Bosnieši (bošnjaci) — etniskā grupa no Bosnijas un Hercegovinas

Bosnieši — dienvidslāvu etniskā grupa no Bosnijas un Hercegovinas: vēsture, valoda, kultūra un reliģija. Uzzini par bošnjaku identitāti un mantojumu.

Bosnieši (Bošnjaci/Бошњаци, sieviešu dzimtē: Bošnjakinja/Бошњакиња) ir dienvidslāvu tauta un etniskā grupa. Viņi historiski cēlušies no Senās Bosnijas, kas šodien veido Bosniju un Hercegovinu, lai gan daudzi bosniešu izcelsmes cilvēki ir radušies arī no citām Balkānu iedzīvotāju grupām, īpaši no Serbijas, Melnkalnes un Horvātijas. Savā vēsturiskajā saknē viņi saistīti ar viduslaiku bosniešiem jeb bošnjani, slāviem, kas dzīvoja toreizējā Bosnijā. Viduslaiku bosnieši (bieži dēvēti arī par "Dobri bošnjani" — labie bosnieši) praktizēja dažādas reliģiskas prakses, taču viņus vienoja kopēja valoda un kultūras tradīcijas. Mūsdienās bosnieši pārsvarā runā bosniešu valodā, raksta galvenokārt ar latīņu alfabētu (retāk — kirilicasalfabētu) un saglabājuši gan eiropeisku, gan islāma kultūras mantojumu. Lielākā daļa mūsdienu bosniešu ir musulmaņi, taču kopienā ir arī sekulāri cilvēki, agnostiķi un ateisti. Bosniešu identitāti un kultūru vēstures gaitā ietekmējušas gan Austrumu, gan Rietumu tradīcijas, kas atspoguļojas valodā, arhitektūrā, dzīvesveidā un virtuvē.

Vārda izcelsme un lietojums

Oksfordas angļu valodas vārdnīcā un citas leksikas norāda, ka etnonīms bosnjak angļu valodā pirmo reizi parādās 17. gadsimtā; britu diplomāts un vēsturnieks Pols Rikauts to rakstīja kā Bosnack. Etnonīma historiskie varianti ir saistīti ar latīņu Bosniacus, franču Bosniaque un vācu Bosniak. Etnonīms apzīmē konkrētu tautas grupu, savukārt terminiem, kas apzīmē "Bosnijas iedzīvotāju", dažādās valodās un laikmetos ir bijuši atšķirīgi lietojumi — piemēram, angļu valodā izplatīta ir saīsināta frāze Bosnian Muslim (Bosnijas musulmaņi), tomēr mūsdienās daudzi lieto terminu Bosniak vai latviski bosnieši, lai skaidri atšķirtu etnisko identitāti no pilsonības. Līdz ar valsts un reģionālo politisko attīstību terminu lietojums ir mainījies — īpaši atkārtoti nostiprinot etnisko nosaukumu bosnieši pēc Dienvidslāvijas sabrukuma, lai izvairītos no pārpratumiem.

"Bosnijas iedzīvotājus veido bosnieši, kas ir sklavoniešu izcelsmes rase." — Penny Cyclopaedia, V. 231/1 (1836)

Valoda un dialekti

Bosniešu valoda ir daļa no slāvu valodu grupas un pieder pie dienvidslāvu valodu apakšgrupas (kopā ar serbu un horvātu valodām). Mūsdienu standarta bosniešu valoda galvenokārt balstās uz ijekaviskā štokaviska dialekta paveidu (Eastern Herzegovinian), un rakstībā dominē latīņu alfabēts, lai gan kirilica joprojām tiek lietota retos kontekstos. Valoda ietver raksturīgas leksikas un kultūras īpatnības, kas atspoguļo gan musulmaņu, gan balkāniešu un osmaņu ietekmes.

Reliģija un garīgā tradīcija

Vairums bosniešu pieder pie islāma (pārsvarā sunnītu, Hanafi skolas), un islāma prakses, svētki un tradīcijas joprojām ir nozīmīga kultūras sastāvdaļa. Tradicionāli Bosnijā attīstījās arī sufisma kustības un vietējās garīgās tradīcijas, kas ietekmējušas vietējo kultūru un sabiedrības praksi. Vienlaikus sabiedrībā ir izplatīts sekularisms — daudzi bosnieši ir reliģiski neticīgi vai praktizē reliģiju tikai daļēji. Vēsturiskā reliģiskā mozaīka Bosnijā ietver arī agnostiķus un ateistus, kā arī citas konfesijas reģionā.

Īsa vēsture

Bošņu senākie vēsturiskie slāņi un viduslaiku Bosnijas sabiedrība (bošnjani) izveidoja pamatu mūsdienu bosniešu identitātei. No 15. gadsimta Bosnija nonāca Osmaņu impērijas varā, un šajā periodā daļa iedzīvotāju pieņēma islāmiskās ticības tradīcijas, kas būtiski ietekmēja reģiona demogrāfiju un kultūru. Pēc Osmaņu perioda sekoja Austroungārijas pārvaldība (19.–20. gadsimts), kuras laikā notika administratīvas, ekonomiskas un sociālas reformas. 20. gadsimtā bosniešu kopienu ietekmēja Otrā pasaules kara notikumi, kā arī vēlāk 20. gadsimta politiskā iekārta Dienvidslāvijā. Padomju un postpadomju periodā mainījās arī nacionālās identitātes definīcijas — 20. gadsimtā dažkārt tika lietots apzīmējums "Muslimani" kā tautība, bet 1990. gados atgriezās un nostiprinājās etniskā nosaukuma bosnieši izmantošana.

1992.–1995. gada konflikti reģionā, tostarp plaša mēroga vardarbība un etniskā tīrīšana, smagi skāra bosniešu kopienas un izraisīja plašu starptautisku reakciju. Gan Otrā pasaules kara, gan 1990. gadu konflikti radīja upurus un piespieda daudzus bēgt vai izveidot jaunas dzīves citās valstīs — šie notikumi ievērojami palielināja bosniešu diasporu.

Demogrāfija un diasporas izplatība

Balkānos dzīvo vairāki miljoni bosniešu; kopējais skaits pasaulē ir novērtēts ar miljoniem (tiek minēti dažādi skaitļi atkarībā no avota). Pēc 20. gadsimta traģēdijām un mūsdienu migrācijas kustībām bosniešu diasporas kopienas izveidojušās daudzās valstīs, kur tās turpina saglabāt valodu, kultūru un reliģiskās tradīcijas. Tostarp plašāk pazīstamās diasporas atrašanās vietas ir:

• Bosnijas austrieši,
• Vācija, Bosnijas austrālieši,
• Zviedrija,
• Turcija,
• Kanāda un
• Amerikas Savienotās Valstis.

Šajās valstīs bosniešu kopienas ir aktīvas kultūras, reliģiskajās un sociālajās dzīvēs, mēdz dibināt biedrības, reliģiskās kopienas un saglabāt saikni ar dzimteni.

Kultūra un mantojums

Bosniešu kultūra ir bagāta un daudzveidīga, sajaucot balkāniešu, osmaņu un centrāleiropiešu elementus. Nozīmīgas kultūras iezīmes ir:

• tradicionālā mūzika, piemēram, sevdalinka (sajūtu balādes);
• kulinaritāte — ēdieni, kuros redzama osmaņu, Vidusjūras un Balkānu ietekme (piem., burek, ćevapi, baklava un citi vietējie ēdieni);
• arhitektūra — baznīcas, mošejas un osmaņu laika pilsētas centri, īpaši redzami Sarajevo un Mostarā;
• literatūra un intelektuālā tradīcija, kurā izteiktas gan nacionālās, gan universālās tēmas.

Secinājums

Bosnieši (bošnjaci) ir etniska kopiena ar dziļām vēsturiskām saknēm Bosnijā un Hercegovinā, kuras identitāti veido dzimtā valoda, reliģiskā un kultūras daudzveidība, kā arī vēsturiskie notikumi, kas formējuši viņu dzīvi gan reģionā, gan diasporā. Lai gan daudzi aspekti — valoda, reliģija un politiskā piederība — ir mainījušies gadsimtu gaitā, bosniešu kopiena saglabā atšķirīgu un atpazīstamu kultūras sevišķību mūsdienu Balkānos un pasaulē.

Jautājumi un atbildes

Jautājums: Kāda ir bosniešu etniskā grupa?

Q: No kurienes nāk lielākā daļa bosniešu?

Kādā valodā runā mūsdienu bosnieši?

J: Kādas reliģijas piekopj mūsdienu bosnieši?

J: Kad angļu valodā pirmo reizi tika lietots termins "Bosniak"?

Jautājums: Cik daudz cilvēku veido pasaules bosniešu populāciju?

Meklēt pēc burta