Gabro — rupjgraudaini plutoniskie ieži okeāna garozā
Atklāj gabro — rupjgraudainus plutoniskos iežus okeāna garozā: veidošanās no bazalta magmas, lieli kristāli un to loma okeāna garozas struktūrā.
Gabro ir grupa tumšu, rupjgraudainu un galvenokārt mafic (bagātu ar magniju un dzelzi) vulkānisko iežu klasi, kas ģeoloģiski klasificēta kā plutoniska (intruzīvā) — tas nozīmē, ka izkususī magma ir iesprostota un lēni atdzisusi zem Zemes virsmas, veidojot lielus, kristalizētus masīvus. Ķīmiski gabro ir tuvs bazaltam, taču atšķiras tekstūras un kristālu izmēra dēļ. Gabro parasti ir rupjgraudains, ar kristāliem, kuru izmērs pārsniedz aptuveni 1 mm, ko sauc arī par faneritisku tekstūru.
Sastāvs un minerāli
Galvenie gabro minerāli ir:
- Plagioklāzs (kalcija bagāts — labradorīts līdz bytownīts)
- Pyroksenes (galvenokārt klinopiroksēni un ortopiroksēni)
- Olivīns (bieži sastopams zemākā diferencēšanās stadijā)
- Retāk — magnetīts, ilmenīts, biotīts un amfiboli
Atkarībā no pieminēto minerālu attiecībām izšķir dažādas gabro formas, piemēram, norīts (ar vairāk ortopiroksēna), troctolīts (ar ievērojamu olivīna daudzumu) un citus starpposmus. Gabro parasti ir tumšā krāsā un blīvāks par daudzām plutoniskām un vulkāniskām šķirnēm.
Veidošanās, izplatība un ģeoloģiskais konteksts
Lielākajā daļā Zemes virsmas okeāna garozā ir gabro, kas radušies no bazalta magmatisma okeāna vidusdaļas grēdās. Tur, zem jaunizveidotā bazalta plāksnes, lēni kristalizē magma un veidojas gabro plātnes un intruzijas. Parasti gabro atrodas virs Zemes mantijas un zem bazalta — tas veido plutonisko posmu okeāna garozas struktūrā.
Gabro sastopams arī kontinentālās litosfēras iekšienē kā daļa no lieliem mafiskiem intruzīviem kompleksiem (piemēram, slāņotās gabro intrūzijas — Skaergaard, Bushveld u. c.) un kā ophiolītu sastāvdaļa, kad okeāna garoza ir pārnesta uz kontinentu. Garas gabra iebrukumu joslas parasti veidojas proto-riftzonās un ap seno riftzonu malām.
Tekstūra un fiziskās īpašības
Gabro tekstūra ir rupjgraudaina (kristāli >1 mm), kas liecina par lēnu dzesēšanu dziļumā. Tā blīvums parasti ir lielāks nekā vieglākos granitoīdos — tipisks blīvums: aptuveni 2,7–3,3 g/cm³, atkarībā no minerālu sastāva. Gabro ir ciets un izturīgs pret abraziju, tāpēc to bieži izmanto kā šķembas materiālu un būvmateriālu.
Atšķirības no bazalta un citiem iežiem
Galvenā atšķirība starp gabro un bazaltu ir tekstūra un vieta, kur ieži kristalizējas: gabro ir intruzīvs (plutonisks) un lēni atdziest dziļi zem virsmas, radot lielus kristālus; bazalts ir ekstruzīvs (vulkānisks) un strauji atdziest uz vai tuvu virsmai, veidojot smalkgraudainu vai stiklainu tekstūru. Ķīmiski tie var būt ļoti līdzīgi, bet makroskopiski pietiekami atšķirīgi.
Ekonomiskā un praktiskā nozīme
Gabro tiek izmantots vairākos veidos:
- kā celiņu un dzelzceļu pamatnes šķembas;
- kā bruģakmens un apdares akmens (dimension stone) — tumšs gabro reizēm tirgots kā "black granite" vai "gabbro" apdares nolūkos;
- kā avots tehniskajām minerālvielām un analīzes objektam, lai izpētītu magmatiskās diferencēšanās procesus un kontinentālās/okeāna garozas evolūciju.
Metamorfisms un ilgtermiņa pārmaiņas
Ar laiku un spiediena/temperatūras izmaiņām gabro var pārvērsties par metamorfiskiem iežiem, piemēram, amfibolītu, ja notiek plāksnes tektonikas procesi vai dziļāka nokļūšana zem virsmas. Ophiolītiskajos komplektos gabro bieži saglabājas kā atklāts sekcijas slānis, kas palīdz rekonstruēt okeāna garozas uzbūvi.
Kopumā gabro ir būtisks gan okeāna garozas, gan daudzu kontinentu ģeoloģiskās struktūras elements — tas atspoguļo magmatisko procesus, kas darbojas Zemes iekšienē, un nodrošina vērtīgu informāciju par litosfēras rašanos un attīstību.
Gabro paraugs; Rock Creek kanjons, austrumu Sjerra Nevada, Kalifornija.
Plānā gabra griezumā mikroskopā redzami kristāli, no kuriem tas sastāv.
Gabro ainava uz Cuillin galvenās grēdas, Skye salā, Skotijā.
Gabro kā ksenolīts ("svešs" iezis) granītā, Sjerra Nevada, Rock Creek kanjons, Kalifornija.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir gabro?
A: Gabro ir tumšu, rupjgraudainu plutonisko vulkānisko vulkānisko iežu grupa, kas ķīmiski ir līdzvērtīga bazaltam.
J: Kā veidojas gabro?
A: Gabro veidojas, kad izkausēta magma ir iesprostota zem Zemes virsmas un atdziest kristāliskā masā.
J: Kur gabro ir sastopams uz Zemes virsmas?
A: Gabro galvenokārt ir sastopams okeāna garozā, kas veidojusies bazalta magmatisma rezultātā okeāna vidus grēdās.
J: Kas atrodas virs Zemes mantijas un zem bazalta, kad veidojas gabro?
A: Kad veidojas gabro, tas atrodas virs Zemes mantijas un zem bazalta.
J: Kāda ir gabro tekstūra?
A: Gabro parasti ir rupjgraudains, ar kristāliem, kuru izmērs ir 1 mm vai lielāks.
J: Kāpēc gabro ir būtiska okeāna garozas daļa?
A: Gabro ir būtiska okeāna garozas daļa, jo lielākajā daļā Zemes virsmas okeāna garozā ir gabro.
J: Kur parasti veidojas garas gabra iebrukumu joslas?
A: Garas gabra iebrukumu joslas parasti veidojas proto-riftzonās un ap seno riftzonu malām.
Meklēt