Veidojums jeb iežu veidojums ir litostratigrāfijas pamatvienība — ģeoloģiska vienība, ko raksturo atšķirīga litoloģija un kartējamība.

Kas ir veidojums un kā to raksturo

Veidojums parasti sastāv no noteikta skaita iežu slāņu, kuriem ir līdzīga sastāva vai redzamās īpašības: nogulumu frakcija (piemēram, graudu lielums), minerālais sastāvs, struktūras un nogulšanas raksturs. Veidojumus nosaka pēc litoloģiskām pazīmēm, nevis pēc konkrēta biezuma, tāpēc dažādu veidojumu biezums var ievērojami atšķirties — no dažiem centimetriem līdz vairākiem kilometriem.

Stratigrafiskā hierarhija

Stratigrāfijas centrā ir formāli noteiktu slāņu jeb vienību jēdziens. Litostratigrāfiskā hierarhija parasti izskatās šādi (no mazākas uz lielāku):

  • slānis (bed) — lokāla, labi atšķirama slāņa vienība;
  • loceklis (member) — veidojuma sastāvdaļa, kas izceļas ar savām īpašībām;
  • veidojums (formation) — pamatvienība, kas ir pietiekami viengabalaina un kartējama;
  • grupa (group) — vairākus veidojumus apvienojoša vienība;
  • supergrupa (supergroup) — vairākas grupas apvieno augstākā līmeņa vienībā.

Laika zīmes un litoloģija

Sākotnēji veidojumi bieži tika aprakstīti kā laika zīmes, balstoties uz relatīvo datēšanu un superpozīcijas principu — vecākie slāņi atrodas zemāk par jaunākajiem. Tomēr mūsdienu litostratigrāfija definē veidojumus pēc litoloģijas un kartējamības, nevis tieši pēc vecuma. Tas nozīmē, ka viens un tas pats veidojums var veidoties dažādos laikos, ja tam ir līdzīga minerāļu sastāva un nogulsnēšanās apstākļi.

Vēsturisks konteksts

Zemes vēstures iedalījumi, kurus 18. un 19. gadsimta ģeologi aprakstīja un sakārtoja hronoloģiskā secībā, ļoti ietekmēja mūsdienu stratigrāfijas attīstību. Ar laiku atšķirtas litoloģiskas (veidojumu) un hronostratigrāfiskas vienības (piemēram, periodi, apakšperiodi) — abas piegājienus izmanto kopā, lai veidotu pilnīgāku attēlu par Zemes attīstību.

Veidojumu veidošanās un saglabāšanās

Klinšu veidojumi parasti veidojas, nogulsnējoties nogulumiežiem vidē, kas var saglabāties simtiem miljonu gadu. Nogulumiežu pazīmes atspoguļo iemūžinātos vides apstākļus — piekrastes, deltu, jūras, ezeros vai iekšzemes sedimentos. Dažas nogulumu rindas saglabājas ārkārtīgi ilgi un ļauj rekonstruēt teritorijas ģeoloģisko vēsturi.

Praktiskā nozīme un pielietojums

Veidojumu noteikšana un kartēšana ir būtiska dažādās jomās:

  • ģeoloģiskā kartēšana un resursu meklēšana (minerāli, nafta, gāze);
  • hidrogeoloģija — gruntsūdeņu resursu izpēte un pārvaldība;
  • būvniecība un inženierģeoloģija — pamatu, tuneļu un ceļu projektēšana;
  • paleoekoloģija un paleoklimata rekonstrukcija — iežu slāņi satur liecības par senajām vides un klimata izmaiņām.

Nosaukšana un tipveidlauks

Formālas litostratigrāfiskas vienības bieži tiek nosauktas pēc ģeogrāfiska tipa vietas (piemēram, upes, ciema vai kalna nosaukuma) un litoloģijas (piemēram, «X smilšakmens»). Parasti pie veidojuma definēšanas tiek izvēlēta type section jeb stratotips — konkrēta vieta vai šķērsgriezums, kur veidojuma raksturojums ir labi redzams un dokumentēts. Starptautiskas vadlīnijas (piemēram, no Starptautiskās stratigrāfijas komisijas) nosaka principus, kā formāli aprakstīt, nosaukt un publicēt veidojumus, lai nodrošinātu konsekvenci un savienojamību starp reģioniem.

Veidi pēc iežu sastāva

  • klastiskie veidojumi — smilšakmeņi, māli, konglomerāti u. c.;
  • karbonātie veidojumi — dolomīti, kaļķakmeņi (biogēnie un ķīmiskie);
  • evaporīti — sāls, gipsa nogulumi;
  • vulkāniskie veidojumi — lavu plātnes, piroklastiskie slāņi;
  • metamorfi veidojumi — ģeoloģiski pārveidoti ieži, kuri dažkārt tiek iekļauti litostratigrāfijā, ja tie veido kartējamas vienības.

Piemērs

Klinšu veidojumu ilgmūžību ilustrē piemērs no Rietumaustrālijas: Hammerslijas baseins Pilbārā. Hammerslijas nogulumos ir saglabājušās ļoti vecas nogulumu rindas — proterozoja sedimentārais baseins, kurā var novērot nogulumu veidošanos, kas aptver ļoti ilgus laika posmus. Piemēram, Hammerslijas baseinā ir saglabājušies nogulumi, kas kopumā pārstāv līdz pat 1200 miljoniem gadu nogulumveidošanos, un vietām viena vienība ietver slāņus, kuriem raksturīgs dzelzs slānekļa saturs un kuri tiek apzīmēti ar plašu, kontinuitāti raksturojošu iežu komplektu — tostarp arī slānekļa slānekļa attēlojumiem.

Noslēgums

Veidojums kā litostratigrāfijas vienība ir praktisks rīks, lai aprakstītu, kartētu un salīdzinātu iežu komplektus. Tā definēšana pēc litoloģijas un kartējamības palīdz saprast Zemes virsmas attīstību, loka un reģionālos resursus, kā arī dot precīzāku bāzi hronostratigrāfiskām un paleontoloģiskām interpretācijām.