Bosnieši
Bosnieši (Bošnjaci/Бошњаци, sieviešu dzimtē: Bošnjakinja/Бошњакиња) ir dienvidslāvu tauta un etniskā grupa. Viņi ir cēlušies no Senās Bosnijas, kas šodien ir Bosnija un Hercegovina, lai gan daudzi no viņiem ir no citām Balkānu iedzīvotāju grupām, īpaši Serbijas, Melnkalnes un Horvātijas. Viņi ir cēlušies no viduslaiku bosniešiem jeb bošnjani, slāviem, kas dzīvoja toreizējā Bosnijā. Viduslaiku bosnieši jeb bosnieši (saukti par Dobri bošnjani = labie bosnieši) praktizēja dažādas reliģijas, bet viņi visi runāja bosniešu valodā. Mūsdienās bosnieši lielākoties runā bosniešu valodā un raksta ar latīņu alfabētu vai kirilicasalfabētu. Lielākā daļa mūsdienu bosniešu ir musulmaņi, bet daži ir agnostiķi un ateisti. Viņiem ir gan eiropeisks, gan islāma mantojums. Gan Balkānu reģionā, gan visā pasaulē bosnieši bieži tiek atzīmēti ar savu unikālo kultūru, kuru vēstures gaitā ietekmējušas gan Austrumu, gan Rietumu civilizācijas un domāšanas skolas.
Oksfordas angļu valodas vārdnīcā teikts, ka etnonīmu bosņaks angļu valodā pirmo reizi 1680. gadā lietoja britu diplomāts un vēsturnieks Pols Rikauts. Viņš to rakstīja Bosnack, lai tas izklausītos pēc latīņu valodas pēcklasiskā vārda Bosniacus (iespējams, agrāk nekā 1682. gadā), franču valodas vārda Bosniaque (1695. gadā vai agrāk) vai vācu valodas vārda Bosniak (1737. gadā vai agrāk). Etnonīms ir cilvēku grupas nosaukums. Penny Cyclopaedia V. 231/1 1836. gada versijā lietots mūsdienu rakstības veids:
"Bosnijas iedzīvotājus veido bosnieši, kas ir sklavoniešu izcelsmes rase".
Visās slāvu valodās lietvārdiem vīriešu dzimtes lietvārdiem tiek lietots sufikss -ak. Piemēram, Polijā dzīvojošās etniskās grupas iedzīvotājus var saukt par polak, bet Slovākijā dzīvojošos - par slovakiem (Slovák). Līdz ar to vārds "Bosnijas iedzīvotājs" ir loģiski līdzvērtīgs savam neetniskajam analogam "bosnietis", kas angļu valodā ienācis no vidusfranču valodas kā Bosnien): a native of Bosnia.
Angļu valodā runājošie parasti saka Bosnijas musulmaņi, kad ar to saprot bosniešus, taču tas nav pilnīgi pareizi, jo ne visi bosnieši ir musulmaņi. Daļēji šī iemesla dēļ, kopš valsts Dienvidslāvija izjuka, cilvēki ir sākuši teikt bosnieši, nevis musulmaņi kā oficiālu veidu, kā runāt par šo cilvēku etnisko grupu, lai izvairītos no pārpratumiem. Viņi saka arī bosnieši, bet šis vārds var nozīmēt ikvienu Bosnijas vai Hercegovinas iedzīvotāju, ne tikai bosniešu etniskās grupas pārstāvjus.
Balkānos dzīvo daži miljoni bosniešu, bet citviet pasaulē - aptuveni miljons citu bosniešu. Etniskās tīrīšanas un genocīds Otrā pasaules kara (1939-1945) un Bosnijas kara (1993-1995) laikā nogalināja daudzus bosniešus un piespieda citus pārcelties prom no dzīvesvietām. Daļēji šī iemesla dēļ ir izveidojusies bosniešu diaspora vairākās valstīs, tostarp Bosnijas austrieši, Vācija, Bosnijas austrālieši, Zviedrija, Turcija, Kanāda un Amerikas Savienotās Valstis.
Jautājumi un atbildes
Jautājums: Kāda ir bosniešu etniskā grupa?
A: Bosnieši ir dienvidslāvu tauta un etniskā grupa.
Q: No kurienes nāk lielākā daļa bosniešu?
A: Lielākā daļa bosniešu nāk no Senās Bosnijas, kas šodien ir Bosnija un Hercegovina, lai gan daudzi no viņiem nāk arī no citām Balkānu valstīm, piemēram, Serbijas, Melnkalnes un Horvātijas.
Kādā valodā runā mūsdienu bosnieši?
A: Mūsdienu bosnieši galvenokārt runā bosniešu valodā un raksta latīņu vai kirilicas alfabētu.
J: Kādas reliģijas piekopj mūsdienu bosnieši?
A: Lielākā daļa mūsdienu bosniešu ir musulmaņi, bet daži ir agnostiķi vai ateisti. Viņiem ir gan eiropeisks, gan islāma mantojums.
J: Kad angļu valodā pirmo reizi tika lietots termins "Bosniak"?
A: Terminu "Bosņaks" angļu valodā pirmo reizi lietoja britu diplomāts un vēsturnieks Pols Rikauts 1680. gadā.
Jautājums: Cik daudz cilvēku veido pasaules bosniešu populāciju?
A: Balkānu reģionā dzīvo aptuveni daži miljoni bosniešu, bet vēl viens miljons dzīvo citur pasaulē.
J: Kas izraisīja daudzu šīs etniskās grupas pārstāvju pārvietošanos? A: Daudzi šīs etniskās grupas pārstāvji tika pārvietoti etnisko tīrīšanu un genocīda dēļ Otrā pasaules kara laikā (1939-1945), kā arī 1993.-1995. gada kara laikā, kas pazīstams kā Bosnijas karš.