Sociāldemokrātu Hunčakju partija (SDHP) (armēņu val: Սոցիալ դեմոկրատ Հնչակյան կուսակցություն), pazīstama arī kā Hentčak, ir viena no senākajām politiskajām partijām Armēnijā un pirmā sociālistiskā partija Osmaņu impērijā un Persijā 1880. gados. To 1887. gadā nodibināja Avetis Nazarbekians, Mariam Vardanjana, Rubens Khan-Azats un citi, kas studēja Ženēvā, Šveicē, ar mērķi panākt Armēnijas neatkarību no Osmaņu impērijas, kas ir daļa no armēņu nacionālās atbrīvošanās kustības. Tās nosaukums, kas aizgūts no tās laikraksta Hunchak, angļu valodā nozīmē "Zvans", un partijas biedri to uzskata par "atmodas, apgaismības un brīvības" simbolu.
Vēsturisks konteksts un darbība
Sociāldemokrātu Hunčakju partija radās laikā, kad Osmaņu impērijā un Persijā dzīvojošie armēņi saskārās ar politisku apspiešanu, ekonomiskām grūtībām un vardarbību pret civiliedzīvotājiem. Partija apvienoja sociālistiskas idejas ar nacionālo atbrīvošanos: tās biedri uzskatīja, ka sociālā taisnība un klasiskā darbaņu emancipācija ir cieši saistīta ar tautas pašnoteikšanos.
Hunčakju partija īstenoja vairākveidīgu darbību:
- izglītības un propagandas darbs—piemēram, laikraksta Hunchak izdošana un politisko ideju izplatīšana emigrācijas centros;
- revolucionāras un organizatoriskas aktivitātes—biedri veidoja slepenas šūnas un gatavojās pretoties apspiešanai;
- dalība bruņotās pašsardzības un pretošanās pasākumos 1890. un 1900. gados;
- starptautisku sakaru veidošana ar citām sociālistiskām un demokrātiskām organizācijām Eiropā.
Mērķi un ideoloģija
Partijas galvenie mērķi sākotnēji bija:
- Armēnijas tautas politiskā atbrīvošana no Osmaņu impērijas un Persijas varas;
- sociālas reformas un dzimto tautu ekonomiskā labklājība;
- darbaļaužu tiesību, izglītības un kultūras attīstība;
- cilvēktiesību un pilsonisko brīvību aizsardzība.
Dibinātāji, struktūra un publikācijas
Dibinātāju vidū bija Avetis Nazarbekians, Mariam Vardanjana, Rubens Khan-Azats un citi armēņu studenti un inteliģence, kuri sanāca kopā Ženēvā. Partija attīstīja starptautisku tīklu — filiāles darbojās gan Osmaņu impērijā, gan Persijā, gan diasporā Eiropā, Ziemeļamerikā un Mūžā Āzijā. Viens no galvenajiem instrumentiem ideju izplatīšanai bija laikraksts Hunchak, kas deva nosaukumu pašai organizācijai un kurā tika publicētas gan teorētiskas, gan praktiskas vadlīnijas politiskajam darbam.
Konflikti, represijas un 20. gadsimta sākums
Partijas darbību smagi ietekmēja plašāki reģiona notikumi. 1890. gadu beigās un 20. gadsimta sākumā, laikā, kad pieauga apspiešana un notika masu slepkavības pret armēņiem (piemēram, Hamidijas masu slepkavības), Hunčakju biedri bieži iesaistījās pašsardzības un opozīcijas akcijās. Līdz ar Pirmo pasaules karu un 1915. gada notikumiem daudzi partijas biedri cieta, tika iznīcinātas vietējās struktūras, un organizācija pārgāja lielā mērā uz darbu diasporā.
Vēlāka attīstība un mantojums
Pēc Pirmā pasaules kara un Padomju Savienības izveides reģionā, Hunčakju partijas pozīcija mainījās: padomju varas apstākļos tās darbība Armēnijā tika ierobežota un daļa atsevišķu aktīvistu pievienojās vai sadarbojās ar jauno varu, kamēr citas struktūras turpināja darbību ārpus PSRS robežām. Diasporā — īpaši Libānā, Sīrijā, Francijā, ASV un Argentīnā — partija saglabāja politisku klātbūtni, kultūras un sociālu darbu, kā arī atbalstīja armēņu kopienu interešu aizstāvību.
Mūsdienās Sociāldemokrātu Hunčakju partija ir pazīstama kā viena no vēsturiskajām armēņu politiskajām spēlēm ar ilgu tradīciju. Tās mantojums ir divējāds: no vienas puses — nozīmīgs ieguldījums armēņu nacionālās atmodas un sociālo ideju izplatīšanā; no otras puses — sarežģīta vēsture, kurā iekļautas gan bruņotas akcijas, gan ideoloģiskas domstarpības un represijas. Partijas vēsturiskā loma tiek analizēta akadēmiski, un tās pieminekļi, arhīvi un publikācijas joprojām kalpo kā svarīgs resurss pētniecībai par armēņu politisko un sociālo kustību attīstību.
Kāpēc tas ir svarīgi
Studējot Hunčakju partiju, var labāk saprast, kā nacionālās atbrīvošanās idejas var saplūst ar sociālistiskām vērtībām un kā šādas kustības ietekmēja 19. un 20. gadsimta politisko evolūciju Tuvajos Austrumos un diasporā. Partijas pieredze arī ilustrē sarežģīto attiecību starp revolūciju, pilsonisko pretošanos un ilgtermiņa politisko institūciju izveidi.