Horvātijas apriņķi: 20 županijas, Zagrebas statuss un pārvalde
Horvātijas apriņķi (horvātu: županije) ir Horvātijas Republikas pirmā līmeņa administratīvais iedalījums. Horvātija ir sadalīta 20 apriņķos un galvaspilsētā Zagrebā, kas ir gan apriņķis, gan pilsēta. Tā ir atdalīta no Zagrebas apriņķa. Apgabali ir sadalīti 128 pilsētās un 428 pašvaldībās.
Apriņķu pārvaldību īsteno apriņķu asamblejas un izpildvaras institūcijas. Novadus pārvalda novadu asamblejas (horvātu: županijska skupština). Apriņķa asamblejas locekļus ievēl uz četriem gadiem.
Pārvalde un funkcijas
Izpildvara. Katram apriņķim ir izpildvaras vadītājs — župans (latviski bieži saukts par prefektu). Župans pārrauga apriņķa administrāciju, īsteno asamblejas pieņemtos lēmumus un vadlīnijas, sagatavo budžetu un pārstāv apriņķi attiecībās ar valsti un citām institūcijām. Župana pienākumos ietilpst reģionālā attīstība, veselības aprūpes sadarbība, izglītības iestāžu atbalsts, vietējo ceļu uzturēšana un citi uzdevumi, kas noteikti likumos.
Leģislatīvā loma. Apriņķa (županijas) asambleja pieņem budžetu, attīstības programmas, saistošos noteikumus reģionālajos jautājumos un uzrauga izpildvaru. Asamblejas deputāti tiek ievēlēti vispārējās vēlēšanās uz četriem gadiem, un tās kompetence ir noteikta gan valsts likumos, gan pašvaldību normatīvos aktos.
Vēlēšanas un atbildība
Župani parasti tiek ievēlēti tiešajās vēlēšanās uz četriem gadiem; viņi var būt neatkarīgi vai pārstāv politiskās partijas. Asambleja uzrauga izpildvaras darbu, apstiprina budžetu un pieņem stratēģiskos dokumentus. Apriņķu darbība tiek finansēta no pašvaldību nodokļiem, valsts dotācijām un Eiropas Savienības fondiem, kurus izmanto reģionālajiem projektiem.
Zagrebā — īpašs statuss
Zagrebas statuss. Zagreba statuss būtiski atšķiras no pārējo apriņķu: galvaspilsēta ir vienlaikus pilsēta un apriņķis. Tas nozīmē, ka Zagrebai ir gan pilsētas pašvaldības institūcijas (pilsētas dome, mērs), gan apriņķa līmeņa funkcijas un pārvaldība, kas to padara par autonoma administratīvu vienību, atsevišķu no Zagrebas apriņķa.
Dažādība starp apriņķiem
Horvātijas apriņķi būtiski atšķiras pēc platības, iedzīvotāju skaita un attīstības līmeņa. Daži ir blīvi apdzīvoti un ekonomiski attīstīti — īpaši pilsētu apkārtnes un piekrastes reģioni —, citi ir mazāk apdzīvoti, lauku un kalnu rajoni ar ierobežotiem resursiem. Šī daudzveidība nosaka arī atšķirīgas prioritātes vietējai politikai un finanšu plānošanai.
Sadarbība un reģionālā attīstība
Apriņķi sadarbojas ar valsts institūcijām, kaimiņu pašvaldībām un starptautiskajiem partneriem reģionālās politikas īstenošanā. Viņu uzdevums ir veicināt ilgtspējīgu reģionālo attīstību, piesaistīt investīcijas, uzlabot infrastruktūru un izmantot ES fondu iespējas reģionālajiem projektiem.
Šī sistēma nodrošina, ka reģionālie jautājumi tiek risināti tuvāk iedzīvotājiem, vienlaikus saglabājot valsts pārvaldes koordināciju un tiesisko ietvaru, kas reglamentē apriņķu kompetences un sadarbību.
Horvātijas apgabali: Bjelovar-Bilogora Brod-Posavina Dubrovnik-Neretva Istria Karlovac Koprivnica-Križevci Krapina-Zagorje Lika-Senj Međimurje Osijek-Baranja Požega-Slavonia Primorje-Gorski Kotar Šibenik-Knin Sisak-Moslavina Split-Dalmātija Varaždin Virovitica-Podravina Vukovar-Srijem Zadar Zagrebas pilsēta Zagrebas apgabals Zagrebas apgabals
Apgabalu saraksts
| Horvātijas apriņķi, kā noteikts 2006. gadā | ||||||
| Apgabals | Sēdeklis | Platība | Iedzīvotāju skaits (2011) | IKP uz vienu iedzīvotāju (2013) | Ieroči | Ģeogrāfiskās koordinātas |
| Bjelovar | 2640 km2 (1020 km²) | 119,764 | 06838€6,838 |
| 45°54′10″N 16°50′51″E / 45.90278°N 16.84750°E / 45.90278; 16.84750 (Bjelovar-Bilogoras apgabals) | |
| Brod-Posavina | Slavonski Brod | 2 030 km2 (780 kvadrātjūdžu) | 158,575 | 05858€5,858 |
| 45°09′27″N 18°01′13″E / 45.15750°N 18.02028°E / 45.15750; 18.02028 (Brod-Posavina apgabals) |
| Dubrovnika-Neretva | 1781 km2 (688 kv. jūdžu) | 122,568 | 09969€9,969 |
| 42°39′13″N 18°05′41″E / 42.65361°N 18.09472°E / 42.65361; 18.09472 (Dubrovņiku-Neretvas apgabals) | |
| Istria | Pazin | 2 813 km2 (1 086 kv. jūdžu) | 208,055 | 12711€12,711 |
| 45°14′21″N 13°56′19″E / 45.23917°N 13.93861°E / 45.23917; 13.93861 (Istras apgabals) |
| Karlovac | Karlovac | 3 626 km2 (1 400 kvadrātjūdžu) | 128,899 | 07763€7,763 |
| 45°29′35″N 15°33′21″E / 45.49306°N 15.55583°E / 45.49306; 15.55583 (Karlovacas apgabals) |
| Koprivnica-Križevci | Koprivnica | 1 748 km2 (675 kv. jūdžu) | 115,584 | 08768€8,768 |
| 46°10′12″N 16°54′33″E / 46.17000°N 16.90917°E / 46.17000; 16.90917 (Koprivnica-Križevci apgabals) |
| Krapina-Zagorje | Krapina | 1 229 km2 (475 kv. jūdžu) | 132,892 | 06380€6,380 |
| 46°7′30″N 15°48′25″E / 46.12500°N 15.80694°E / 46.12500; 15.80694 (Krapinas-Zagorje apriņķis) |
| Gospić | 5,353 km2 (2,067 kv. jūdžu) | 50,927 | 07841€7,841 |
| 44°42′25″N 15°10′27″E / 44.70694°N 15.17417°E / 44.70694; 15.17417 (Lika-Senj apgabals) | |
| Međimurje | CČakovecČakovec | 0,730729 km2 (281 kvadrātjūdze) | 113,804 | 08481€8,481 |
| 46°27′58″N 16°24′50″E / 46.46611°N 16.41389°E / 46.46611; 16.41389 (Međimurje apgabals) |
| Osijeka-Baranja | Osijeka | 4,155 km2 (1,604 kvadrātjūdze) | 305,032 | 08121€8,121 |
| 45°38′13″N 18°37′5″E / 45.63694°N 18.61806°E / 45.63694; 18.61806 (Osijekas-Baranja apriņķis) |
| Požega-Slavonija | Požega | 1 823 km2 (704 kvadrātjūdze) | 78,034 | 06102€6,102 |
| 45°18′40″N 17°44′24″E / 45.31111°N 17.74000°E / 45.31111; 17.74000 (Požega-Slavonijas apgabals) |
| Primorje-Gorski Kotar | Rijeka | 3 588 km2 (1 385 kvadrātjūdžu) | 296,195 | 12930€12,930 |
| 45°27′14″N 14°35′38″E / 45.45389°N 14.59389°E / 45.45389; 14.59389 (Primorje-Gorski Kotar apgabals) |
| SŠibenikaŠibenika-Knīna | SŠibenikŠibenik | 2984 km2 (1152 kv. jūdžu) | 109,375 | 08051€8,051 |
| 43°55′44″N 16°3′43″E / 43.92889°N 16.06194°E / 43.92889; 16.06194 (Šibenikas-Kniņas apgabals) |
| Sisak-Moslavina | Sisak | 4 468 km2 (1 725 kvadrātjūdžu) | 172,439 | 07842€7,842 |
| 45°13′15″N 16°15′5″E / 45.22083°N 16.25139°E / 45.22083; 16.25139 (Sisak-Moslavina apgabals) |
| Splita-Dalmātija | Split | 4540 km2 (1750 kvadrātjūdžu) | 454,798 | 07849€7,849 |
| 43°10′0″N 16°30′0″E / 43.16667°N 16.50000°E / 43.16667; 16.50000 (Splitas-Dalmācijas apgabals) |
| Varaždina | Varaždina | 1262 km2 (487 kv. jūdžu) | 175,951 | 08415€8,415 |
| 46°19′16″N 16°13′52″E / 46.32111°N 16.23111°E / 46.32111; 16.23111 (Varaždinas apgabals) |
| Virovitica-Podravina | Virovitica | 2 024 km2 (781 kvadrātjūdze) | 84,836 | 06043€6,043 |
| 45°52′23″N 17°30′18″E / 45.87306°N 17.50500°E / 45.87306; 17.50500 (Virovitica-Podravina apgabals) |
| Vukovar-Srijem | Vukovara | 2 454 km2 (947 kv. jūdžu) | 179,521 | 06025€6,025 |
| 45°13′43″N 18°55′0″E / 45.22861°N 18.91667°E / 45.22861; 18.91667 (Vukovar-Srijem apgabals) |
| Zadara | Zadara | 3 646 km2 (1 408 kv. jūdžu) | 170,017 | 08173€8,173 |
| 44°1′5″N 15°53′42″E / 44.01806°N 15.89500°E / 44.01806; 15.89500 (Zadaras apgabals) |
| Zagrebas apriņķis | Zagreba | 3 060 km2 (1 180 kvadrātjūdžu) | 317,606 | 07781€7,781 |
| 45°44′56″N 15°34′16″E / 45.74889°N 15.57111°E / 45.74889; 15.57111 (Zagrebas apgabals) |
| Zagreba, pilsēta Zagrebas pilsēta | Zagreba | 0,641641 km2 (247 kv. jūdžu) | 790,017 | 18132€18,132 |
| 45°49′0″N 15°59′0″E / 45.81667°N 15.98333°E / 45.81667; 15.98333 (Zagrebas pilsēta) |
.svg.png){kind=small}
Jautājumi un atbildes
J: Cik apgabalu ir Horvātijā?
A: Horvātijā ir 20 apriņķi un galvaspilsēta Zagreba, kas arī tiek uzskatīta par apriņķi un pilsētu.
J: Kāda ir županije nozīme?
A: županije ir horvātu vārds, kas apzīmē apriņķus, kuri ir Horvātijas Republikas pirmā līmeņa administratīvais iedalījums.
Jautājums: Cik pilsētu ir Horvātijas apriņķos?
A: Horvātijas apriņķos ir 128 pilsētas.
J: Kāda ir apriņķu asambleju loma Horvātijā?
A: Apriņķu asamblejas ir atbildīgas par Horvātijas apriņķu pārvaldību.
J: Cik ilgs ir apriņķu asamblejas locekļu pilnvaru laiks?
A: Horvātijā apriņķu asamblejas locekļus ievēl uz četriem gadiem.
J: Vai Horvātijas apriņķi un galvaspilsēta tiek pārvaldīti vienādi?
A: Nē, Horvātijas galvaspilsēta tiek pārvaldīta atšķirīgi no apriņķiem, lai gan tā tiek uzskatīta par apriņķi un pilsētu.
J: Cik pašvaldību ir Horvātijas apriņķos?
A: Horvātijas apriņķos ir 428 pašvaldības.
