Šibenikas–Kninas županija (Dalmācija): pilsētas, salas, nacionālie parki

Atklāj Šibenikas–Kninas županiju (Dalmācija): vēsturiskas pilsētas, 242 salas, Krkas un Kornati nacionālie parki — ideāla ceļojumu un dabu mīļotājiem.

Šibenskas-Kniņas apriņķis (izrunā: [ʃîbeniːk-knîːn]; horvātu valodā Šibenskas-Kniņas županija [ʃîbensko-knîːnskaː ʒupǎnija]) ir apriņķis Horvātijas dienvidos. Tas atrodas Dalmācijas ziemeļu centrālajā daļā. Lielākā apriņķa pilsēta ir Šibenika. Tā ir apriņķa centrs. Citas lielākas apriņķa pilsētas ir Kniņa, Drnišs un Skradina.

Apgabala platība ir 2984 km². Tā ietver gan krasta joslu ar ļoti daudzām salām, gan iekšzemi ar kalniem un karsta reljefu. Kopumā apriņķī atrodas 242 salas. Šajā reģionā atrodas arī divi nozīmīgi nacionālie parki: Krkas un Kornati nacionālie parki.

Ģeogrāfija

Šibenkas-Kniņas apriņķis stiepjas no Adrijas jūras krasta līdz iekšzemei, kur dominē kalnainā un karsta ainava. Gar piekrasti ir daudz līču, ostu un salu ar smilšu pludmalēm, salīdzinot ar stāvām jūras kraujām. Krkas upe iegriežas jūras krastā un veido pazīstamos ūdenskritumus.

Daba un nacionālie parki

Krkas nacionālais parks ir slavens ar saviem ūdenskritumiem, no kuriem pazīstamākais ir Skradinski buk — terasveida, kaskādveida ūdenskritumu komplekss, kas ir viens no populārākajiem tūrisma objektiem Horvātijā. Parks piedāvā takas, koka laipas, iespējas peldēties norādītajās vietās un braucienus ar laivu pa upi.

Kornati nacionālais parks aizņem Kornatu arhipelāga daļu — raupju, salu un skalu loku, kas sastāv no aptuveni 89 salām, saliņām un klinšu izcirtņiem. Tas ir populārs burāšanas, snorkelēšanas un jūras bioloģijas pētnieku galamērķis, jo apkārtējās ūdens dzīves daudzveidība ir bagāta.

Pilsētas, vēsture un kultūra

Šibenika ir reģiona administratīvais centrs ar bagātu vēsturi — pilsētā atrodas Sv. Jēkaba katedrāle (Katedrāle Sv. Jakova), kas iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Pilsētā ir arī vairāki vēsturiskie cietokšņi un vasaras kultūras pasākumi, kas piesaista apmeklētājus.

Kniņa

Ekonomika un tūrisms

Tūrisms ir viens no galvenajiem ienākumu avotiem — vasarā piekraste un salas piepildās ar apmeklētājiem, kas meklē pludmales, vēsturiskus pieminekļus un dabas objektus. Arī lauksaimniecība (olīvkoku audzēšana, vīnogulāji), zvejniecība un nelielas rūpniecības nozari — piemēram, kuģu būve un apstrādes rūpniecība — ir reģionā svarīgas.

Pārvietošanās

Reģionu apkalpo starppilsētu ceļi, tajā skaitā A1 automaģistrāles savienojumi piegulošajās zonās, kas nodrošina labu saikni ar lielākajām Horvātijas pilsētām. Uz salām kursē prāmji un vietējie laiviņu savienojumi, kas nodrošina piekļuvi tūrisma objektiem un mazāk aizsargātajām vietām jūrā. Tuvākie starptautiskie lidostu mezgli atrodas Splitā un Zadarā, no kuriem var nokļūt ar auto vai autobusu uz Šibeniku un citiem galamērķiem.

Iedzīvotāji un dzīvesveids

Apriņķī dzīvo dažādas kopienas — piekrastē un uz salām dominē zvejnieku un tūrisma saimniecību kultūra, iekšzemē vairāk sastopama lauksaimniecība un tradicionālie ciemi. Reģiona kultūras un kulinārā dzīve ir bagāta ar jūras veltēm, olīveļļu, vīnu un vietējo gastronomiju, kas piesaista gan vietējos iedzīvotājus, gan tūristus.

Šibenkas-Kniņas apriņķis ir nozīmīgs gan ar savu dabas daudzveidību, gan ar vēsturisko mantojumu — tas piedāvā gan mierīgus dabas piedzīvojumus, gan bagātīgu kultūras programmu un attīstītu tūrisma infrastruktūru.

Demogrāfiskie dati

2011. gadā Šibenikas-Kniņas apriņķī dzīvoja 109 375 iedzīvotāji. Horvāti veido 87,39 % iedzīvotāju.

1991. gadā, pirms Horvātijas Neatkarības kara, lielākā daļa apgabala iedzīvotāju bija horvāti. Serbu bija 34,2 %.

Iedzīvotāju piramīda Šibenikas-Kniņas apriņķī pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem

Jautājumi un atbildes

J: Kur atrodas Šibenikas-Kniņas apgabals?

J: Kāda ir Šibenikas-Kniņas apriņķa lielākā pilsēta?

J: Kāds ir Šibenikas-Kniņas apgabala lielums?

J: Cik daudz salu ir Šibenikas-Kniņas apriņķī?

J: Kādi nacionālie parki atrodas Šibenikas-Kniņas apriņķī?

J: Kā izrunā Šibenikas-Kniņas apriņķa nosaukumu horvātu valodā?

Meklēt pēc burta