Šiprage — vēsturisks ciems Kotoras Varošas pašvaldībā, Bosnijā un Hercegovinā

Šiprage (Шипраге) ir apdzīvota vieta Bosnijā un Hercegovinā, Serbijas Republikas teritorijā, Kotoras Varošas pašvaldībā. Ciema apkārtne atrodas Vrbanjas upes ielejā un to tradicionāli raksturo meži, lauksaimniecības zemes un kalnainais reljefs. Lielākais augstums apvidū ir aptuveni 520 m virs jūras līmeņa.

Vieta un ģeogrāfija

Šiprage atrodas pie Vrbanja upes, kas ir nozīmīga reģiona upes gultne. Ciems ir saistīts ar tuvākajām pilsētām un ceļiem, kas ved uz Kotoru Varošu un tālāk uz lielākām centra vietām, piemēram, Banja Luku. Reljefs un klimats veicina mežsaimniecību un mazu mēroga lauksaimniecību kā tradicionālas nodarbošanās formas.

Vēsture

Reģions ap Kotoras Varošu ir sena apdzīvota teritorija; vēsturiski šeit veidojušās vairākas apmetnes un viduslaiku pilsētu atblāzmas. Saskaņā ar pieejamiem vēstures avotiem, pirmās apmetnes Kotoras-Varošas apkārtnē pastāvējušas jau agrīnajos laikos, un šo apvidu raksturojušas gan attīstības, gan postījumu fāzes. Šiprage, kā vairums mazāku ciematu Bosnijā, saglabā vietējās lauku tradīcijas un etnogrāfiskās pazīmes.

Demogrāfija

1991. gadā Šipragē dzīvoja 956 cilvēki. Pēc kara un pēckara perioda iedzīvotāju skaits daudzviet reģionā ir mainījies migrācijas un pārvākšanās dēļ; precīzas jaunākas galīgās demogrāfiskās statistikas pašlaik nav ietvertas šajā rakstā.

Kara laiks (1992–1995)

Durante Bosnijas kara (1992–1995) reģionā notika plaša mēroga konflikti. Šiprage un apkārtējie ciemi, īpaši augšpus Vrbanja upes, tika pakļauti uzbrukumiem un iznīcināšanai, kas skāra dzīvojamās mājas, infrastruktūru un lauksaimniecības zemes. Bosnijas serbu policijas un armijas spēki mērogu ziņā iznīcināja ciemus līdz Kruševo Brdo. Viens no 18 Kotoras Varošas pašvaldības aizturēto bosniešu nometnēm atradās Šiprages policijas iecirknī (MUP), kur tika turētas personas, izraisot nopietnas cilvēktiesību problēmas un ilgas pēckara tiesiskās sekas.

Pēckara atjaunošana

Pēc 1996. gada, ar starptautisku atbalstu un donorvalstu iesaisti, daļa bojāto ciematu reģionā tika atjaunota. Īpaša loma atjaunošanā bija Luksemburgas valdības finansētajiem projektiem, kas sniedza līdzekļus mājokļu atjaunošanai, infrastruktūras atjaunošanai un sociālajiem projektiem. Atjaunošanas procesā ne visur tika panākta pilnīga atgriešanās priekškara stāvoklī — daļa ēku un lauku saimniecību palika daļēji atjaunotas vai pamestas.

Kultūra, reliģija un mantojums

Karā un tūlīt pēc tās Šiprages ciema centrā tika uzcelta pareizticīgo baznīca. Šāda būve bieži kļūst par vietējas kopienas reliģisku un kultūras centru, taču tajā pašā laikā tās uzcelšana kara laikā var tikt uzskatīta par simbolisku un reizēm pretrunīgu citu kopienu pārstāvjiem. Reģionā saglabājas arī citi vietējie kultūras elementi — tradicionālās mājas, tautas amatniecība un kapu vietas, kuras ir nozīmīgas vietējai atmiņai un piemiņai par notikumiem kara laikā.

Ekonomika un infrastruktūra

Vietējā ekonomika balstās uz lauksaimniecību, mežsaimniecību un daļēji uz nelielu tirdzniecību un pakalpojumiem. Pēckara projektos tika atjaunoti ceļi, elektrības un ūdens piegāde, tomēr daļa infrastruktūras saglabājas trausla un atkarīga no turpmākiem ieguldījumiem. Reģions piedāvā potenciālu attīstībai ekotūrismā un kultūras mantojumā, it īpaši tiem, kas interesējas par Balkānu vēsturi un dabas ainavām.

Pieminekļi un piemiņa

  • Vietējie memoriālie objekti un piemiņas vietas, kas atgādina par kara upuriem un nozīmīgām notikumu vietām.
  • Reliģiskās celtnes, tostarp pareizticīgo baznīca ciema centrā.
  • Tradicionālās lauku ēkas un kapu vietas, kas veido vietējo kultūras ainavu.

Šiprage, līdzīgi daudziem mazākiem Ciema centriem Bosnijā un Hercegovinā, saglabā gan iznīcināšanas pēdas, gan pēckara atveseļošanās centienus. Turpmāka ilgtspējīga attīstība būs atkarīga no infrastruktūras uzlabošanas, starptautiskā atbalsta un vietējās sabiedrības iesaistes, lai saglabātu vēsturi un uzlabotu dzīves kvalitāti nākotnē.

Klimats

Mēnesis

Vidējā temperatūra
(°C)

Minimālā temperatūra
(°C)

Maksimālā temperatūra
(°C)

Nokrišņu daudzums (
mm)

Janvāris

-1.7

-4.8

1.4

59

Februāris

0.3

-3.6

4.2

63

Marts

4.6

-0.1

9.3

59

Aprīlis

9.1

3.9

14.3

74

Maijs

13.6

8.1

19.2

90

Jūnijs

17.2

11.5

22.9

99

Jūlijs

18.9

12.6

25.3

81

Augusts

18.4

11.9

24.9

76

Septembris

14.7

8.6

20.9

71

Oktobris

9.5

4.7

14.4

79

Novembris

4.4

1

7.8

100

Decembris

0.1

-2.7

3

88

Iedzīvotāju skaits

Pārskats pēc tautas skaitīšanas

Gads

1879.

1885.

1895.

1910

1921.

1931.

1948.

1953.

1961.

1971.

1981.

1991.

2013.

Iedzīvotāju skaits

64 (1312♦)

277 (1575♦)

88 (1426♦)

159 (760♦)

999

5.098*

1.774

7.764*

828

822

1.183

952

788

  • 1931. un 1953. gadā: Šiprages pašvaldība.

♦ Šiprages apgabals

ŠiprageBieži iedzīvotāji 2013: 788

CSP gads

1991.

1981.

1971.

Bosnieši

745 (78.25%)

711 (60.10%)

422 (51.33%)

Serbi

168 (17.64%)

320 (27.04%)

370 (45.01%)

Horvāti

1 (0.10%)

6 (0.50%)

0

Dienvidslāvu

32 (3.36%)

136 (11.49%)

21 (2.55%)

Citi un nezināmi

6 (0.63%)

10 (0.84%)

9 (1.09%)

Kopā

952

1,183

822



Jautājumi un atbildes

J: Kur atrodas Šiprage?


A: Šiprage ir apdzīvota vieta Bosnijā un Hercegovinā, Serbijas Republikas teritorijā, Kotoras Varošas pašvaldībā.

J: Vai Kotoras Varošas apmetne bija pirmā apmetne šajā apvidū?


A: Jā, viduslaiku pilsēta Kotoras Varošas apmetne bija pirmā apmetne šajā apgabalā.

J: Kad Kotoras Varošas apmetne tika dibināta pirmo reizi?


A: Kotoras Varosas apmetne noteikti pastāvēja jau pirms 9. gadsimta.

J: Kāds bija Kotoras Varosas apmetnes nosaukums pirms tam?


A: Kotoras Varosas apmetne, pazīstama arī kā Vasekatro, atradās netālu no Banja Lukas.

Jautājums: Kas Bosnijas kara laikā notika ar bosniešu ciemiem augšpus Vrbanja upes līdz Kruševo Brdo?


A: Bosnijas serbu policijas un armijas spēki Bosnijas kara laikā iznīcināja ciemus augšpus Vrbanja upes līdz Kruševo Brdo.

J: Vai Bosnijas kara laikā Šipragē bija aizturēto bosniešu nometne?


A: Jā, viena no 18 Kotoras Varošas pašvaldības aizturēto bosniešu nometnēm atradās Šiprages policijas iecirknī (MUP).

J: Kas notika ar bosniešu ciematiem pēc Bosnijas kara?


A: Pēc 1996. gada lielākā daļa bosniešu ciematu tika daļēji atjaunoti, pateicoties Luksemburgas valdībai.

AlegsaOnline.com - 2020 / 2025 - License CC3