Klusā okeāna ugunsgredzens — vulkāni, zemestrīces un tektonika
Klusā okeāna ugunsgrēka gredzens ir ap Kluso okeānu izvietots loks, kurā veidojas daudzi vulkāni un zemestrīces. Šo teritoriju bieži dēvē arī par Klusā okeāna riņķi — ar šo terminu apzīmē Klusā okeāna piekrastes un salu zonu, kur aktīvi darbojas Zemes garozas plātņu procesi.
Galvenie rādītāji: šajā reģionā atrodas aptuveni 40 000 km garš gredzens un ap 452 reģistrēti vulkāni. Kopumā šeit koncentrējas aptuveni trīs ceturtdaļas no pasaules aktīvajiem un neaktīvajiem vulkāniem.
Geoloģija un tektonika
Ugunsgrēka gredzens ir tiešs rezultāts plākšņu tektonikas — Zemes litosfēras plātņu kustības, sadursmju un zemūdens subdukcijas zonu darbības. Galvenais mehānisms ir viena okeāna plāksnes iegrimšana zem citas (subdukcija), kas rada dziļus okeāna tranšejas, intensīvu magmas rašanos un seismisko aktivitāti.
Svarīgākie tektoniskie elementi šajā zonā ir, piemēram:
- subdukcijas zonas un tranšejas (piem., Peru–Čīles tranšeja, Japānas un Kurilu tranšeja, Aleutu, Tonga–Kermadeka un Mariana tranšeja),
- aktīvās vulkānu joslas un salu arkveidi,
- saskares joslas starp dažādām plāksnēm — Klusā okeāna plāksne, Ziemeļamerikas, Dienvidamerikas, Filipīnu, Austrālijas un citas plāksnes.
Vulkāni, zemestrīces un to izplatība
Aptuveni 90 % no pasaules zemestrīcēm un ap 81 % no pasaules lielākajām zemestrīcēm notiek gar Klusā okeāna Ugunsgrēka gredzenu. Nākamais seismiski aktīvais reģions ir Alpide josla, kas stiepjas no Atlantijas caur Vidusjūru, Himalajiem un turpinās uz Dienvidaustrumu Āziju (ietverot reģionus pie Javas un Sumatras); šajā joslā notiek aptuveni 5–6 % no visām zemestrīcēm un ap 17 % no pasaules lielākajām zemestrīcēm. Trešā nozīmīgākā seismiskā josla ir Vidusatlantijas grēda.
Bīstamība un sekas
Aktivitāte Ugunsgrēka gredzenā radara vairākas nozīmīgas dabas bīstamības un sociālekonomiskas sekas:
- Zemestrīces — biežas un dažādas intensitātes, tās var izraisīt plašus postījumus un cilvēku upurus.
- Vulkānu izvirdumi — rada lavas plūsmas, pelnu mākonus, pyroklastiskas plūdus (lahars) un var ietekmēt gaisa satiksmi un klimatu (piem., plūsmas globāla dzesēšana pēc lieliem izvirdumiem).
- Tsunami — seismiskās kustības vai zemūdens vulkānu aktivitāte var izraisīt valdošas cunamis, kas būtiski apdraud piekrastes zonas.
- Ilgtermiņa ietekme — pelnu un minerālu nogulsnes var padarīt augsni ļoti derīgu lauksaimniecībai, bet vienlaikus radīt ilgtspējīgas dzīvotnes un infrastruktūras riskus.
Nozīmīgākie notikumi un vulkāni
Ugunsgrēka gredzenā atrodas daudzi labi zināmi un bīstami vulkāni, kā arī reģioni ar postošām zemestrīcēm un cunami. Starp ievērojamākajiem piemēriem ir:
- lieli izvirdumi, kas atstājuši globālu ietekmi uz klimatu un sabiedrību,
- katastrofālas zemestrīces un cunami (piemēram, 2011. gada Japānas zemestrīce un tai sekojošais cunami),
- aktīvās vulkāniskās zonas aleju gar Klusā okeāna krastiem — dienvidu un ziemeļu puslodē.
Uzraudzība, sagatavotība un mazināšana
Valstis un starptautiskās organizācijas, kas atrodas Ugunsgrēka gredzenā, aktīvi monitorē seismisko un vulkānisko aktivitāti, izmantojot seizmiskos tīklus, satelītus, GPS mērījumus un lauka novērojumus. Svarīgas sagatavotības sastāvdaļas ir:
- ātras brīdināšanas sistēmas (īpaši cunami brīdinājumi),
- izglītošana un evakuācijas procedūras kopienām, kas atrodas piekrastē un pie aktīvajiem vulkāniem.
Kopumā Klusā okeāna Ugunsgrēka gredzens ir viens no dynamiskākajiem un bīstamākajiem ģeoloģiskajiem reģioniem pasaulē, kas vienlaikus sniedz arī resursus (piem., ģeotermālā enerģija, auglīgas augsnes). Izpratne par tektoniku, efektīva monitorēšana un labi plānota sagatavotība ir būtiski, lai mazinātu cilvēku dzīves un infrastruktūras zaudējumus šajā reģionā.
Klusā okeāna ugunsgrēka gredzens
Sent Helensa kalna izvirdums 1980. gada 22. jūlijā.
Vulkāni
- Avačinskis-Korjackis Krievijā
- Neauglīga sala Indijas Andamanu un Nikobāru salās
- Bogoslofa sala Aļaskā
- Čimborazo Ekvadorā
- Kotopaksī Ekvadorā
- Galeras Kolumbijā
- Ledāja virsotne ASV (Vašingtona)
- Irazu Kostarikā
- Kelut Indonēzijā
- Kilauea ASV (Havaju salas)
- Krakatoa Indonēzijā
- Lō'ihi jūras virsotne ASV (Havaju salas)
- Adamsa kalns ASV (Vašingtona)
- Baker kalns ASV (Vašingtona)
- Fudzi kalns Japānā
- Mount Hood kalns ASV (Oregona)
- Lasena kalns ASV (Kalifornijā)
- Majonas kalns Albai kalnā Filipīnās
- Merapi kalns Indonēzijā
- Olimpa kalns ASV (Vašingtona)
- Pinatubo kalns Filipīnās
- Rainjē kalns (Tahoma) ASV (Vašingtona)
- Slametas kalns Javas centrālajā daļā, Indonēzijā
- Mount St Helens ASV Vašingtonā
- Mauna Kea ASV (Havaju salas)
- Mauna Hualalai ASV (Havaju salas)
- Mauna Loa ASV (Havaju salas)
- Nevado del Ruiz Kolumbijā
- Pacaya Gvatemalā
- Parícutin Meksikā
- Popokatepetls Meksikā
- Reduta ASV (Aļaskā)
- Sakuradžima Japānā
- Sinabungas salas Indonēzijā
- Taals Filipīnās
- Tambora Indonēzijā
- Ulawun Papua-Jaungvinejā
- Unzen kalns Japānā
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Klusā okeāna uguns riņķis?
A: Klusā okeāna ugunsgrēka gredzens ir loks ap Kluso okeānu, kurā veidojas daudzi vulkāni un zemestrīces.
J: Kas ir Klusā okeāna riņķis?
A: Klusā okeāna aplis ir termins, kas apzīmē Klusā okeāna valstu piekrastes zonas.
J: Cik daudz vulkānu ir Klusā okeāna ugunsgrēka riņķī?
A: Klusā okeāna ugunsgrēka lokā ir 452 vulkāni.
J: Cik procentu pasaules neaktīvo un aktīvo vulkānu atrodas Klusā okeāna ugunsgrēka lokā?
A: Aptuveni trīs ceturtdaļas (75 %) no pasaules neaktīvajiem un aktīvajiem vulkāniem atrodas Klusā okeāna ugunsgrēka lokā.
J: Cik procentu pasaules zemestrīču notiek gar ugunsgrēka gredzenu?
A: Aptuveni 90 % no pasaules zemestrīcēm notiek gar Ugunsgrēka gredzenu.
J: Kurš ir otrs seismiskākais reģions pēc Klusā okeāna ugunsgrēka loka?
A: Alpīdu josla, kas stiepjas no Javas līdz Sumatrai, caur Himalajiem, Vidusjūru un Atlantijas okeānu, ir otrs seismiskākais reģions pēc Klusā okeāna ugunsgrēka loka.
J: Kas ir Klusā okeāna ugunsgrēka loka cēlonis?
A: Klusā okeāna ugunsgrēka gredzens ir tiešs plātņu tektonikas un zemes garozas plātņu kustības un sadursmju rezultāts.
