Litosfēra
Litosfēra ir cietā planētas Zeme apvalks. Tas nozīmē garozu un augšējās mantijas daļu, kas elastīgi uzvedas ilgā laika mērogā.
Zem litosfēras atrodas astenosfēra - vājāka, karstāka un dziļāka augšējās mantijas daļa. Šī daļa var plūst.
Litosfēra nodrošina konvektīvās mantijas virskārtu, kas nodrošina siltumvadītspēju: tā samazina siltuma pārnesi caur Zemi, Litosfēra (sengrieķu: λίθος [lithos] - "akmeņains" un σφαίρα [sphaira] - "sfēra") ir stingrs[1] sauszemes tipa planētas vai dabiskā pavadoņa ārējais apvalks, ko raksturo tā stingrās mehāniskās īpašības. Uz Zemes tā sastāv no garozas un augšējās mantijas daļas, kas elastīgi uzvedas tūkstošiem gadu vai ilgākā laika skalā. Akmeņainās planētas ārējo apvalku - garozu - nosaka, pamatojoties uz tās ķīmisko sastāvu un mineraloģiju.
Zemes izgriezums
Litosfēras tektoniskās plāksnes.
Litosfēras veidi :-
Ir divu veidu litosfēra:
- Okeāna litosfēra, kas ir saistīta ar okeāna garozu un atrodas okeāna baseinos. Okeāna litosfēras biezums parasti ir aptuveni 50-100 km.
- kontinentālā litosfēra, kas ir saistīta ar kontinentālo garozu. Kontinentālās litosfēras biezums ir no aptuveni 40 km līdz 200 km, no kuriem aptuveni 40 km ir garoza.
Litosfēra ir sadalīta tektoniskajās plātnēs, kas pakāpeniski pārvietojas viena attiecībā pret otru.
Okeāna litosfēra sabiezē, jo tā noveco un attālinās no okeāna vidus grēdas. Šī sabiezēšana notiek konduktīvās dzesēšanas rezultātā, kas pārvērš karsto astenosfēru litosfēras mantijā un izraisa okeāna litosfēras blīvuma palielināšanos ar vecumu. Okeāna litosfēra dažus desmitus miljonu gadu ir mazāk blīva nekā astenosfēra, bet pēc tam kļūst aizvien blīvāka par astenosfēru.
Kad kontinentālā plātne saskaras ar okeāna plati subdukcijas zonā, okeāna litosfēra vienmēr nogrimst zem kontinentālās.
Okeāna vidusdaļas grēdās pastāvīgi veidojas jauna okeāna litosfēra, un subdukcijas zonās tā tiek atgriezta atpakaļ mantijā. Tā rezultātā okeāna litosfēra ir daudz jaunāka nekā kontinentālā litosfēra: vecākā okeāna litosfēra ir aptuveni 200 miljonus gadu veca, bet kontinentālās litosfēras daļas ir miljardiem gadu vecas.
Vēl viena litosfēras raksturīga iezīme ir tās plūsmas īpašības. Zemas intensitātes ilgtermiņa spriegumu ietekmē, kas virza tektonisko kustību, litosfēra ir kā cieta čaumala. Tā mainās galvenokārt lūstot ("trausla bojāšanās"). Astenosfēra (mantijas slānis zem litosfēras) ir termiski mīkstināta un pielāgojas, mainoties plastiski ("deformācija").
Okeāna litosfēru veido galvenokārt bazalts un gabro. Kontinentālo litosfēru veido granīts un gneiss.
Saistītās lapas
- Biosfēra
- Plākšņu tektonika
