Jogīns (yogin) — kas ir jogs: definīcija, izcelsme un prakse
Jogīns (sanskritā, sieviešu dzimtē: yogini) parasti apzīmē vīrieti, kurš ilgstoši un nopietni praktizē Jogu — dažādas garīgās un ķermeniskās prakses, kuru mērķis ir prāta stingrība, zemāka "es" (ahamkāra) pārvarēšana un iekšēja atmoda. Šis termins biežāk tiek attiecināts uz pieredzējušiem vai pastāvīgi praktizējošiem jogiem. Mūsdienu angļu valodā vārds yogin reizēm tiek lietots kā alternatīvs vārda yogi variants, un to var sastapt arī kontekstā, kas attiecas uz budistu mūkiem vai sekotājiem un uz pasaulīgiem cilvēkiem (laiciem), kuri ir nodevušies meditācijai.
Definīcija un etimoloģija
Vārds „jogīns” cēlies no sanskrita saknes yuj, kas nozīmē „saišķēt, savienot, pakļaut” — ideja par savienošanu ar absolūtu realitāti vai atdalošā ego sakārtošanu. Latviešu valodā tiek lietoti vairāki atvasinājumi: yogi (biežāk mūsdienu un angļu ietekmē), jogīns (latviskots), un sieviešu forma yogini (yoginī tradīcijā).
Vēsturiskie un reliģiskie avoti
Senajos jogas tekstos jogīna apraksti dažkārt atšķiras atkarībā no tradīcijas. Piemēram, Šiva-Samhita tekstā jogs tiek aprakstīts kā cilvēks, kurš saprot, ka viss kosmoss ir viņa paša ķermenī — tas norāda uz iekšējo makrokosmos-mikrokosmos sakarību un sevis atklāšanu kā garīgu uzdevumu. Savukārt Joga-Šikha-Upanišadā tiek minētas divas jogīnu grupas:
- tie, kuri ar dažādām jogas tehnikām „caururbj sauli” (surya) — norāde uz saules enerģijas vai saules kanālu attīrīšanu;
- tie, kuri piekļūst centrālā kanāla (sushumna-nadi) durvīm un dzer nektāru (amritu) — simbolisks attēlojums par augstāko garīgo atmodu, nemirstības apziņu vai dzīvesenerģijas (kundalini) augšmostošanos.
Prakse un tehniskie termini
Jogīna prakse var ietvert plašu tehniku kopumu, no kuriem svarīgākās ir:
- Asanas — ķermeņa pozas, lai sagatavotu ķermeni un prātu ilgākai meditācijai;
- Pranajama — elpošanas vingrinājumi, kas regulē prānu (dzīvības enerģiju) un ietekmē nervu sistēmu;
- Meditācija — dažādas koncentrācijas un apzinātības tehnikas;
- Bandhas un mudras — enerģijas slēdžu un simbolisku žestu izmantošana;
- Kundalini un nadi darbs — iekšējo enerģiju aktivizēšana un caurvade pa nadi kanāliem (piemēram, sushumna, ida, pingala);
- Mantras un vizualizācijas — skaņu vai attēlu izmantošana prāta centrēšanai.
Mūsdienu lietojums un sociālā loma
Mūsdienās vārds „jogīns” tiek lietots dažādi: tradicionālajos Indijas kontekstos tas biežāk attiecas uz cilvēku, kas dzīvo askētiski vai garīgi veltītu dzīvi; Rietumos tas var nozīmēt arī ikvienu, kurš regulāri praktizē jogu fiziskajā un garīgajā formā. Ir svarīgi atšķirt:
- jogas skolotājus (instruktori, kuri pasniedz asanas un prakses),
- garīgos jogus/jogīnus (cilvēkus ar dziļākām mistiskām vai tantriskām praksēm),
- yogini — sieviešu praksē iezīmētas lomas vai mistiskas figūras (gan vēsturiskos tantriskos tekstos, gan mūsdienu praksē).
Secinājums
Jogīns ir daudzslāņains jēdziens, kas aptver gan tehnisku prakses kopumu, gan dziļāku garīgu identitāti. No senajiem avotiem līdz mūsdienu jogas studijām šis termins saglabā savu kodolu — centienu pārvarēt ierobežojošo ego, apvienoties ar plašāku apziņu un attīstīt iekšēju stabilitāti. Katra tradīcija un laika periods vārdu interpretē nedaudz citādi, taču kopējā iezīme ir sistemātiska prakse un iekšējas transformācijas meklējums.
Mahavatars Babadži, ievērojams hindu jogs Himalajos.
Saistītās lapas
- Jogini
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir jogijs?
A: Jogs ir vīrietis, kas praktizē dažādas jogas ceļa formas un saglabā noturīgu prātu, lai pārvarētu zemāko "es".
J.: Kam šie apzīmējumi lielākoties ir paredzēti?
A: Šie apzīmējumi galvenokārt ir paredzēti pieredzējušiem vai ikdienas praktizētājiem.
J: Kā mūsdienu angļu valodā lieto vārdu jogīns?
A.: Mūsdienu angļu valodā vārds jogīns ir alternatīvs vārda jogi tulkojums, un to bieži lieto, lai apzīmētu budistu mūku vai jebkuru laicīgu personu vai mājsaimnieku, kas ir nodevies meditācijai.
J: Kā Šiva-Samhita tekstā ir definēts jogīns?
A: Šiva-Samhita tekstā jogs ir definēts kā cilvēks, kurš zina, ka viss kosmoss atrodas viņa paša ķermenī.
J.: Kā Joga-Šikha-Upanišadā tiek izšķirti divi jogīnu veidi?
A.: Joga-Šikha-Upanišadā izšķir divu veidu jogīnus: tos, kas ar dažādām jogas tehnikām izlaužas cauri "saulei" (surya), un tos, kas piekļūst centrālā kanāla (sushumna-nadi) durvīm un dzer nektāru.
J: Kāda ir sanskrita termina jogi sievišķā forma?
A: Sanskrita termina yogi sievišķā forma ir yogini.
J.: Kas praktizē Jogas ceļu?
A: Jogas ceļu praktizē praktizētāji vīrieši, kurus sauc par jogiem, un praktizētājas sievietes, kuras sauc par jogīnēm.
