Okeāna tranšejām
Okeāna tranšejām ir samērā stāvi sāni, kas krīt uz okeāna dibena.
Okeāna tranšejas parasti veidojas, kad okeāna garozas plātne noslīd zem vieglākas kontinentālās plātnes vai citas okeāna plātnes. Tiek uzskatīts, ka tas darbojas pēc blīvuma. Ja viena plātne slīd zem otras, to sauc par subdukciju. Smagākajai plātnei nolaižoties lejup, izveidojas gara, šaura iezīme, ko sauc par "subdukcijas zonu". Šeit veidojas okeāna tranšejas. Tās var būt 1500 jūdžu (2400 km) garas, vairākas jūdzes dziļas un līdz pat 70 jūdzes (112 km) platas.
Vismaz piecu tranšeju dziļums pārsniedz 6 jūdzes (10 km). Vislielākais okeāna dziļums, kurā skanēja skaņas, ir Marianas tranšejas Challenger Deep, 11 034 m (36 201 pēdas) dziļumā zem jūras līmeņa. Okeāna litosfēra tranšejās pārvietojas aptuveni 3 km2 gadā.
Tranšejas ir aktīvas, tajās notiek zemestrīces un to izraisīti cunami. Lielākā daļa ar tranšejām saistītā vulkanisma notiek kontinentā, nevis jūras dibenā. Tomēr daudzas okeāna vulkāniskās salas un zemūdens kalni atrodas tā dēvētajos salu lokos - salu ķēdēs, kas izceļas no jūras dibena, parasti paralēli okeāna tranšejas ieliektajām malām. Klusā okeāna rietumu daļā, tāpat kā Aleutu salās, ir salu loka formas.
Netālu no Guamas salas atrodas slavenā Marianas tranšeja, kur Klusā okeāna plātne nolaižas zem Eirāzijas plātnes priekšējās malas. Šī tranšeja, kuras dziļums ir 36 201 pēdas - vairāk nekā 6,8 jūdzes (11 km) -, ir dziļākā zināmā vieta jebkurā okeānā. 1960. gadā divi cilvēki ar batiskafu Trieste sasniedza Marianas tranšejas dibenu.
Citi plaši tranšeju reģioni visā pasaulē ir Dienvidsandvičas tranšeja starp Dienvidameriku un Antarktīdu, Peru-Čīles tranšeja un Aleutu tranšeja.
Peru un Čīles tranšejas.
Okeāna garozas garoza veidojas okeāna vidusdaļas grēdās; tranšejās litosfēra tiek subducēta atpakaļ astenosfērā.
Jautājumi un atbildes
Jautājums: Kas ir okeāna tranšeja?
A: Okeāna tranšeja ir garš, šaurs veidojums okeāna dibenā, kas veidojas, okeāna garozas plāksnei noslīdot zem vieglākas kontinentālās plāksnes vai citas okeāna plāksnes.
J: Kā veidojas tranšejas?
A: Tranšejas parasti rodas subdukcijas rezultātā, kad viena plātne slīd zem otras. Šis process notiek pēc blīvuma.
J: Cik dziļa var būt okeāna tranšeja?
A: Okeāna tranšejas var būt 1500 jūdžu (2400 km) garas, vairākas jūdzes dziļas un līdz pat 70 jūdžu (112 km) platas. Visdziļākā zināmā okeāna vieta ir Marianas tranšejas Challenger Deep, kas atrodas 11 034 m (36 201 pēdu) zem jūras līmeņa.
J: Kāda veida darbības notiek tranšejās?
A: Tranšejās notiek zemestrīces un to izraisīti cunami. Lielākā daļa ar tranšejām saistītā vulkanisma notiek kontinentā, nevis jūras dibenā.
J: Vai pasaulē ir kādi ievērojami tranšeju piemēri?
Jā, daži ievērojami piemēri ir Dienvidsandvičas tranšeja starp Dienvidameriku un Antarktīdu, Peru-Čīles tranšeja un Aleutu tranšeja netālu no Guamas, kur Klusā okeāna plātne nolaižas zem Eirāzijas plātnes - šīs tranšejas dziļums izmērīts 36 201 pēdas - vairāk nekā 6,8 jūdzes (11 km)!
J: Kas 1960. gadā sasniedza Marianas tranšejas dibenu? A: Divi vīrieši ar batiskafu Trieste sasniedza Marianas tranšejas dibenu 1960. gadā.
