Fold (ģeoloģija)
Klints bieži deformējas tā, ka tā saliecas, nevis lūzt. To sauc par krokām. Terminu "krokas" ģeoloģijā lieto tad, ja spiediena un augstas temperatūras ietekmē viena vai vairākas sākotnēji līdzenas, līdzenas virsmas, piemēram, nogulumiežu slāņi, ir izliektas vai izliektas. Galvenais cēlonis, visticamāk, ir kāds no plākšņu tektonikas aspektiem.
Kad divi spēki iedarbojas viens uz otru no pretējām pusēm, iežu slāņi izliekas krokās. Procesu, kurā saspiešanas rezultātā veidojas krokas, sauc par krokošanu. Locīšana ir viens no endogēnajiem procesiem; tā notiek Zemes garozā.
Klintis iežos ir dažāda lieluma - no mikroskopiskām krunciņām līdz kalnu lieluma krokām. Tās sastopamas gan atsevišķi kā izolētas krokas, gan plašās dažāda lieluma un dažāda mēroga kroku virknēs. Reģionālā mērogā izkliedētu krokņu kopums veido krokņu joslu, kas ir izplatīta orogēno zonu iezīme.
Ir liela un maza mēroga krokas. Liela mēroga krokas galvenokārt sastopamas gar divu tektonisko plātņu sadursmes robežu.
Ļoti ciešas krokas Jaundienvidvelsā, Austrālijā
Slichovices dabas rezervāts Kielcēs, Polijā (Variskas orogēnis)
Rainbow Basin Syncline netālu no Barstow, Kalifornija, Amerikas Savienotās Valstis
Krokas struktūra
Augšgrupu sauc par antiklīniju. Lejupvērsto daļu sauc par sinklīniju.
Iedomāto līniju, kas savieno augstākos punktus uz augšu, sauc par "grēda līniju".
Krokas sānu malas sauc par ekstremitātēm.
Centrālo līniju, no kuras iežu slāņi atkāpjas pretējos virzienos, sauc par krokas asi.
Atkarībā no slāņu salocījuma pakāpes krokas var iedalīt piecos galvenajos veidos.
- simetrisks krokojums: abas ekstremitātes ir vienādi stāvas.
- Asimetriska krokveida locīšana: viena ekstremitāte ir stāvāka par otru.
- Overfold: viena ekstremitāte tiek pārvietota pāri otrai.
- Guļošs locījums: divas ekstremitātes ir gandrīz paralēlas.
- Pārspiedes krokas: saspiešanas spēks ir tik liels, ka iežu slāņi tiek sašķelti un slīd viens pār otru.
Krokveida kalna veidošanās
Starp plātnēm veidojas lielas ieplakas, ko sauc par ģeosinklīnām. Jūras aizpildīja ģeosinklīnas, un upes, kas tajās ieplūda, nesa nogulsnes (smiltis un dūņas), kas uzkrājas jūras gultnē. Miljonu gadu laikā nogulumi, pateicoties to svaram, saspiedušies nogulumiežos, piemēram, smilšakmenī, kaļķakmenī u.c.
Reljefa formas, kas veidojušās locīšanas rezultātā
Liela mēroga krokas veidos paralēlus apaļo virsotņu kalnu masīvus gar destruktīvām plātņu robežām. Šos kalnus sauc par krokveida kalniem.
Liektu kalnu grēdas piemēri:
Jautājumi un atbildes
J: Kas ģeoloģijā ir krokas?
A: Krokas ir tad, kad sākotnēji līdzenas, līdzenas virsmas, piemēram, nogulumiežu slāņi, spiediena un augstas temperatūras rezultātā tiek izliektas vai izliektas.
J: Kas izraisa krokas iežu slāņos?
A: Kad divi spēki iedarbojas viens uz otru no pretējām pusēm, iežu slāņi izliekas krokās. Procesu, kurā saspiešanas rezultātā veidojas krokas, sauc par krokošanu.
J: Kur notiek krokšanās?
A. Locīšana notiek Zemes garozā, un tas ir viens no endogēnajiem procesiem.
J: Vai iežu krokas atšķiras pēc lieluma?
A: Jā, iežu krokas var būt dažāda lieluma, sākot no mikroskopiskām krunciņām līdz kalnu lieluma krokām.
J: Vai vienā reģionā var rasties vairākas krokas?
A: Jā, reģionā var būt vairākas krokas, un dažkārt tās ir izplatītas reģionālā mērogā, kas veido krokas joslu.
J: Vai ir dažādu veidu krokas?
A: Jā, var būt atsevišķas dažāda lieluma krokas un dažāda mēroga krokas.
J: Kur parasti sastopamas liela mēroga krokas?
A: Liela mēroga krokas galvenokārt ir sastopamas gar divu tektonisko plātņu sadursmes robežu.
