Klusā okeāna ugunsgrēka gredzens ir ap Kluso okeānu izvietots loks, kurā veidojas daudzi vulkāni un zemestrīces. Šo teritoriju bieži dēvē arī par Klusā okeāna riņķi — ar šo terminu apzīmē Klusā okeāna piekrastes un salu zonu, kur aktīvi darbojas Zemes garozas plātņu procesi.
Galvenie rādītāji: šajā reģionā atrodas aptuveni 40 000 km garš gredzens un ap 452 reģistrēti vulkāni. Kopumā šeit koncentrējas aptuveni trīs ceturtdaļas no pasaules aktīvajiem un neaktīvajiem vulkāniem.
Geoloģija un tektonika
Ugunsgrēka gredzens ir tiešs rezultāts plākšņu tektonikas — Zemes litosfēras plātņu kustības, sadursmju un zemūdens subdukcijas zonu darbības. Galvenais mehānisms ir viena okeāna plāksnes iegrimšana zem citas (subdukcija), kas rada dziļus okeāna tranšejas, intensīvu magmas rašanos un seismisko aktivitāti.
Svarīgākie tektoniskie elementi šajā zonā ir, piemēram:
- subdukcijas zonas un tranšejas (piem., Peru–Čīles tranšeja, Japānas un Kurilu tranšeja, Aleutu, Tonga–Kermadeka un Mariana tranšeja),
- aktīvās vulkānu joslas un salu arkveidi,
- saskares joslas starp dažādām plāksnēm — Klusā okeāna plāksne, Ziemeļamerikas, Dienvidamerikas, Filipīnu, Austrālijas un citas plāksnes.
Vulkāni, zemestrīces un to izplatība
Aptuveni 90 % no pasaules zemestrīcēm un ap 81 % no pasaules lielākajām zemestrīcēm notiek gar Klusā okeāna Ugunsgrēka gredzenu. Nākamais seismiski aktīvais reģions ir Alpide josla, kas stiepjas no Atlantijas caur Vidusjūru, Himalajiem un turpinās uz Dienvidaustrumu Āziju (ietverot reģionus pie Javas un Sumatras); šajā joslā notiek aptuveni 5–6 % no visām zemestrīcēm un ap 17 % no pasaules lielākajām zemestrīcēm. Trešā nozīmīgākā seismiskā josla ir Vidusatlantijas grēda.
Bīstamība un sekas
Aktivitāte Ugunsgrēka gredzenā radara vairākas nozīmīgas dabas bīstamības un sociālekonomiskas sekas:
- Zemestrīces — biežas un dažādas intensitātes, tās var izraisīt plašus postījumus un cilvēku upurus.
- Vulkānu izvirdumi — rada lavas plūsmas, pelnu mākonus, pyroklastiskas plūdus (lahars) un var ietekmēt gaisa satiksmi un klimatu (piem., plūsmas globāla dzesēšana pēc lieliem izvirdumiem).
- Tsunami — seismiskās kustības vai zemūdens vulkānu aktivitāte var izraisīt valdošas cunamis, kas būtiski apdraud piekrastes zonas.
- Ilgtermiņa ietekme — pelnu un minerālu nogulsnes var padarīt augsni ļoti derīgu lauksaimniecībai, bet vienlaikus radīt ilgtspējīgas dzīvotnes un infrastruktūras riskus.
Nozīmīgākie notikumi un vulkāni
Ugunsgrēka gredzenā atrodas daudzi labi zināmi un bīstami vulkāni, kā arī reģioni ar postošām zemestrīcēm un cunami. Starp ievērojamākajiem piemēriem ir:
- lieli izvirdumi, kas atstājuši globālu ietekmi uz klimatu un sabiedrību,
- katastrofālas zemestrīces un cunami (piemēram, 2011. gada Japānas zemestrīce un tai sekojošais cunami),
- aktīvās vulkāniskās zonas aleju gar Klusā okeāna krastiem — dienvidu un ziemeļu puslodē.
Uzraudzība, sagatavotība un mazināšana
Valstis un starptautiskās organizācijas, kas atrodas Ugunsgrēka gredzenā, aktīvi monitorē seismisko un vulkānisko aktivitāti, izmantojot seizmiskos tīklus, satelītus, GPS mērījumus un lauka novērojumus. Svarīgas sagatavotības sastāvdaļas ir:
- ātras brīdināšanas sistēmas (īpaši cunami brīdinājumi),
- izglītošana un evakuācijas procedūras kopienām, kas atrodas piekrastē un pie aktīvajiem vulkāniem.
Kopumā Klusā okeāna Ugunsgrēka gredzens ir viens no dynamiskākajiem un bīstamākajiem ģeoloģiskajiem reģioniem pasaulē, kas vienlaikus sniedz arī resursus (piem., ģeotermālā enerģija, auglīgas augsnes). Izpratne par tektoniku, efektīva monitorēšana un labi plānota sagatavotība ir būtiski, lai mazinātu cilvēku dzīves un infrastruktūras zaudējumus šajā reģionā.
