Jūras dibena izplatīšanās
Jūras dibena izplatīšanās notiek okeāna dibenā, tektoniskajām plātnēm pārvietojoties. Jūras gultne pārvietojas un nes līdzi kontinentus. Okeānu vidusdaļās veidojas jauna okeāna garoza. Jūras dibena izplatīšanās grēdas motivējošais spēks ir tektonisko plātņu vilkme, nevis magmas spiediens, lai gan parasti izplatīšanās grēdās ir vērojama ievērojama magmas aktivitāte.
Vidusatlantijas grēdā (un citās vietās) augšējā mantijas slāņa materiāls paceļas pa plaisām starp okeāna plātnēm. Tas veido jaunu garozu, jo plātnes attālinās viena no otras. Pēc tam jaunā garoza lēnām virzās prom no grēdas. Jūras dibena izplatīšanās palīdz izskaidrot kontinentu dreifu plātņu tektonikā. Okeāna tranšejās jūras gultnes garoza slīd lejup un zem kontinentālās garozas.
Agrākās teorijas (piemēram, Alfrēda Vegenera (Alfred Wegener)) par kontinentu dreifu uzskatīja, ka kontinenti "plūda" cauri okeānam. Mūsdienās tiek uzskatīts, ka okeāna dibens pats pārvietojas un, paplašinoties no okeāna vidus grēdas, nes līdzi kontinentus. Mūsdienās tā ir pieņemta. Šo parādību izraisa konvekcija vājā augšējā mantijā jeb astenosfērā.
Turklāt izplatīšanās ātrums nosaka, vai grēda ir ātra, vidēja vai lēna. Parasti straujās grēdās izplatīšanās ātrums ir lielāks par 9 cm/gadā. Vidēja izplatīšanās ātrums ir 4-9 cm/gadā, bet lēnas izplatīšanās ātrums ir mazāks par 4 cm/gadā.
Izplatīšanās pie okeāna vidus grēdas
Okeāna grēdas diagramma
Vidējo okeāna grēdu izplatība pasaulē: kopaina.
Okeāna garozas vecums: jaunākā (sarkanā krāsā) ir gar izplatīšanās centriem.
Okeāna vidus grēda
Okeāna vidus grēda ir zemūdens kalnu sistēma. Tā sastāv no kalnu ķēdēm, gar kuru mugurkaulu stiepjas plaisu ieleja, kas veidojusies plātņu tektonikas rezultātā. Okeāna vidus grēda iezīmē robežu starp divām tektoniskajām plāksnēm, kas kustas viena no otras. Okeāna vidus grēdu veido diverģējošā robeža.
Pasaules okeāna vidus grēdas ir savstarpēji saistītas un veido vienotu globālu okeāna vidus grēdu sistēmu, kas ir daļa no katra okeāna. Okeāna vidus grēdu sistēma ir garākā kalnu grēda pasaulē. Šī nepārtrauktā kalnu grēda ir 65 000 km (40 400 jūdžu) gara. Tā ir vairākas reizes garāka par Andiem, kas ir garākā kontinentālā kalnu grēda. Okeāna grēdu sistēmas kopējais garums ir 80 000 km (49 700 jūdžu).
Kā tas darbojas
Okeāna vidus grēdas ir ģeoloģiski aktīvas, un okeāna dibenā un garozā, kas veidojas grēdu asīs un to tuvumā, pastāvīgi rodas jauna magma. Izkristalizējusies magma veido jaunu bazalta un gabra garozu.
Zem jūras gultnes esošās garozas ieži ir visjaunākie pie grēdas ass un to vecums pieaug, palielinoties attālumam no šīs ass. Jaunas bazalta sastāva magmas veidošanās notiek Zemes mantijas dekompresijas kušanas rezultātā, kas notiek pie ass un tās tuvumā.
Okeāna garoza sastāv no daudz jaunākiem iežiem nekā pati Zeme: okeāna garoza okeāna baseinos visur ir vecāka par 200 miljoniem gadu. Okeānu grēdās garoza pastāvīgi "atjaunojas". Attālinoties no okeāna vidus grēdas, okeāna dziļums pakāpeniski palielinās; vislielākais dziļums ir okeāna tranšejās. Okeāna garozai attālinoties no grēdas ass, zem tās esošais mantijas peridotīts atdziest un kļūst stingrāks. Zem tās esošā garoza un relatīvi stingrais peridotīts veido okeāna litosfēru.
Tādām lēni izplatāmām grēdām kā Vidusatlantijas grēdai ir lielas, plašas ielejas, dažkārt pat 10-20 km platas, un grēdas grēdas augšdaļā reljefs ir ļoti nelīdzens. Turpretī strauji izplatītās grēdas, piemēram, Klusā okeāna austrumu daļā, ir šauras, asas iegrieztas, ko ieskauj kopumā līdzens reljefs, kas daudzu simtu kilometru garumā sliecas prom no grēdas.
Jautājumi un atbildes
Jautājums: Kas ir jūras gultnes izplatīšanās?
A: Jūras dibena izkliedēšanās ir process, kas notiek okeāna dibenā, kur tektoniskās plātnes kustas viena no otras. Tām pārvietojoties, veidojas jauna okeāna garoza, un kontinenti tiek pārnesti kopā ar to.
J: Kas izraisa jūras gultnes izplatīšanos?
A.: Jūras dibena izplatīšanās grēdas motivējošais spēks ir tektonisko plātņu vilkme, nevis magmas spiediens, lai gan parasti izplatīšanās grēdās ir vērojama ievērojama magmas aktivitāte. Turklāt šo parādību veicina arī konvekcija vājā augšējā mantijā vai astenosfērā.
J: Kur notiek jūras gultnes izplatīšanās?
A: Jūras dibena izplatīšanās galvenokārt notiek grēdās okeānu vidū un tranšejās pie kontinentālās garozas.
J: Cik ātri notiek jūras gultnes izplatīšanās?
Atbilde: Jūras gultnes izplatīšanās ātrums ir atkarīgs no tā, uz kāda veida grēdas tā notiek; ātrās grēdas izplatās vairāk nekā 9 cm/gadā, vidējās grēdas izplatās 4-9 cm/gadā, bet lēnās grēdas - mazāk nekā 4 cm/gadā.
J: Kā ar jūras gultnes izplatīšanos izskaidro kontinentālo dreifu?
A: Jūras dibena izplatīšanās palīdz izskaidrot kontinentu dreifu plātņu tektonikā, parādot, ka, okeāna dibenam atkāpjoties no okeāna vidus grēdām, tas, paplašinoties, līdzi nes kontinentus. Šī modernā ideja aizvietoja agrākās teorijas (piemēram, Alfrēda Vegenera teoriju), kas paredzēja, ka kontinenti "plūst" caur okeānu.
J: Kāda bija Alfrēda Vegenera teorija par kontinentu dreifu?
A: Alfrēda Vegenera teorija par kontinentu dreifu bija tāda, ka kontinenti "plūda" cauri okeānam, nevis tika pārnesti ar kustīgu okeāna dibenu, kā to mūsdienās uzskata mūsdienu teorijas.
