Gustav Leonhardt
Gustavs Leonhards (Gustav Leonhardt, dzimis 1928. gada 30. maijā 's-Gravelandā, Nīderlandē, miris 2012. gada 16. janvārī Amsterdamā) bija slavens holandiešu klavesīnists, ērģelnieks un diriģents, kurš kļuva plaši pazīstams ar vēsturisko periodu mūzikas atskaņošanu uz senatnīgiem instrumentiem. Viņa karjeras sākumā klavesīns vēl nebija populārs instruments, un renesanses un baroka laikmeta mūziku parasti atskaņoja tāpat kā vēlāko gadsimtu mūziku. Gustavs Leonhards lika klausītājiem saprast, kā Johana Sebastiana Baha mūzika būtu skanējusi Baha laikā.
Gustavs Leonhards spēlē klavesīnu MAfestivālā Brigē
Dzīve
Gustavs Leonhards dzimis holandiešu, protestantu ģimenē, kas dzīvoja laukos. Protestantisms bija svarīga viņa dzīves sastāvdaļa. Viņa tēvs bija bagāts uzņēmējs. Abi viņa vecāki bija ļoti aizrautīgi mūziķi amatieri. Kad Gustavam bija desmit gadi, viņi nopirka klavesīnu. Kad sākās Otrais pasaules karš, dzīve laukos bija smaga, un Leonhardam bieži nācās slēpties zem grīdas dēļiem, lai viņu neizsūtītu vergu darbos. Kad viņš neslēpās, viņš daudz laika pavadīja, vingrinoties ar klavesīnu.
Gustavs Leonhards studēja ērģeļspēli un klavesīnu Bāzeles Kantorum skolā. Tajā laikā tā bija vienīgā vieta Eiropā, kur bija iespējams apgūt senās mūzikas atskaņošanu. Viņš devās uz Vīni studēt diriģēšanu, jo viņa vecāki uzskatīja, ka diriģenta profesija ir labs veids, kā nopelnīt daudz naudas. Tomēr Gustavam diriģēšana nekad nav ļoti patikusi, un viņš visu laiku pavadīja bibliotēkā, studējot nošu partitūras un pārrakstot nošu tekstus. Lielākā daļa no šīs mūzikas nekad nebija publicēta un kopš tās sacerēšanas brīža nebija atskaņota.
1952. gadā viņš kļuva par Vīnes Hochschule fur Musik klavesīna profesoru. Viņš iepazinās ar Nikolausu Harnonkūru, kuram bija līdzīgas intereses kā viņam. Drīz viņš kļuva par Amsterdamas konservatorijas klavesīna profesoru un palika šajā amatā līdz 1988. gadam. Viņš bija arī ērģelnieks Waalse Kerk, Amsterdamā. Šajā baznīcā ir ļoti slavenas vēsturiskās ērģeles. Viņš kļuva plaši pazīstams ar saviem klavesīna koncertiem un ierakstiem. Viņš vadīja Leonhardta baroka ansambli kopā ar angļu kontrtenoru Alfrēdu Delleru, ar kuru kopā veica vienu no pirmajiem dažu Baha kantātu ierakstiem. Ansamblī spēlēja arī viņa sieva Marija, kā arī Nikolauss Harnonkūrs, kurš spēlēja čellu. Kopā ar Harnukoru viņš diriģēja un ierakstīja visas Baha kantātes.
Leonhards dzīvoja lielā 16. gadsimta mājā Amsterdamas centrā, kas atradās pret vienu no kanāliem. Uz koncertskatuves viņš izskatījās ļoti nopietns, taču viņam piemita humora izjūta, un reizēm koncerta beigās viņš uzspēlēja kādu ragtaimu.
Leonhards nomira 2012. gada 16. janvārī Amsterdamā.
