Trombons ir pūšaminstruments. Tas izskatās līdzīgs trompetei, taču tam ir izteikti garāka cauruļu sistēma un kustīgs slaids, ko spēlētājs velk un spiež, lai mainītu caurules garumu un tādējādi — skaņas augstumu. Kopā ar lūpu vibrācijām trombons spēj atskaņot plašu toņu diapazonu; tas parasti skan dziļāk nekā trompete un bieži tiek lietots kā viens no zemākiem pūšaminstrumentiem. Mūzika trombonam parasti tiek rakstīta basa un tenora

Būve un galvenās daļas

Galvenās trombona daļas ir:

  • Mēle (mouhtpiece) — metāla ieliktnis, kurā spēlētājs liek lūpas un kuri caur vibrācijām rada signālu.
  • Gala caurules un zvans — izliektā daļa, no kuras iznāk skaņa; zvans ietekmē skaņas temperamentu un projekciju.
  • Slaids — divas caurules, kas viena otrā slīd. Mainot slaida pozīciju, mainās effektīvā caurules garuma attiecībā pret lūpu vibrāciju un tādējādi tiek iegūti dažādi toņi.
  • Vārsts / F-attachment — daudziem tromboniem (īpaši tenor un basa tromboniem) ir papildus vārsts (pistons vai rotors), kas pievieno papildu caurules garumu un ļauj vieglāk spēlēt zemākas notis vai izmantot ērtākas pozīcijas.

Tromboni tradicionāli ir izgatavoti no misiņa, bet ir arī vieglāki, lētāki plastmasas modeļi (t.s. P-bons), kas labi noder mācībām vai ārpus telpām.

Reģistri un notis

Trombons spēj aptvert vairākas oktāvas — kopumā aptuveni trīs oktāvas un vairāk atkarībā no spēlētāja tehnikas. Standarta tenor trombons (bieži B♭ trombons) tiek lietots daudzos ansambļos. Muzikālā partija bieži tiek rakstīta basa kliefā, bet augstākām vietām izmanto tenora kliefutreble/augstceltņu kliefā transponētā formātā (piem., britu pūtēju partijas).

Slaida pozīcijas parasti numerē no 1 līdz 7 — 1. pozīcija ir visas caurules saliktas kopā (augstākie toņi), bet 7. pozīcija — slaids izvilkts visvairāk (zemākie toņi). Katrs pozīcijas pārejas solis maina instrumenta efektīvo garumu aptuveni par pusi vai pilnu tonālumu, tādējādi ļaujot izveidot hromatisku skalu.

Spēles tehnika un efekti

Spēles pamatā ir atbilstoša embūčūra (lūpu darbs), elpošana un slaida vadība. Tāpat lieto alternatīvas slaida pozīcijas, soļošanas tehniku (slide technique), un vibrato vai glissando efektus. Trombonā īpaši izteikts ir glissando — nepārtraukta toņa slīdēšana, ko slaids ļauj izpildīt ļoti tieši.

Muteri (mutes, plunger mutes, cup/straight mute u.c.) plaši izmantoti džeza un populārās mūzikas žanros — tie maina skaņas krāsu un dinamiku. Vārsta (F-attachment) izmantošana dod ērtus alternatīvus fingeringus un ļauj sasniegt zemākas notis bez nepieciešamības izvilkt slaidu tālu.

Vēsture un lietojums

Trombones senākā priekštece ir sackbut, kas parādījās renesanses un baroka laikmetā. Nosaukums trombonsitāļu valodas un nozīmē "lielā trompete" (tromba + -one). No 16.–18. gadsimta trombons regulāri izmantots baznīcu mūzikā, operā un vēlāk akadēmiskajā orķestrī. 19. un 20. gadsimtā tas kļuva par neatņemamu orķestra, pūtēju orķestru, džeza ansambļu un militāro bandu sastāvdaļu.

Mūsdienās trombons skan klasiskajā mūzikā (sīkākas koncertpartijas, orķestri), džeza improvizācijā (kur izceļas tā raksturīgais glissando un timbra iespējas), kā arī pop, rock, ska un citos žanros.

Veidi

  • Tenor trombons — visizplatītākais veids, parasti B♭; bieži aprīkots ar F-attachment.
  • Basa trombons — zemāks instruments, lieto dziļākas partijas orkestrī.
  • Alto trombons — mazāks, skan augstāk; reizēm lietots operā un klasiskos sēdējumos.
  • Vārsta (valve) trombons — vietā slaida izmanto vārstu (pistons/rotors); tas ir izplatīts dažos ansambļos un solo spēlē.

Slaveni trombonisti

Starptautiski zināmi trombonisti ir, piemēram, J. J. Johnson (džeza modernizētājs), Christian Lindberg (klasiskā repertuāra solists), Trombone Shorty (Troy Andrews) un daudzi citi, kuri popularizējuši instrumentu dažādos žanros.

Uzturēšana un padomi iesācējiem

  • Regulāri tīriet slaidu un eļļojiet to ar speciālu slaida eļļu vai slīdspējas līdzekli — tas nodrošina gludu spēli.
  • Tīriet mutes ieliktnī ne pārāk agresīvi un laiku pa laikam pārbaudiet, vai nav plaisu vai deformāciju.
  • Mācību sākumā izmanto vienkāršus vingrinājumus par elpošanu, lūpu stieptspēju un slaida kustību; nodarbības pie pedagoga paātrinās progresu.

Cilvēku, kurš spēlē trombonu, sauc par trombonistu. Dažiem tromboniem ir vārsts, kas palielina pieejamo notu diapazonu un ērtumu spēlē. Tromboni gandrīz vienmēr ir izgatavoti no misiņa, bet var būt arī no plastmasas: "P-bons". Nosaukums trombons cēlies no itāļu valodas un nozīmē lielu trompete.