Degenerētā māksla (Entartete Kunst): nacistu kampaņa pret moderno mākslu (1937)
Degenerētā māksla (Entartete Kunst) — nacistu 1937. gada Minhenes kampaņa pret moderno mākslu: izstāde, cenzūra, mākslinieku vajāšana un kultūras manipulācija.
Degenerētā māksla (vācu: entartete Kunst) bija termins, ko nacistu režīms Vācijā lietoja, lai apzīmētu gandrīz visu moderno mākslu. Nacisti aizliedza mākslu, jo uzskatīja, ka tā ir nevācu, ebreju vai boļševistiska rakstura. Mākslinieki, kas tika apzīmēti kā deģenerāti, tika sodīti ar likumiem. Viņiem neļāva mācīt, viņi nedrīkstēja izstādīt vai pārdot savu mākslu, un dažiem pat aizliedza vispār radīt jebkādu mākslu. Tā dēvētā kampaņa pret "degenerēto" mākslu bija gan ideoloģisks instruments, gan praktisks izrēķināšanās līdzeklis – muzeju krājumi tika izpētīti, darbi konfiscēti, daļa no tiem pārdoti ārzemēs, daļa gāja bojā vai tika iznīcināti.
Izstāde "Entartete Kunst" (1937)
Degenerātu māksla tika izmantota arī kā nosaukums izstādei, ko 1937. gadā Minhenē sarīkoja nacisti. Izstādi veidoja mūsdienu mākslas darbi, kas bija slikti izlikti, ar tekstuālām etiķetēm, kas izsmēja mākslu. Tas bija domāts, lai liktu cilvēkiem ienīst modernismu. Izstāde ceļoja uz vairākām citām Vācijas un Austrijas pilsētām. Organizatori apzināti izvietoja darbus haotiski, pievienoja aizskarošus komentārus un salīdzinājumus, lai radītu iespaidu par mākslas "dekadenci" vai "sirgstošumu".
Vairāki muzeji visā Vācijā zaudēja nozīmīgas kolekcijas; aptuvenais skaits izstādē un ārpus tās konfiscētajiem darbiem bija ļoti liels — izstādē tika demonstrēti apmēram 650 darbi no vairāk nekā 100 māksliniekiem, taču kopumā konfiscēto darbu skaits pārsniedza šo rādītāju. Daļa darbu vēlāk tika pārdota, lai iegūtu valūtu režīma vajadzībām, citas gleznas nonāca privātkolekcijās, bet daļa – iznīcināta vai pazuda kara gados.
Nacistu mākslas ideoloģija un aizliegumi
Lai gan mūsdienīgi mākslas stili nebija atļauti, nacistiem patika gleznas un skulptūras, kas bija ļoti tradicionālas un vecmodīgas. Viņi uzskatīja, ka mākslai ir jāsagodina nacistu idejas par "asins un augsnes" vērtībām - rasu tīrību, militārismu un paklausību. Arī mūzikai bija jābūt tonālai un bez jebkādas džeza ietekmes; filmas un lugas tika cenzētas. Cenzūru veica Sabiedriskās audzināšanas un propagandas ministrija. Nacistu acīs atļautā māksla bija reālisma vai neoklasicisma formās, idealizēta, heroizējoša, orientēta uz tautas un valsts varonību.
Stili, mākslinieki un sekas
Nacistu persekucijas mērķis bija dažādi modernisma virzieni: ekspresionisms, dadaisms, kubisms, abstrakcionisms, siurrealisms, arī Bauhausa skolas darbi un citi avangarda virzieni. Starp pazīstamākajiem māksliniekiem, kuru darbi tika apzīmēti kā "deģenerēti" vai konfiscēti, bija Wassily Kandinsky, Paul Klee, Emil Nolde, Max Beckmann, Ernst Ludwig Kirchner, Otto Dix, George Grosz u. c. Daudzi no tiem emigēja, zaudēja darbu un reputāciju dzimtajā zemē vai tika piespiesti strādāt slepeni. Bauhauss tika likvidēts 1933. gadā, un tā skolotāji un studenti tika izklīdināti pa Eiropu un ASV.
Indivīdiem sekas bija smagas: mākslinieki zaudēja iztikas avotus, tika atlaisti no mācību iestādēm un sabiedriskām pozīcijām, daži tika apcietināti vai izsekoti. Modernās mākslas marginalizācija ietekmēja arī kultūras dzīvi plašāk — jaunas idejas tika apspiestas, mākslinieciskā daudzveidība mazināta.
Pēctecība un mantojums
Pēc Otrā pasaules kara daudzi konfiscētie darbi bija pazaudēti vai izmesti, bet daļa nonāca muzeju krājumos vai privātkolekcijās. Mūsdienās notiek izpēte par mākslas darbiem, kuru izcelsme un konfiskācija saistīta ar nacistu politiku, kā arī atsevišķu darbu atdošana mantiniekiem un restitūcijas lietas. Kampaņa pret "degenerēto" mākslu kļuvusi par svarīgu piemēru tam, kā totalitāri režīmi var izmantot kultūru ideoloģiskai manipulācijai un kā māksla var tikt izmantota politisko mērķu sasniegšanai.
Vēsturiski šī kampaņa arī rosināja plašāku diskusiju par mākslas brīvību, muzeju atbildību un par to, kā sabiedrība var pasargāt kultūras daudzveidību no politiskas vardarbības. Mūsdienās izpratne par "deģenerēto" mākslu un tās apstākļiem palīdz analizēt gan 20. gadsimta kultūras vēsturi, gan mūsdienu jautājumus par mākslas cenzūru un politisku spiedienu kultūrā.
Dr.Jozefs Gēbelss skatās deģenerātu mākslas izstādi Minhenē
Jautājumi un atbildes
J: Kādu terminu izmantoja nacistu režīms Vācijā, lai apzīmētu gandrīz visu moderno mākslu?
A: Nacistu režīms Vācijā lietoja terminu "deģenerāta māksla", lai aprakstītu gandrīz visu moderno mākslu.
Q: Kā nacisti sodīja māksliniekus, kas tika dēvēti par deģenerātiem?
A.: Nacisti sodīja māksliniekus, kas tika dēvēti par deģenerātiem, neļaujot viņiem mācīt, rādīt vai pārdot savu mākslu, un dažiem pat tika aizliegts radīt jebkādu mākslu.
J: Kā sauca izstādi, ko nacisti sarīkoja Minhenē 1937. gadā?
A: Izstāde, ko 1937. gadā Minhenē sarīkoja nacisti, saucās "Deģenerāta māksla".
J: Kādi mākslas darbi patika nacistiem?
A: Nacistiem patika gleznas un skulptūras, kas bija ļoti tradicionālas un vecmodīgas. Viņi uzskatīja, ka mākslai ir jāslavina nacistu idejas par rasu tīrību, militārismu un paklausību.
J: Kā šajā laikā tika cenzēta mūzika?
A: Šajā laika posmā mūzikai bija jābūt tonālai un bez jebkādas džeza ietekmes.
J: Kas šajā laikā cenzēja filmas un lugas?
A: Filmas un lugas šajā laika posmā cenzēja Sabiedriskās apgaismošanas un propagandas ministrija.
J: Kādas vērtības nacistu mākslas darbiem vajadzēja cildināt? A.: Nacistu mākslas darbiem vajadzēja cildināt nacistu idejas par "asins un zemes" vērtībām, piemēram, rasu tīrību, militārismu un paklausību.
Meklēt