Anaerobā elpošana
Anaerobā elpošana ir elpošanas veids, kurā netiek izmantots skābeklis. Elektronu transportam tiek izmantoti citi elementi, nevis skābeklis. Bieži sastopamie skābekļa aizstājēji ir nitrāti, dzelzs, mangāns, sulfāti, sērs, fumārskābe un oglekļa dioksīds. Escherichia coli elpošanai izmanto nitrātus un fumārskābi.
Lai elektronu pārneses ķēde darbotos, ķēdes beigās jābūt galīgajam elektronu akceptoram. Tas ļauj elektroniem pāriet cauri ķēdei. Aerobos organismos šis galīgais elektronu akceptors ir skābeklis. Molekulārais skābeklis ir ļoti oksidējošs aģents, tāpēc tas ir lielisks akceptors. Anaerobos izmanto citas mazāk oksidējošas vielas, piemēram, sulfātu (SO 42−), nitrātu (NO ), 3−sēru (S). Šiem terminālajiem elektronu akceptoriem ir mazāks reducēšanas potenciāls nekā O 2, tāpēc uz vienu oksidēto molekulu izdalās mazāk enerģijas. Tāpēc anaerobā elpošana ir mazāk efektīva nekā aerobā elpošana, izņemot, protams, skābekļa trūkuma gadījumus.
Ja skābeklis netiek izmantots vispār, procesu sauc par fermentāciju. Piemēram, fermentāciju izmanto pienskābes baktērijas un raugs. Raugs ir sēne, nevis baktērija.
Anaerobās elpošanas vienādojums ir šāds:
E. coli izmanto anaerobo elpošanu
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir anaerobā elpošana?
A: Anaerobā elpošana ir elpošanas veids, kurā netiek izmantots skābeklis. Elektronu transportam izmanto citus elementus, nevis skābekli.
J: Kādus elementus var izmantot kā skābekļa aizstājējus anaerobajā elpošanā?
A: Bieži sastopamie skābekļa aizstājēji anaerobajā respirācijā ir nitrāti, dzelzs, mangāns, sulfāti, sērs, fumārskābe un oglekļa dioksīds.
Kāds organisms elpošanai izmanto nitrātus un fumārskābi?
A: Escherichia coli elpošanai izmanto nitrātus un fumārskābi.
J: Kam jābūt elektronu transporta ķēdes galā, lai caur to varētu izvadīt elektronus?
A: Lai caur to varētu izvadīt elektronus, ķēdes beigās jābūt galīgajam elektronu akceptoram. Aerobos organismos šis akceptors parasti ir molekulārais skābeklis. Anaerobos tā vietā izmanto citas mazāk oksidējošas vielas, piemēram, sulfātu (SO42-), nitrātu (NO3-), sēru (S).
J: Cik efektīva ir anaerobā elpošana salīdzinājumā ar aerobo elpošanu?
A: Anaerobā elpošana ir mazāk efektīva nekā aerobā elpošana, izņemot gadījumus, kad trūkst skābekļa. Ja skābekļa nav, joprojām notiek glikolīze, bet pirovīnskābes vietā veidojas pienskābe, kas turpina Krebsa ciklu, radot nelielu daudzumu ATP.
J: Kā veidojas pienskābe, ja fiziskās slodzes laikā nav pieejams pietiekami daudz skābekļa?
A: Ja fizisku vingrinājumu laikā organisms nespēj nodrošināt pietiekamu skābekļa daudzumu muskuļos, tajos veidojas pienskābe, kas tos padara sāpīgus.
J: Kāds process notiek, ja anaerobās elpošanas laikā skābeklis netiek izmantots vispār?
A: Ja anaerobās elpošanas laikā skābeklis netiek izmantots vispār, tad notiek rūgšana, piemēram, pienskābes baktērijas un rauga sēnīšu organismi izmanto šo procesu.
