Konstants Permeke (Constant Permeke, 1886. gada 31. jūlijs - 1952. gada 4. janvāris) bija beļģu gleznotājs un tēlnieks. Viņu uzskata par flāmu ekspresionisma vadošo figūru. Permeke radīja monumentālas, emocionāli spēcīgas kompozīcijas, kurās bieži attēloja zvejniekus, lauksaimniekus un jūras piekrastes ainavas; viņa darbi izceļas ar lielām, vienkāršotām formām, blīvām krāsu laukumiem un izteiksmīgu otas vilkmi.

Agrīnā dzīve un izglītība

Permeke ir dzimis Antverpenē. Kad viņam bija seši gadi, ģimene pārcēlās uz Ostendi. Viņa tēvs bija pilsētas Mākslas muzeja kurators, kas deva Permekem agras izziņas par mākslu. No 1903. līdz 1906. gadam Permeke mācījās skolā Brigē. 1906. gadā viņu iesauca Beļģijas armijā. Pēc militārā dienesta beigām 1908. gada martā Permeke atgriezās Ostendē. Viņš dzīvoja kopā ar citu mākslinieku Gustavu de Smetu — draudzība un sadarbība ar citiem Latema un flāmu ekspresionistiem būtiski ietekmēja viņa radošo attīstību. 1909. gadā viņš atgriezās Latemā, kur dzīvoja kā vientuļnieks. 1912. gadā Permeke apprecējās ar Mariju Deleri, un jaunlaulātie apmetās uz dzīvi Ostendē.

Karš, izbraukšana un starpkaru periods

Kad sākās Pirmais pasaules karš, Permeke piedalījās Antverpenes aizsardzībā. Viņš tika ievainots kaujas laikā netālu no Duffel pilsētas. Ievainojumu dēļ viņu evakuēja uz Apvienoto Karalisti. 1916. gadā viņš pārcēlās uz Čardstokas pilsētu Devonsšīrā un atkal sāka gleznot, galvenokārt krāsainas angļu ainavas. Šis periods viņam ļāva paplašināt krāsu paleti un eksperimentēt ar kompozīciju. Pēc kara beigām Permekes ģimene 1919. gadā atgriezās Ostendē.

1921. gadā Permeke varēja izstādīt savus darbus Antverpenē un Parīzē, kas palīdzēja nostiprināt viņa reputāciju gan Beļģijā, gan ārvalstīs. No 1922. līdz 1924. gadam Permeke regulāri devās uz Asteni, kas bija viena no flāmu mākslinieku kopienām. 1926. gadā Permeke devās uz Veveju Šveicē, kur viņš galvenokārt gleznoja kalnu ainas, savukārt 1929. gadā viņš pārcēlās uz Jabbeku. Sākot ar 1937. gadu, Permeke izmēģināja roku arī tēlniecībā, paplašinot savu ekspresiju materiālā formā.

Stils, tematikas un darba raksturojums

  • Tematika: bieži attēlo zvejniekus, jūru, lauku cilvēkus un smago darbu, izceļot cilvēka cīņu ar dabu.
  • Forma un krāsa: monumentālas, vienkāršotas figūras, rupja, bet izteiksmīga otas vilkme un zemes toņu palete, kas rada smaguma un nosvērtības iespaidu.
  • Materiāli: darbos dominē glezniecība, taču vēlākajos gados Par mēģināja arī tēlniecību, piešķirot formām vēl lielāku trīsdimensiju spēku.

Otrā pasaules kara periods un pēckara gadi

Otrā pasaules kara laikā vācu okupanti Permekei bija aizlieguši gleznot. Viņi viņa mākslu uzskatīja par Entartete Kunst. Viņa dēlu Paulu arestēja un nosūtīja uz Vāciju kā piespiedu strādnieku. Pēc kara Permeke kļuva par Antverpenes Karaliskās akadēmijas direktoru. Viņš tur strādāja tikai vienu gadu. 1948. gadā nomira viņa sieva. Emocionāli ievainots un slims, Permeke bija spiests rūpēties par savu meitu.

Constant Permeke nomira 1952. gada 4. janvārī. Viņš tika apglabāts blakus sievai Jabbekes kapsētā. Uz mīļotās sievas kapa tika novietota skulptūra, ko Permeke bija pasūtījis savam draugam Georgam Minam. Viņa darbība atstāja būtisku ietekmi uz flāmu un Beļģijas mākslu — viņa monumentālais, emocionāli tiešais stils iedvesmoja vēlākas mākslinieku paaudzes.

Viņa darbi ir iekļauti daudzos muzejos un privātkolekcijās gan Beļģijā, gan ārvalstīs; tie tiek pētīti un izstādīti kā svarīga 20. gadsimta Eiropas ekspresionisma daļa.

1997. gadā Beļģija atzina Permeke, veltot 1000 franku banknoti viņam un viņa darbam. Šo banknoti izmantoja līdz pat 2002. gadam, kad Beļģija sāka izmantot eiro.