Perioda instrumenti
Periodiskie instrumenti ir mūzikas instrumenti, kas ir izgatavoti tādā pašā veidā kā pirms vairākiem simtiem gadu, lai vecā mūzika skanētu tā, kā tā skanēja tās radīšanas laikā.
Mūzikas instrumenti pēdējo gadsimtu laikā ir ļoti mainījušies. Tādi komponisti kā Johans Sebastians Bahs (Johann Sebastian Bach, 1685-1750) rakstīja mūziku instrumentiem, kas skanēja citādi nekā mūsdienās. Lai gan lielākā daļa orķestra instrumentu, ko mēs izmantojam mūsdienās, tika izmantoti jau Baha laikā, instrumentu ražotāji ir veikuši izmaiņas tajos. Šīs izmaiņas bieži vien piešķīra instrumentiem lielāku skanējumu, lai tos varētu labi dzirdēt lielās koncertzālēs. Arī orķestri ir kļuvuši lielāki.
20. gadsimtā mūziķi sāka apzināties, ka veids, kādā mēs atskaņojam Baha un citu pagātnes komponistu mūziku, liek tai skanēt pavisam citādi, nekā tā būtu skanējusi sākotnēji. Cilvēki sāka interesēties par to, kā mūzika būtu skanējusi 17. un 18. gadsimtā (baroka laikmetā). Veco instrumentu bija saglabājies ļoti maz, un tie, kas bija saglabājušies, bija "modernizēti". Tāpēc instrumentu ražotāji sāka izgatavot instrumentus pēc vecajiem paņēmieniem. Daži mūziķi un orķestri sāka spēlēt šos instrumentus. Šos instrumentus bieži dēvē par "laikmeta instrumentiem" (vai "autentiskiem instrumentiem", vai "vēsturiskiem instrumentiem"), jo tie ir izgatavoti tā, ka atgādina senāku vēstures periodu instrumentus.
Instrumentu izstrāde
Mūsdienu stīgu ģimenes instrumenti (vijole, alts, čells un kontrabass) var izskatīties gandrīz vienādi ar vecajiem, taču ir atšķirības: vecās stīgas bija īsākas un stīgas bija izgatavotas no zarnām, nevis metāla. Loki bija citādas formas, un arī spēles tehnika bija atšķirīga.
Koka pūšaminstrumenti kopš seniem laikiem ir ļoti mainījušies. Flautām, obolām un fagotiem gandrīz nebija taustiņu (metāla taustiņu, kas palīdz aizklāt caurumus). Taustiņi tika pievienoti 18. gadsimtā, un tas ievērojami atviegloja sarežģītas mūzikas atskaņošanu ar daudzām skaņām un līdzenumiem. Klarneti izgudroja tikai 18. gadsimta beigās, taču arī tie kopš Mocarta laika (1756-1791) ir ļoti attīstījušies.
Pūšaminstrumentiem, piemēram, trompetei un mežragam, tagad ir vārstiņi, kas atvieglo spēlēšanu dažādos toņos. Trombons ir vienīgais instruments, kas nav mainījies. Trombons tika izgudrots 19. gadsimta sākumā.
Pie sitamajiem instrumentiem pieder timpāni, kas ir ļoti mainījušies. Baroka laikos tiem bija teļa ādas galviņas, bet tagad tās ir izgatavotas no plastmasas. Tas rada ļoti atšķirīgu skaņu.
Baroka laikmeta taustiņinstrumentu vidū bija klavesīns un klavihords. Klavieres izgudroja 18. gadsimtā. Kad Mocarts rakstīja skaņdarbus, tās joprojām skanēja ļoti atšķirīgi. Rāmis bija izgatavots no koka, nevis čuguna, un āmuriem filca vietā bija ādas galviņas. Mūsdienu klavieres skan pavisam citādi.
Mūsdienu interese par laikmeta instrumentiem
Interese par vēsturiskajiem instrumentiem sākās 20. gadsimta vidū. Tādi cilvēki kā Vanda Landovska (Wanda Landowska) spēlēja baroka laika klavesīnmūziku uz klavesīna, nevis klavierēm. Tādi diriģenti kā Nikolass Harnonkūrs ir apmācījuši nelielus orķestrus spēlēt uz senatnīgiem instrumentiem, izmantojot tehniku, kas tika izmantota baroka laikos. Pakāpeniski mūziķi sāka izmantot laikmeta instrumentus arī klasicisma perioda (Mocarta un Bēthovena laika) mūzikai. Pat 18. gadsimta vidū modernais orķestris vēl nebija attīstījies. Pēdējos gados tādi diriģenti kā Džons Elliots Gardiners (John Elliot Gardiner) ir atskaņojuši Hektora Berlioza mūziku ar laikmeta instrumentiem. Tagad ir daudzas mazas instrumentālās grupas un orķestri, kas regulāri spēlē uz senatnes instrumentiem, piemēram, The English Concert un English Baroque Soloists.
Novērtēšana
Vai vecā mūzika labāk skan uz senajiem instrumentiem? Mūziķi ne visi ir vienisprātis par šo jautājumu, un viņi joprojām daudz strīdas par to, kā būtu atskaņojami daži skaņdarbi. Tomēr ir svarīgi ieklausīties, kā tiek atskaņoti laikmeta instrumenti. Tādi mūziķi kā vijolnieks Endrjū Manze (Andrew Manze) ir daudz pētījuši vecās grāmatas un seno mūziku un daudz darījuši, lai cilvēki pārdomātu, kā būtu atskaņojama agrāko gadsimtu mūzika.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir perioda instrumenti?
A: Periodiskie instrumenti ir mūzikas instrumenti, kas ir izgatavoti tāpat, kā tie tika izgatavoti pirms vairākiem simtiem gadu, lai agrākā mūzika skanētu tāpat kā tās komponēšanas laikā.
Q: Kā mūzikas instrumenti laika gaitā ir mainījušies?
A: Mūzikas instrumenti pēdējo gadsimtu laikā ir ļoti mainījušies. Instrumentu ražotāji ir veikuši izmaiņas, bieži vien piešķirot instrumentiem lielāku skanējumu, lai tos varētu labi dzirdēt lielās koncertzālēs. Arī orķestri ir kļuvuši lielāki.
Jautājums: Kāpēc cilvēki vēlas dzirdēt, kā mūzika skanēja 17. gadsimtā un 18. gadsimta sākumā?
A: 20. gadsimtā mūziķi sāka apzināties, ka veids, kā mēs atskaņojam Baha un citu komponistu mūziku, liek tai skanēt citādi, nekā tā būtu skanējusi sākotnēji. Cilvēki sāka interesēties par to, kā šī mūzika būtu skanējusi šajos agrākajos laikos (baroka periodā).
J: Kas notika ar daudziem vecajiem instrumentiem?
A: Daudzi no vecajiem instrumentiem bija saglabājušies, taču tie bija "modernizēti", t. i., pārveidoti salīdzinājumā ar to sākotnējo formu.
J: Ko tā rezultātā sāka darīt instrumentu ražotāji?
A: Rezultātā instrumentu ražotāji sāka izgatavot jaunas šo veco instrumentu versijas, izmantojot tradicionālās metodes un materiālus, lai tie būtu līdzīgi tiem, ko izmantoja agrākos periodos.
J: Kā tiek dēvētas šīs veco mūzikas instrumentu jaunās versijas?
A: Šīs vecāku mūzikas instrumentu jaunās versijas bieži dēvē par "laikmeta instrumentiem" (vai "autentiskiem instrumentiem", vai "vēsturiskiem instrumentiem").
J: Kas spēlē laikmeta Instrumentus?
A: Daži mūziķi un orķestri sāka spēlēt šos laikmeta Instrumentus, lai varētu atveidot, kā sākotnēji būtu skanējuši konkrēti skaņdarbi.
