Ajdovščina, Slovēnija — Vipavas ielejas pilsēta un pašvaldības centrs
Ajdovščina — Vipavas ielejas vēsturiska un dinamiska pilsēta Slovēnijas dienvidrietumos: administratīvais, ekonomiskais un kultūras centrs, pie Itālijas robežas, vīns, gastronomija un tūrisms.
Ajdovščina (itāļu: Aidussina, vācu: Haidenschaft) ir neliela Slovēnijas pilsēta, kas ir Ajdovščinas pašvaldības (slovēņu: Občina Ajdovščina) administratīvais centrs. Tas ir Vipavas ielejas (slovēņu: Vipavska dolina) ekonomiskais un kultūras centrs Slovēnijas dienvidrietumos, netālu no Itālijas robežas.
Ajdovščinas pašvaldība tika izveidota 1994. gada 10. martā. Tās administratīvais centrs ir Ajdovščina.
Ģeogrāfija un klimats
Ajdovščina atrodas Vipavas ielejā, kas savieno Alpus ar Adrijas piekrasti. Reģions ir pazīstams ar pakāpenisku reljefu — ielejas dēļu, apkārtējām kalnu grēdām un ainaviskām nogāzēm. Klimats ir submediterrānisks: vasaras parasti ir siltas un sausas, ziemas mērenas, bet reizi pa reizei ieleju skar stiprs vējš, ko vietējie sauc par bora (slovēņu: burja Vēsture
Ajdovščinas apkārtnē cilvēku apdzīvotība ir dokumentēta jau senajā un romiešu periodā. Pilsēta attīstījās kā tirdzniecības un stratēģisks centrs pie ceļiem, kas savienoja ieleju ar kalnu apvidiem. Gadsimtu gaitā teritoriju valdījuši dažādi politiskie spēki — vietējie feodāļi, Habsburgu impērija un vēlāk 20. gadsimta politiskie pārbīdes. Pēc Pirmā pasaules kara daļa reģiona nonāca Itālijas pārvaldē, bet pēc Otrā pasaules kara teritorija kļuva par daļu no Dienvidslāvijas un vēlāk — neatkarīgās Slovēnijas.
Iedzīvotāji un ekonomika
Ajdovščina ir neliela pilsēta ar dažiem tūkstošiem iedzīvotāju un plašāku pašvaldību, kurā dzīvo vēl lielāks skaits. Reģiona ekonomika balstās uz lauksaimniecību (it īpaši vīnogu audzēšanu un augļkopību), mazo un vidējo uzņēmumu ražošanu, pakalpojumiem un vietējo tirdzniecību. Vipavas ieleja ir pazīstama kā vīndaru reģions — vietējie vīni un lauksaimniecības produkti ir svarīgs ienākumu avots un tūrisma magneti.
Kultūra, tūrisms un vietas, ko apmeklēt
Pilsētā un tās apkārtnē atrodami vairāki kultūras objekti un pasākumi. Vietējie kultūras centri, muzeji un baznīcas apliecina reģiona vēsturi un tautas tradīcijas. Tūristi ierodas, lai baudītu ainavisku pārgājienu maršrutus, vīna degustācijas vietējos vīnkopju uzņēmumos un sezonālos svētkus, kas bieži saistīti ar vīna ražu un lauksaimniecību. Vēsturiskās celtnes, vecpilsētas laukumi un vietējā arhitektūra dod iespēju izprast reģiona daudzslāņaino pagātni.
Transports un pieejamība
Ajdovščina ir labi sasniedzama ar reģionālajiem ceļiem un sabiedrisko transportu no tuvākajām lielākām pilsētām un robežpunktiem uz Itāliju. Tā kā pilsēta atrodas ielejā, tā ir ērta pietura ceļotājiem, kas dodas no Alpiem uz Adriju. Vietējie ceļi nodrošina savienojumu ar apkārtējiem lauku reģioniem un tūrisma objektiem.
Padomi apmeklētājiem
- Ieplānojiet laiku vīna degustācijām un vietējo lauksaimniecības produktu izmēģināšanai.
- Ja plānojat pārgājienus, pārbaudiet laika apstākļus — ielejas vējš reizēm var būt stiprs.
- Izpētiet pilsētas vēsturiskos punktus un vietējos muzejus, lai labāk izprastu reģiona kultūrvēsturisko mantojumu.
Ajdovščina ir piemērota galamērķis tiem, kas meklē kombināciju no dabas skaistuma, lauku viesmīlības un tuvuma gan alpu, gan piejūras reģioniem.
Ģeogrāfija
Pašvaldības platība ir 245,2 km2 (94,7 km²), un 2017. gadā tajā dzīvoja 19 093 iedzīvotāji: 9 659 vīrieši un 9 434 sievietes. Apdzīvotības blīvums ir 77,9 iedzīvotāji/km2 .
Augstākais punkts pašvaldībā ir Veliki Golak kalns (45°58′43.18″N 13°51′51.36″E / 45.9786611°N 13.8642667°E / 45.9786611; 13.8642667 (Veliki Golak)) Predmejā pie robežas ar Nova Goricas pašvaldību; tas ir 1495 m augsts. Viszemākais punkts atrodas uz Vipavas upes uz dienvidiem no Batuje ciema - 60 m (197 pēdas) virs jūras līmeņa. Vidējais augstums Ajdovščina pilsētā ir 106 m (348 pēdas).
Galvenā pašvaldības upe vai upe, kas tek cauri tai, ir Vipava. Hubelj upe, Vipavas labā pieteka, ir īss strauts, kas sadala Ajdovščina pilsētu divās lielās daļās: Ajdovščina un Šturje.
Ajdovščinas pašvaldību ieskauj šādas pašvaldības: No ziemeļiem un austrumiem Ajdoviču norobežo Idrija, no dienvidaustrumiem - Postojna, no dienvidiem - Vipava, no dienvidrietumiem - Komen un no rietumiem - Nova Gorica.
| · v · t · e Vietas, kas robežojas ar Ajdovščina | |||||||||
|
Klimats
Vipavas ielejai raksturīgas maigas ziemas un karstas vasaras. Vidējā (vai vidējā) jūlija temperatūra Ajdovščinā ir 24 °C, bet vidējā ziemas temperatūra ir 4 °C. Vidējais gada nokrišņu daudzums Vipavas ielejā ir 1 500 mm (59,1 collas). Bora vējš ir ielejai raksturīgs vējš, kas ir biežāk sastopams ziemā; tas ir auksts un spēcīgs vējš.
Skats uz Vipavas ieleju starp Podkraj un Col
Apmetnes
Novadā ir 45 apdzīvotas vietas (slovēņu: Naselja); galvenā no tām ir Ajdovščina, kas ir novada administratīvais centrs.
|
|
Ajdovščina
Sadraudzības pilsētas
Ajdovščina ir sadraudzējusies ar:
Quiliano, Itālija
Cilvēki no Ajdovščinas
- Antons Čebejs (1722-1774), gleznotājs
- Danilo Lokars (1892-1989), rakstnieks
- Veno Pilons (1896-1970), gleznotājs
Saistītās lapas
- Slovēnijas piekraste
- Goriškas statistikas reģions
- Vipavas ieleja
Jautājumi un atbildes
J: Kā sauc pilsētu Slovēnijā?
A: Pilsēta Slovēnijā saucas Ajdovščina.
J: Kādās valodās ir pazīstama šī pilsēta?
A: Pilsēta ir pazīstama ar itāļu valodas nosaukumu Aidussina un vācu valodas nosaukumu Haidenschaft.
J: Kad tika izveidota Ajdovščina pašvaldība?
A: Ajdovščinas pašvaldība tika izveidota 1994. gada 10. martā.
J: Kur atrodas Ajdovščina?
A: Ajdovščina atrodas Slovēnijas dienvidrietumos, netālu no robežas ar Itāliju, un tā ir Vipavas ielejas (slovēņu: Vipavska dolina) ekonomikas un kultūras centrs.
J: Kāds ir Ajdovščinas pašvaldības administratīvais centrs?
A: Ajdovščinas pašvaldības administratīvais centrs ir Ajdovščinas pilsēta.
Meklēt