.
J: Kas ir konsekventais miera stāvoklis?
A: Sekas miega iestāšanās notiek tad, kad organismi pāriet miera fāzē pēc nelabvēlīgu apstākļu iestāšanās.
J: Kādas ir sekojošā miera miera stāvokļa priekšrocības un trūkumi?
A: Sekundārā miera perioda izmantošana var būt izdevīga, jo organismi ilgāk saglabā aktivitāti un spēj labāk izmantot pieejamos resursus. Tomēr pēkšņas apstākļu izmaiņas var izraisīt augstu mirstības līmeni dzīvniekiem, kas izmanto secīgo miera stāvokli.
