Misūri upes ieleja (ASV): ģeogrāfija, garums un nozīme

Atklāj Misūri upes ieleju — 3700 km gara Ziemeļamerikas garākā ieleja: ģeogrāfija, garums, vēsturiskā un ekoloģiskā nozīme ASV.

Misūri upes ieleja iezīmē Misūri upi no tās iztekas, kur Montānā satek Madisonas, Džefersona un Galatina upes, līdz tās satekas ar Misisipi upi Misūri štatā. Šī ieleja ir 2300 jūdžu (3700 km) gara un nosusina vienu sestdaļu ASV teritorijas. Tā ir garākā upju ieleja Ziemeļamerikā. Misūri upes baseina ielejā ietilpst upju dibeni un palienes.

Ģeogrāfija un baseina platība

Misūri upe sākas Klusā okeāna un Dzeltenkalnu pakalnu austrumu nogāzēs, galvenokārt Montānas štata teritorijā, un plūst dienvidaustrumu virzienā līdz satikšanos ar Misisipi upi. Misūri upes baseins aizņem aptuveni 529 350 kvadrātmīļu (aptuveni 1,37 miljonus km²) — tas ir aptuveni viena sestā daļa ASV sauszemes teritorijas. Baseina ģeogrāfija ir daudzveidīga: kalnu galvenupes un alūvijas laukumi augštecē, plakanas prērijas un plašas palienes vidustecē un dziļākas upju ielejas lejtecē.

Svarīgākās pietekas

• Yellowstone — liela pieteka, kas ieplūst no rietumiem;
• Platte — nozīmīga pieteka, kas tek cauri Nebraskai;
• Kansas — pieteka, kas krasi palielina Misūri ūdens daudzumu pie centrālajiem štatiem;
• citas pietekas: Milk, Big Horn u. c.

Cilvēka darbība un infrastruktūra

Misūri upes ieleja ir intensīvi izmantota lauksaimniecībai, industriālai darbībai un satiksmei. Uz upes izbūvētas vairākas lielas aizsprostiem veidotas ūdenskrātuves, kuras nodrošina hidroenerģiju, plūdu kontroli un ūdens uzkrāšanu. Starp nozīmīgākajām aizsprostiem un ezeriem ir, piemēram:

• Fort Peck (Montāna);
• Garrison un Lake Sakakawea (Ziemeļdakota);
• Oahe (Dienviddakota);
• Fort Randall un Gavins Point (lejtecē).

Aizsprosti ir mainījuši upes dabīgo režīmu: samazināta plūdu platība, mainīts sedimentu transports un traucēta migrācija zivīm. Lejtecē upi izmanto arī kā kuģošanas ceļu — daļā upes iespējama baržu satiksme, īpaši pie liela ūdens līmeņa un kanālu mākslīgas regulēšanas dēļ.

Ekoloģija un vides problēmas

Misūri upes ielejas ekosistēmas ietver mitrājus, zālājus, palienes mežus un upes strautus, kas nodrošina barošanās un ligzdošanas vietas daudziem putniem, zīdītājiem un zivīm. Tomēr ielejai raksturīgas vairākas vides problēmas:

• channelizācija un aizsprosti, kas maina upes dabisko plūsmu un samazina platību, kur veidojas purvi un palienes;
• intensīva lauksaimniecība, kas veicina augsnes eroziju un palielina pesticīdu un uzturvielu (piem., nitrātu) ieplūdi upē;
• inovatīvas sugas un zivsaimniecības spiediens, kas ietekmē vietējās sugas un bioloģisko daudzveidību;
• ūdens pieejamības konflikti starp lauksaimniecību, pilsētām, rūpniecību un dabas aizsardzību.

Vēsture un kultūras nozīme

Misūri upes ieleja ir bijusi svarīga daudziem āreoloģijas un cilvēku kopienu centriem. Tā bija galvenā ceļa daļa 19. gadsimta izpētes ekspedīcijām, vispazīstamākā — Lewis un Clark ekspedīcija (1804–1806), kas pētīja jaunatklātās teritorijas uz rietumiem. Upes krastos dzīvojušas un joprojām dzīvo daudzas Amerikas pamatiedzīvotāju ciltis, kuru kultūra un iztikas avoti cieši saistīti ar upes ritmu.

Nozīme mūsdienās

Misūri upes ieleja joprojām ir stratēģiski un ekonomiski nozīmīga — tā nodrošina ūdeni lauksaimniecībai, elektroenerģiju, transporta maršrutus un rekreācijas iespējas. Tajā pašā laikā nepieciešama ilgtspējīga pārvaldība, lai līdzsvarotu ekonomiskās vajadzības ar dabas aizsardzību un vietējo kopienu interesēm. Saglabājot palienes un mitrājus, samazinot piesārņojumu un rūpējoties par ūdens resursu sadali, var nodrošināt, ka ieleja saglabā savu funkciju arī nākamajām paaudzēm.

Īss kopsavilkums: Misūri upes ieleja — vairāk nekā 2300 jūdzes garš un aptuveni 1,37 milj. km² liels baseins — ir Ziemeļamerikas garākā upju ieleja, kas sniedz būtisku ģeogrāfisko, ekonomisko un kultūras vērtību, taču tai piemīt arī nopietnas vides ilgtermiņa problēmas, kuras prasa koordinētu risinājumu.

Meklēt pēc burta