Vidusatlantijas grēda — okeāna vidusdaļas rifts un jūras grēda
Vidusatlantijas grēda — okeāna rifts un jūras grēda: uzzini par zemūdens kalnu grēdu, magmas veidošanos, tektoniskajām plātnēm un dziļajām ielejām.
Atlantijas okeāna vidusdaļā Atlantijas okeāna vidusdaļā notiek jūras gultnes izplatīšanās. Tā ir daļa no pasaules mēroga okeāna vidusdaļas grēdu sistēmas. Šīs grēdas veido garāko kalnu grēdu pasaulē, kas visas atrodas zem ūdens, izņemot īsus posmus, piemēram, Islandē. Islandē Atlantijas okeāna vidusdaļas grēda sasniedz virsmu.
Grēdas atdala okeāna tektoniskās plātnes un attālina tās viena no otras aptuveni par 2,5 cm gadā.
Vidusatlantiskā grēda ietver dziļu ieleju, kas gandrīz visā tās garumā stiepjas gar grēda vidu. Rifta vietā, kas ir robeža starp tektoniskajām plāksnēm, jūras gultni sasniedz magma no mantijas. Okeāna dibenā netālu no grēdas ass parādās jauna magma. Izkristalizējusies magma veido jaunu bazalta un gabra garozu.
Veidošanās un vispārīgā struktūra
Vidusatlantiskā grēda ir tipisks divergentas plāksnes robežas piemērs — vieta, kur zemes garoza tiek stiepta un sadalīta, ļaujot mantijas materiālam uzplūst uz augšu. Tā kā šī grēda ir relatīvi lēni izplatīga (aptuveni 2–2,5 cm gadā), tās vidusdaļā parasti ir izteikta riftveida ieleja (axial valley) — dziļāka un šaura nogāze salīdzinājumā ar ātri izplatīgām grēdām.
Grēda nav vienmērīgi taisna — tā sastāv no garām sadaļām, ko pārtrauc šķērssadalījumi un transformlūzumi (fraktūru zonas). Šīs pārejas segmentē grēdu un nosaka, kur notiek izvirdumi un kur uzkrājas spiediens, izraisot zemestrīces.
Ģeoloģiskie procesi un okeāna garoza
Plātņu atšķiršanas vietā mantijas akmeņi daļēji izkūst un veido bazaltisku magmu, kas izplūst uz okeāna dibena vai kristalizējas dziļāk, veidojot gabro. Tipiska okeāna garozas struktūra ietver:
- virspusē esošos lavas plūsmas (bazalts),
- vidējos slāņus ar šķembainiem dūņu un dikeu komplektiem (sheeted dike complexes),
- dziļākos intruzīvos slāņus (gabra), kas kristalizējas lēnāk.
Jauna okeāna garoza ir visjaunākā tieši pie grēdas ass, bet, attālinoties no tās, garoza kļūst vecāka un aizvien biezāka. Magnētiskie "svītrojumi" okeāna pamatnē, kas atspoguļo Zemes magnētiskā lauka reversijas, bija viens no galvenajiem pierādījumiem seafloor spreading teorijai.
Hidroterminiskās sistēmas un dzīvība
Netālu no grēdas ass ir plašas hidroterminiskās sistēmas — vietas, kur karsts, minerālu bagāts ūdens izplūst no okeāna dibena, veidojot tā sauktos "melnos dūmu" (black smokers) kominiekus. Šie izvirdumi var sasniegt temperatūru pāri 300–400 °C un nogulsnēt sulfīdu minerālus.
Hidroterminiskās zonas ir arī bioloģiski nozīmīgas — tajās attīstās unikālas kopienas, kas balstās uz keimoautotrofu baktēriju darbību (enerģiju iegūst no sēra savienojumiem, nevis no saules gaismas). Šīs baktērijas baro tādus organismus kā slavenie cauruļkoki (tube worms), gliemenes, garneļveidīgie u.c.
Seismiskā un vulkāniskā aktivitāte
Vidusatlantiskā grēda ir gan vulkāniski, gan seismiski aktīva zona. Liela daļa zemestrīču ir sekla un saistīta ar plātņu lūzumu un kustībām gar transformzonām. Vietām - piemēram, Islandē vai Azoru arhipelāgā - vulkāniskā aktivitāte ir tik izteikta, ka grēda iznirst virs ūdens un veido salas.
Nozīme zinātnē un resursu potenciāls
Vidusatlantiskā grēda ir svarīga gan teorētiski, gan praktiski. Tā nodrošina:
- svarīgu lauku plateņu tektonikas un seafloor spreading izpētei,
- atslēgas datus par Zemes magnētiskā lauka vēsturi un okeāna garozas vecumu,
- hidroterminisko akmeņu izpēti un iespēju atrast metālu bagātinājumus (piem., sulfīdu nogulsnes),
- unikālu bioloģisko sistēmu, kas paplašina mūsu izpratni par dzīvības pielāgošanos ekstrēmiem apstākļiem.
Pētniecība un tehnoloģijas
Vidusatlantisko grēdu pēta, izmantojot dziļūdens zemūdenes, attālināti vadāmus zemūdens robotos (ROV), okeanogrāfiskos kuģus, multibeam sonarus un laboratorijas analīzes. Šīs metodes ļauj kartēt grēdas topogrāfiju, ņemt paraugus no lavām un nogulsnēm, kā arī pētīt hidroterminiskos biotopus.
Vidusatlantiskā grēda ir dinamisks, daudzveidīgs un zinātniski nozīmīgs ģeoloģisks reģions — tas ir galvenais piemērs tam, kā Zemes iekšējie procesi veido okeāna garoza struktūru, ietekmē jūras ekosistēmas un virza plātņu kustību.
Vidusatlantiskā grēda atrašanās vieta
Vidusatlantiskā grēda Islandē
Plaisa, kas stiepjas gar Vidusatlantijas grēdu Islandē
Klinšu atsegums Islandē, redzama Ziemeļamerikas plāksnes austrumu malas - Vidusatlantijas grēdas - virsmas iezīme. Tas ir populārs tūristu galamērķis Islandē.
Vēsture
Grēdu atklāja HMS Challenger ekspedīcijas laikā 1872. gadā. Uz kuģa esošā zinātnieku komanda atklāja lielu pacēlumu Atlantijas okeāna vidū. Viņi plānoja, kur nākotnē novietot transatlantisko telegrāfa kabeli. Šādas grēdas pastāvēšanu apstiprināja ar sonaru 1925. gadā.Pagājušā gadsimta 50. gados, kartējot Zemes okeāna dibenu, atklājās, ka Vidusatlantijas grēdai ir ielejas un grēdas. Tās centrālā ieleja ir seismoloģiski aktīva un daudzu zemestrīču epicentrs. Eivings un Hīzens atklāja, ka šī grēda ir daļa no 40 000 km garas, būtībā nepārtrauktas okeāna vidusdaļas grēdu sistēmas, kas atrodas visu Zemes okeānu dibenos. Atklājot šo globālo grēdu sistēmu, tika radīta jūras dibena izplatīšanās teorija un vispārēji pieņemta Vegenera teorija par kontinentu dreifu un paplašināšanos kā plākšņu tektoniku.
Ģeoloģija
Šī grēda sāka veidoties triasa perioda beigās, un tā bija atbildīga par Amerikas atdalīšanos no Āfrikas un Eiropas līdz ar Pangejas sadalīšanos.Krēpa atrodas uz ģeoloģiskas iezīmes, kas pazīstama kā Vidusatlantijas pacēlums, kas ir pakāpeniska izliekums, kas stiepjas gar Atlantijas okeānu, un krēpa atrodas uz šī lineārā izliekuma augstākā punkta. Tiek uzskatīts, ka šo izliekumu ir radījuši astenosfēras konvekcijas spēki, kas virza okeāna garozu un litosfēru.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Vidusatlantijas grēda?
A: Atlantijas okeāna vidū Atlantijas okeāna vidusdaļā notiek jūras dibena izplatīšanās.
J: Kādas daļas sastāvā ir Vidusatlantijas grēda?
A: Vidusatlantiskā grēda ir daļa no pasaules mēroga okeāna vidusdaļas grēdu sistēmas.
J: Kur atrodas pasaulē garākā kalnu grēda?
A: Visgarākā kalnu grēda pasaulē atrodas zem ūdens, izņemot īsus posmus, piemēram, Islandē.
J: Kas atdala okeāna tektoniskās plātnes?
A: Atlantijas okeānu tektoniskās plātnes atdala Vidusatlantijas grēda.
J: Cik daudz plātnes gadā attālinās viena no otras Vidusatlantijas grēdas daļā?
A: Plātnes Vidusatlantijas grēdā viena no otras attālinās aptuveni par 2,5 cm gadā.
J: Kas iet gar Atlantijas okeāna vidusdaļas vidusdaļu?
A.: Gandrīz visā Atlantijas vidusdaļas garumā gar Vidusatlantijas grēdu stiepjas dziļa ieplaka.
J: Kas parādās okeāna dibenā netālu no grēdas ass?
A: Atlantiskās vidusdaļas grēdas vidusdaļā netālu no grēdas ass okeāna dibenā parādās jauna magma.
Meklēt